'Visi krievu tanki salūza pirms Harkivas.' Gluhovskis par impērijas likteni un Krievijas iedzīvotāju galveno nelaimi

Ko iesākt ar Krievijas iedzīvotāju vainu un kolektīvo atbildību? Vai paklausība ierakstīta krievu gēnos? Kā un kāpēc krieviem loka muguras? Kādēļ ārzemēs ir tik daudz "vates"? Kādēļ notika atspēlēšanās uz ukraiņiem? Kāds ir protestu potenciāls, un vai ir izredzes uz pārmaiņām? Uz šiem un citiem jautājumiem diskusijā "Kā dzīvot cilvēkam no Krievijas?", kas notika Jūrmalas restorānā "Laivas", mēģināja atbildēt rakstnieks Dmitrijs Gluhovskis un kādreizējais laikraksta "Kommersant" galvenais redaktors Andrejs Vasiļjevs.

"Vai esi gatavs dabūt pa seju, staigājot pa Rīgas, Prāgas vai Barselonas ielām?" vaicā Vasiļjevs. Kopš 24. februāra viņš nav sastapis nevienu "krimnašistu" (no krievu valodas "Kрым наш" jeb "Krima ir mūsu" – red.), pat ne taksometrā. Tāpat viņš ne reizi nav dzirdējis frāzi "labo krievu nav" – pat ne no bijušajiem padotajiem Ukrainas izdevumā "Kommersant". Arī personiskās vainas meklējumi noslēgušies bez rezultātiem.

"Domāju, ka man ir paveicies," prāto Vasiļjevs. "Bet patiesībā tas arī ir sāpīgs stāsts. Tu, būdams normāls cilvēks, kontaktējies ar normāliem cilvēkiem, neviens tevi nav pasūtījis pie velna, taču tu domā, ka tā ir dāsna likteņa dāvana... Vai, piemēram, dzimšanas dienā tev zvana sens paziņa, bijušais kolēģis no Krievijas, bet tu nodomā – ak, cik vīrišķīgs cilvēks!"

Gluhovska pieredze nav tik pozitīva. Viņš pārliecinājies, ka daudzviet tiek praktizēta kolektīvā atbildība. Karš rakstnieku pārsteidza Eiropā. Lai pieņemtu lēmumu par nostāšanos pretkara pozīcijā, kas nozīmēja atvadīšanos no saviem īpašumiem Krievijā, bija nepieciešamas trīsdesmit sekundes: "Viss ir pārāk skaidri: melns un balts. Lai gan neesmu varoņa tips, man nav radu Ukrainā, taču es turp braucu bieži. Kad sāka nākt ziņas par bombardēšanām – "Skat, raugieties, Dmitrij, mēs gluži kā jūsu grāmatiņā glābjamies metro!", es nevarēju klusēt."

Tagad Maskavā pret Gluhovski ierosināta krimināllieta (viņš ir attālināti arestēts), taču grāmatu tirdzniecība rit no rokas. "Tāda sajūta, ka sabiedriskās kampaņas līmenis vēl nav nonācis līdz grāmatu konfiscēšanai un dedzināšanai," skaidro rakstnieks. "Bet esmu pārliecināts, ka līdz visam tiksim."

Turpinājumā – fragmenti no diskusijas, kurā lielāko daļu laika runāja Gluhovskis, savukārt Vasiļjevs uzņēmās moderatora lomu.