Antisemītiskais cilnis pie Vitenbergas Svētās Marijas baznīcas Vācijas austrumos var palikt savā vietā, otrdien atzinusi apgabala tiesa, kas izskatīja kāda ebreju kopienas locekļa iesniegto prasību to aizvākt.
Šādi ciļņi, kas pazīstami kā "Judensau" (burtiskā tulkojumā "žīdu sivēnmāte") bija visai ierasts Vācijas un citu Eiropas valstu viduslaiku baznīcu dekors.
Naumburgas apgabala tiesa norādījusi, ka Vitenbergas Svētās Marijas baznīca re iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ka cilni, kas ir tās sastāvdaļa, tādējādi nedrīkst iznīcināt.
Cilnis pie Vitembergas pilsētas baznīcas ieejas atrodas kopš 1305. gada un tajā attēlots rabīns kopā ar citiem ebrejiem, zīžam sivēnmāti.
Baznīcā savulaik ir sludinājis protestantu reformācijas ierosinātājs Mārtiņš Luters. Vitenbergas baznīcā pirmo reizi vēsturē noturēts arī dievkalpojums vācu valodā, un tas kalpojis UNESCO par pamatu celtni iekļaut Pasaules mantojuma sarakstā.
Luters nelaimīgo cilni piemin arī savā 1543. gada traktātā "Vom Schem Hamphoras". Šajā antisemītiskajā darbā Luters brīdina kristiešus neielaisties reliģiskos disputos ar ebrejiem, jo viņu ticība nenākot no Dieva, bet no velna.
Šo Lutera darbu, tāpat kā citus viņa antisemītiskos sacerējumus, vēlāk savā propagandā izmantojuši arī nacisti.
Vitenbergas cilnis jau labu laiku izsaucis diskusijas, un 1988. gadā, kad apritēja 50. gadskārta kopās tā dēvētās Kristāla nakts, zem pretrunīgi vērtētā skulpturālā veidojuma tika novietota piemiņas zīme tiem sešiem miljoniem ebreju, kurus holokausta laikā noslepkavoja nacisti.
Tomēr vairums citu Vācijas baznīcu, kur arī bijuši šādi skulpturāli veidojumi, no tiem ir atbrīvojušās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
