'Digitālgeitā' prokurors iesniedz kasācijas protestu
Foto: Shutterstock

Šā gada 11. janvārī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors iesniedza kasācijas protestu par apelācijas instances tiesas 2021. gada 12. jūlijā pieņemto attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, portāls "Delfi" uzzināja prokuratūrā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņots, pērnā gada 12. jūlijā Rīgas apgabaltiesa attaisnoja visus 15 apsūdzētos. Attaisnojošais spriedums taisīts, balstoties uz Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punktu, proti, tiesa nav konstatējusi apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Prokuratūrā portāls "Delfi" uzzināja, ka prokurors iesniedzis kasācijas protestu par attaisnojošo spriedumu krimināllietā par virszemes digitālās televīzijas ieviešanas projektu 2002.–2003. gadā un tā ietvaros AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

2022. gada 22. janvārī prokurors iesniedzis arī šī protesta papildinājumus.

Protests iesniegts, jo, iepazīstoties ar apelācijas instances tiesas spriedumu, tika konstatēts, ka tiesa nepareizi izpratusi un piemērojusi Krimināllikuma Vispārīgās un Sevišķās daļas normas, kā arī tiesa pieļāvusi būtiskus Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā, kas novedis pie nepamatota un nelikumīga tiesas sprieduma.

Prokurora ieskatā apelācijas instances tiesa nav vērtējusi virkni valsts apsūdzības un arī pirmās instances tiesas norādītos pierādījumus un nav arī motivēti tos noraidījusi.

Turklāt pierādījumi vērtēti tendenciozi, selektīvi un fragmentāri. Pierādījumi vērtēti arī virspusēji un neatbilstoši to saturam.

Tiesa arī nekritiski vadījusies no pašu apsūdzēto deklaratīvām liecībām, nepamatoti piedodot tām lielāku nozīmi un ticamību, nekā pārējiem pierādījumiem, norādījis prokurors.

Tas novedis pie apelācijas instances tiesas absolūti kļūdainiem un pierādījumiem neatbilstošiem secinājumiem par lietu pamatjautājumos, proti, ka apsūdzētie 2002. gada 14. novembrī, slēdzot līgumu ar "Kempmayer Media Limited", nav vēlējušies prettiesiski un nepamatoti iegūt DLRTC mantu un nav arī šajā nolūkā izmantojuši viltu, ka apsūdzētie ir rīkojušies DLRTC interesēs, ka līgums bijis DLRTC izdevīgs un nav bijis mākslīgi sadārdzināts un ka apsūdzēto darbības nav radījušas kaitējumu.

Valsts apsūdzības ieskatā apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi dod pamatu apelācijas instances tiesas spriedumu atcelt pilnībā un nodot lietu jaunai izskatīšanās Rīgas apgabaltiesai.

Jau ziņots, ka 2020. gada 30. oktobrī Augstākā tiesa (Senāts) atcēla iepriekšējo Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru par vainīgiem bija atzīti bijušais "LNT" direktors Andrejs Ēķis, polittehnologs Jurģis Liepnieks, kādreizējais "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde, jurists Jānis Loze, nodokļu konsultants Uldis Kokins, finanšu konsultants Harijs Krongorns, bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis Jānis Svārpstons, bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis Jānis Zipa un bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis Andrejs Zabeckis.

Augstākajā tiesā portālam "Delfi" toreiz norādīja, ka Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nav norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nav izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi. Mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tādējādi tā apmērs ir jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu un novērtētiem pierādījumiem.

Ņemot vērā, ka tiesai no jauna jālemj par noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptās naudas apmēru, izlemjams arī jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat Senātā atzīmēja, ka ar apelācijas instances tiesas spriedumu konfiscēta noziedzīgi iegūta manta – finanšu līdzekļi. Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likumā veiktos grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas nolēmumos izteiktās atziņas par nepieciešamību kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, nodrošināt iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības.

Jau ziņots, ka, pasludinot saīsināto spriedumu 2018. gadā, Rīgas apgabaltiesa attaisnoja iepriekš par vainīgiem atzītos Rubeni, Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un "Latvijas valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu.

Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi 18 000 eiro naudas sodu.

Savukārt Liepniekam apgabaltiesa piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet Ēķim – 40 850 eiro naudas sodu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesa piesprieda Spundem – deviņus mēnešus cietumā, kā arī 26 230 eiro naudas sodu.

Savukārt Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu. Tāpat viņam tika piespriests 33 540 eiro naudas sods.

Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, Zipam tika piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.

Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.

Visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas piespriestie sodi, pamatojoties uz Krimināllikuma norma par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.

Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Andrejs Ēķis Eiropas Cilvēktiesību tiesa Ģenerālprokuratūra Jurģis Liepnieks Kempmayer LNT Rīgas apgabaltiesa Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form