Kas kopējs ir visiem šī notikumiem? Domāju vajadzētu strikti ievērot likumus un tos pilnveidot. Premjerministrs vada koalīcijas padomi, kur aktīvi darbojās arī ministri. Padome pieņem rekomendācijas, kā balsot pozīcijas deputātiem un tas nerada pārliecību, ka Latvijā praktiski ir atdalīta likumdošanas vara no izpildvaras. Padomājiet, vai labāk nebūtu veidot profesionālu MK?
Kādas ir problēmas?
Pirms dažām dienām Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skatīja drošības jomas dažus likumus. Drošības, pirmkārt, aizsardzības nozares likumi un normatīvie akti ir novecojuši un tie ir jāpārstrādā un jāmaina. Es mēģināju un cenšos sakārtot aizsardzības nozares normatīvos aktus, bet panākumi ir minimāli. Es neesmu PRET es esmu PAR, bet vai var mazāk prasīt no aizsardzības ministrijas (AM) kā mēs (Nacionālā apvienība - NA) lūdzam vai prasījām[1]? Vai akceptējiet NA vārda aizsardzība izpratni AM un NATO kontekstā, kā cīņa ar NATO Stratēģiskajā konceptā neteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem? Atbildi vairāk nekā gada laikā pēc būtības mēs nesaņēmām.
Cits piemērs. IZM ministrs Roberts Ķīlis mēģina veikt reformas IZM un kāda ir pretestība un ko sasniedza koalīcijas ministrs? Viņam ir izredzes, bet tas ir ministrs. Tādēļ es saprotu grūtības mainīt vai pilnveidot likuma "Par valsts noslēpumu" atsevišķus tā pantus.
Ko vajadzētu darīt?
1. Vajag konceptuāli saprast par ko iet runa likumā "Par valsts noslēpumu". Pirmkārt, pielaides ir Nacionālās, NATO un ES. Saeimas deputātiem aktuāls ir nacionālās pielaides jautājums. Otrkārt, pielaidēm ir trīs līmeņi vai kategorijas. Tādēļ nevajadzētu visu jaukt kopā.
2. Noteikt skaidri un saprotami, kādas pielaides, kam un kā var piešķirt. Būtiski ir saprast, kādi ir nosacījumi, kurus pielaides saņēmējs nevar novērst. Piemēram, strādājis organizācijās, kuras bijušie darbinieki nevar saņemt nekādas pielaides, bet tas jānosaka likumā vai kādā normatīvajā aktā, tāpat arī, kādi ir novēršamie atteikšanas iemesli, piemēram, atkarības (narkotikas, alkohols, azartspēles, interneta vides utt.).
3. Parasti katram amatam ir prasības pēc noteikta līmeņa pielaidēm. Vienlaicīgi ir kopējie principi, piemēram, katrs saņem tikai to slepeno informāciju, kas ir vajadzīga viņa darbam un ne vairāk.
4. Neviens nevar pildīt savus amata pienākumus, ja viņam nav attiecīgas pielaides. Saeimas deputātiem pēc saviem darba pienākumiem ir vajadzīgas Nacionālā līmeņa pielaides vismaz zemākā vai trešā līmeņa. Pielaižu jautājumu nevar izmantot slēptajā politiskajā cīņā.
Daži piemēri:
Mūsu ģimeni izsūtīja 1949.gadā uz Sibīriju. Mēs uzzinājām vismaz formālo iemeslu, ka kaimiņiene uzrakstījusi ziņojumu, tikai pēc Staļina nāves un atgriešanās Latvijā. Kas un kā pieņēma lēmumu? Oficiāli - atbilstoši PSRS tā laika konstitūcijai (1936.gada), bija izveidota kaut kāda tiesu sistēma, kas tūkstošiem cilvēku tiesāja bez advokātu un pat pašu tiesājamo dalības.
