Atkal dega svecītes pie Rīgas pils mūriem, cilvēki pie drēbju atlokiem bija piesprauduši Latvijas karoga lentītes, Latvijā tā bija Lāčplēša diena un tas nozīmēja, ka ir sākusies Patriotu nedēļa.
Nemēģināšu atšifrēt, kurš pirmais šo tumšo novembra nedēļu tā nodēvēja (iniciatīva it kā piederot Aizsardzības ministrijai), bet atzīšos godīgi, ka padomijas skartos šis nosaukums varēja izraisīt arī pretreakciju, jo pašā sākumā kaut kas šajā nosaukumā likās pārspīlēts un neīsts, kampaņveidīgs. Par to, ka tas var būt pa īstam, mani pārliecina jaunieši, kuri nu nepavisam nav tā mērķauditorija, kurai viegli var "iebarot", kas ir patriotisms, kas ir valsts gods, kas ir cieņa pret valsts simboliku, kāpēc tēvzeme ir jāsargā. Un tomēr šobrīd lielāku cieņu manī raisa šī mazā lentīte pie kāda vidusskolēna sporta jakas nekā pie deputāta vai ministra atloka.
Nenoliedzami Patriotu nedēļa saasina mūsu uztveri par visu, kas mums saistās ar izpratni par latviskumu, latviešu kultūrzīmēm, dažādām nacionālpatriotiskajām sabiedriskajām aktivitātēm, bet tāda nu ir šī Patriotu nedēļa, kuras kulmināciju gaidām šosvētdien - Latvijas Republikas proklamēšanas dienā. Ļoti liela nozīme šo svētku izjūtu un pozitīvo emociju veidošanā ir mūsu plašsaziņas medijiem, konkrētāk – vizuālākajai no visiem – televīzijai.
Joprojām neviens cits kā televīzija var cilvēkos radīt klātbūtnes efektu un līdzpārdzīvojumu, tiešraidēs vērojot notikumu gaitu.
Un te nu jāsaka, ka mani patiesi pārsteidza tas, kā Latvijas Televīzijas Programmu direkcija ir sakārtojusi 18.novembra TV programmu. Latvijas Televīzija patiesi godam šajā dienā nes Latvijas vārdu, kas ietverts šīs TV kompānijas nosaukumā. Vispirms jau padomāts par pašiem mazākajiem. Latvijas Televīzija laikam ir vienīgā pasaulē, kurai bērnu rīta programma sākas ar valsts himnu! Mazajiem, kuri no rītiem alkst noskatīties kādu "multeni", viņu dzīvē ar himnas dziedāšanu svinīgos sarīkojumos nebūs nekādu problēmu, jo to jau bērnībā būs iemācījušies no galvas nodziedāt, atšķirībā no mūsu hokejistiem, šo bērnu elkiem, kas himnu dziedāt neprot vai negrib. Jā, arī par to ir jādomā Patriotu nedēļā.
Runājot armijas valodā, Latvijas Televīzija šajā dienā kaujas laukā ir izvilkusi visu savu "smago artilēriju". Septiņas tiešraides vienas dienas laikā – tas nozīmē pilnu klātbūtnes efektu Latvijas dzimšanas dienas svarīgāko notikumu atspoguļošanā. Praktiski tas nozīmē, ka šajā dienā strādā viss Latvijas TV radošais un tehniskais personāls. Programma sakārtota pārdomāti, izsvērti, atbilstoši skatītāju gaumēm un auditorijas interesēm. Kā saka – ne ko pielikt, ne atņemt.
Virszemes apraidē mums vēl atlikusi viena komerctelevīzijas kompānija ar diviem kanāliem – LNT un TV3. Ja LTV kopš divu kanālu izveidošanas skaidri pozicionēja katra kanāla funkcijas un tādā veidā izvairījās no nevajadzīgas auditorijas pārvilināšanas vai konkurences, tad vēl nesenā pagātnē abas konkurējošās komerctelevīziju kompānijas pat skatītākos TV šovus pretstatīja vienu otram, lai tikai kāds neaizdomātos pārslēgt kanālus. Programmu direktori svētku dienās līdz absurdam noveda šo konkurenci, rādot vienu un to pašu latviešu filmu abu kompāniju kanālos ar pusstundas starpību.
