Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Latvijas bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu. Turklāt kukuļa apmērs bijis ne mazāks kā 100 000 eiro.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.

Patlaban vēl tiek lemts par drošības līdzekļa piemērošanu uz 48 stundām aizturētajam Rimšēvičam, kurš aizvien atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā.

Straume apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu.

Tāpat tiks piemēroti arī citi drošības līdzekļi, lai nodrošinātu personu sadarbību ar izmeklēšanu un to, lai šīs personas neveic pretdarbības izmeklēšanai. Straume apliecināja, ka Rimšēvičam tiks piemērots liegums pildīt amata pienākumus, kā arī citi drošības līdzekļi, bet plašāk viņš šo jautājumu nekomentēja.

Pēc drošības naudas iemaksāšanas Rimšēvičam kriminālprocesā tiks noteikts aizdomās turētā statuss.

Tāpat kriminālprocesā iesaistīta kāda fiziska persona. Neatklājot personas vārdu un uzvārdu, Straume sacīja, ka arī tai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Šai personai ir noteikts aizdomās turētā statuss un inkriminēts tas pats pants, kas Rimšēvičam, kā arī Krimināllikuma 20. panta 4. daļa, kas paredz sodu par nozieguma atbalstīšanu.

Runājot par pašu izmeklēšanu, Straume nekomentēja, kad tieši iespējamais noziedzīgais nodarījums pastrādāts.

Viņš norādīja, ka kriminālprocess nav saistīts ne ar vienu kredītiestādi, kas šobrīd aktīvi darbojas. Neviena no strādājošajām kredītiestādēm nav nonākusi KNAB redzeslokā par kādām nelikumīgām darbībām.

Vaicāts, vai šis KNAB kriminālprocess ir saistīts ar tā dēvēto "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietu, kurā aizdomās turēti vairāki maksātnespējas administratori, Straume norādīja, ka nevar to komentēt. Viņš norādīja, ka izsmeļošu informāciju par izmeklēšanas statusu nevar paust, jo tas var traucēt izmeklēšanai.

KNAB priekšnieks norādīja, ka birojs pieliks visas pūles, lai sauktu pie atbildības personas, kuras paveikušas noziedzīgas darbības, bet atgādināja, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr personas vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins apliecināja, ka izveidojusies profesionāla un auglīga sadarbība starp VP un KNAB, kas ilgst jau ilgāku laiku. Galvenais valsts kriminālpolicists norādīja, ka arī "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllieta atklāta kopā ar KNAB darbiniekiem.

Tāpat Grišins sacīja, ka, "lai izslēgtu spekulācijas par iesniegumu no "Norvik bankas", policija to ir saņēmusi un tas novirzīts Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Pašlaik ierosināts kriminālprocess, lai noskaidrotu iesniegumā minētos apstākļus. No plašākiem komentāriem par kriminālprocesa izmeklēšanu Grišins atturējās.

Jau vēstīts, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien paziņoja, ka Rimšēvičam tiks noteikts aizliegums ieņemt amatu. Kučinskis žurnālistiem uzsvēra, ka kriminālprocess, kura ietvaros aizturēts Rimšēvičs, nav saistīts ar "ABLV Bank" "vai kādu citu institūciju, vai kādu citu no esošajām finanšu institūcijām".

Viņš zināja teikt, ka LB prezidentam tiks noteikts drošības līdzeklis un kā minimums tas būs aizliegums ieņemt esošo amatu.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.

Laikraksts "Diena" sestdien ziņoja, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.

Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.

Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Banka prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.

Šogad medijos nonākusi informācija par diviem atsevišķiem gadījumiem, kur piesaukti kukuļi, kāda banka un amatpersonas.

Raidījums "Nekā personīga" janvārī ziņoja, ka pieteikumā, ko "Norvik bankas" akcionāri iesnieguši starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, bankas kontrolējošais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs norāda uz korupciju Latvijas finanšu sektora augstākajā līmenī. No baņķiera 2016. un 2017. gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors minēta kāda vārdā nesaukta vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt esot prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot represijas no FKTK puses. Tā rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu faktisko ietekmi pār FKTK, iepriekš ziņoja televīzijas raidījums.

Savukārt 13. februārī publicētajā ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumā teikts, ka Latvijas "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstās tiesiskās darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām. Pati banka noliedz kukuļdošanu Latvijas amatpersonām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ABLV Bank ASV Ilmārs Rimšēvičs KNAB Korupcija Latvijas Banka Māris Kučinskis Māris Martinsons Norvik banka Valsts kase Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form