Cits piemērs. Daudzi karavīri nezina pamatojumu - pēc būtības, kā pielaides tiek izsniegtas un kā noņemtas. Ņemšu vienu spēka veidu Jūras spēkus (JS). Latvijā bija tikai daži JS vecākie virsnieki ar atbilstošu izglītību. Bijušais JS komandieris Ilmārs Lešinskis, un Aleksandrs Pavlovičs, Jūras kapteiņi Andrejs Zvaizne - visi ir mācījušies gan PSRS, gan ASV JS augstskolās, Jūras kapteinis Hermanis Černovs (dienējis uz zemūdenes). Viņi visi bija spiesti pamest dienestu NBS sakarā ar pielaides problēmām. Vēl var minēt Gaidi Zeibotu, kuram jau esot NBS komandiera amatā diezgan ilgi pielaides jautājums nebija atrisināts, vai Saeimas deputāts Jānis Ādamsons - bijušais JS štāba priekšnieks un profesionāls jūrnieks. Vai JS ir palicis daudz vecāko virsnieku ar atbilstošu izglītību un pieredzi?
Vajag saprast, ka kopumā karavīriem un, pirmkārt, virsniekiem zūd ticība savai vadībai, jo oficiālie AM un NBS vadības skaidrojumi būtiski atšķīrās no tā, ko domā un runā savā starpā karavīri. Atklāti par NBS vadību Latvijas Avīzē[2] izteicās VP Valda Zatlera dēls, kurš savulaik bija labākais NAA absolvents, bet aizgāja no NBS.
Treškārt, ja Saeimas deputātiem noņem vai neizsniedz pielaides un viņi paziņo Saeimas plenārsēdē, ka nezina un nevar uzzināt par ko, tas nav loģiski un nav pieļaujams.
Ceturtkārt, vai nav jānoņem pielaides par likuma nepildīšanu? Piemēram, Latvijas Nacionālajā drošības likumā (NDL) ir noteikts:
11.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence
(1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku; 2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus; 3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību.
Tātad skaidri ir noteikts, ka AM kompetencē ir izstrādāt un īstenot valsts aizsardzības politiku, bet par nožēlu AM mājas lapā skaidra formulējuma "kāda ir valsts aizsardzības politika un kā tā tiek īstenota" nevar atrast.
Padomājiet par sekojušiem neloģiskumiem:
1) NDL ir noteikts, ka kara laikā Latvijā tiek nozīmēts virspavēlnieks. Tas bija pareizi, pirms iestājāmies NATO - tagad tas tā nevar būt, ja valsts aizsardzības politika balstās uz kolektīvo aizsardzību. Ja valsts aizsardzības politika balstās uz pašaizsardzības principiem, tad virspavēlnieks ir vietā, bet kādēļ tad mēs iestājāmies NATO?
2) Kā tā var būt, ka aizsardzības budžetā ir paredzēts 30.00.00 Valsts aizsardzības politikas realizācija: resursi izdevumu segšanai (2010.gads, bet tagad ir līdzīgi) Ls 9 680 732. Kam tad tiek tērēts aizsardzības budžets? Tādu neloģiskumu ir daudz, bet AM nedzird jautājumus un priekšlikumus sakārtot normatīvo aktu bāzi.
Secinājums
Loģiski būtu, ja sākotnēji balstoties uz NATO pētījumu par Komplekso nākotni - 2030, ES Drošības stratēģiju, NATO Stratēģisko konceptu, Latvijas ilgtermiņa un vidēja (NAP) attīstības plāniem tiek noteikti draudi, riski un izaicinājumi drošības jomā, tiek izstrādāta Nacionālā drošības koncepcija (NDK). Kādēļ nav izstrādāta NDK jaunā versija, kā tas noteikts NDL (līdz 2012.gada 1.oktobrim)? NDK ir bāze Valsts aizsardzības koncepcijas (VAK) izstrādei. Kādēļ VAK-2012 tika pieņemta ātrāk (2012.gada maijā), nekā NDL 29.pantā paredzēts (līdz 2013.gada 1.oktobrim)? Vai kāds atbildēs uz šiem jautājumiem, vai paskaidros, kāds tam ir loģisks pamatojums? Vai kāds atbildēs par savu pienākumu nepildīšanu un šādu neloģiskumu pieļaušanu?
VAK ir konceptuālā bāze, pirmkārt. Nacionālo bruņoto spēku likuma izstrādei, kas savukārt noteiktu NBS vietu un uzdevumus Latvijas drošības sistēmā. Neievērojot šo loģisko secību, diskutēt par aizsardzības nozares atsevišķu likumu un citu normatīvu aktu pantiem ir diezgan bezjēdzīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