Kamēr uzņēmums, kuram pieder gan LNT, gan TV3, nevar, nedrīkst, varbūt negrib nosaukt sevi kādā latviskā vārdā, skatītāji joprojām pēc ierastas inerces abus kanālus LNT un TV3 identificē kā divas telekompānijas. Uz valsts svētku fona neapšaubāmi labāk izskatās LNT. Ja atļauts paspēlēties ar vārdiem šī kanāla nosaukumā, tad var teikt, ka no Latvijas šajā programmā ir tik, cik melns aiz naga, bet no neatkarības ne smakas. Ja programmā Latvijas bērniem LNT piedāvā tikšanos ar tādiem "nacionālajiem" bērnu varoņiem kā Betmenu, lācīti Padingtonu, Tomu un Džeriju, bet TV3 - ar gormitiem, tad par latviskuma audzināšanu bērnos šajos kanālos varam aizmirst. Te nu jāsaka, ka TV programmas bērniem ir tā vērtas, lai par to padiskutētu atsevišķi. Sarunai ierosinu noskatīties kaut vienu no rīta it kā bērniem domāto animācijas seriālu "Nāvīte un Ļaunums" LNT kanālā. Tur Nāve pļauj bērnu galviņas, ka šņakst vien un puisēns rāda, kā, šņaucot caur nāsi, var apliet kaķi no galvas līdz kājām!
Ja varam teikt, ka LNT izvēle rādīt latviešu filmas "Rūdolfa mantojums" un "Ceplis" nav sliktākā izvēle, tad TV3 kanālā šajā dienā nav nevienas (!) filmas, kas kaut kādā veidā atgādinātu, ka tai ir kāds sakars ar Latviju un tiek rādīta par godu šai svētku dienai. Arī citus gadus TV3, kuras mātes organizācija nav tiešā veidā saistīta ar Latviju, ir izrādījusi ignoranci pret šiem valsts svētkiem, bet šogad tā ir sasniegusi savu apogeju. Svētku vakarā TV3 galdā ceļ kārtējo pašmāju detektīvgabala (par filmu to grūti nosaukt) "Ēnu spēles" kārtējo sēriju un vakara kulminācijai pietaupījusi amerikāņu grāvēju "Avatar".
Jā, par gaumi tiešām nestrīdas un jau tagad var prognozēt, ka šai filmai būs liela skatītāju auditorija, it sevišķi jauniešu vidū, un arī nopelnīt ar reklāmu varēs krietnu naudiņu, bet šī filma ēterā ir ieplānota tieši tajā brīdī, kad latvieši visā pasaulē vienojas kopējai dziesmai – Latvijas himnai un svētku uguņošanai. Kā to nosaukt – par muļķīgu sakritību, par politisku tuvredzību, varbūt par kaitniecību, bet, iespējams, ka tā ir apzināti diktēta nostādne un programmas plānotājiem Latvijā nav nemaz teikšanas par to, kādai ir jāizskatās TV3 programmai Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā? Es ceru, ka MTG televīzijas kanālu direktore Latvijā Baiba Zūzēna atklās mums šo noslēpumu un padalīsies iespaidos, ko viņa pati skatījusies šajā svētku dienā TV3 kanālā.
Protams, tā ir tikai utopija, ka valstiski svarīgu brīžu atspoguļošanā nacionālie TV kanāli atsakās no konkurences un vienojas par vienlaicīgu tiešraides laiku, katram izvēloties TV kanālam raksturīgo pārraides pasniegšanas veidu un stilistiku, bet pasapņot kopā ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi gribētos gan, it sevišķi tāpēc, ka tikai šī organizācija dod apraides tiesības Latvijas Republikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
