Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Ukrainas spēki stratēģiski svarīgo Harkivas apgabala Kupjanskas pilsētu varētu atgūt nākamo 72 stundu laikā, prognozē ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).

Ja tā notiks, tas nopietni apgrūtinās, taču ne pilnībā apturēs okupantu apgādes līnijas uz Izjumu, paredz eksperti. Caur Kupjanskas dzelzceļa staciju Ukrainā nonāk okupantu apgādes no Krievijas.

Ukrainas pretuzbrukuma ātrums un tuvums Kupjanskai ir izraisījis paniku okupantu aizmugurē, teikts ziņojumā. Fotogrāfijās redzami bojājumi no, iespējams, Ukrainas trieciena pa Krievijas armijas štābu Kupjanskā.

Harkovas apgabala okupācijas administrācija ceturtdien vakarā pasludināja sieviešu un bērnu evakuāciju no Kupjanskas un apkārtnes, kā arī no Izjumas rajona. Evakuācija tika pamatota ar Ukrainas artilērijas triecienu draudiem, taču patiesībā iemesls varētu būt ukraiņu sauszemes operācija, uzskata eksperti.

Aktīvistu no brīvpieejas resursiem veidotās interaktīvās kartes "Liveuamap" dati rāda, ka piektdien Ukrainas spēki jau ir Ševčenkovē, kas atrodas mazāk nekā 40 kilometru attālumā no Kupjanskas. Savukārt Kupjanskā okupācijas varasiestādes paziņojušas, ka ir sākusies pilsētas aizsardzība un ierodieties papildspēki no Krievijas.

Publicitātes attēls

Savukārt pēcpusdienā Ukrainas medijos un sociālajos tīklos izplatījās foto ar Ukrainas karavīriem pie uzraksta "Kupjanska", kas liecina, ka karavīri varētu būt nonākuši vismaz līdz pilsētas robežai.

Tāpat Ukrainas spēki turpina triecienus pa krievu vadības punktiem un noliktavām Hersonas apgabalā, atzīmē ISW.

Ukrainas armijas Ģenerālštābs ir paziņojis, ka pēdējo trīs dienu laikā ukraiņu spēki Harkivas apgabalā ir pavirzījušies okupētajās teritorijās gandrīz par 50 kilometriem. Kopš septembra sākuma atgūti vairāk nekā 1000 kvadrātkilometri teritorijas.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!