Pēdējais spriedums pieņemts šogad februārī. Zemgales rajona tiesa Aizkrauklē toreiz piespriedusi nosacītu cietumsodu par naidīgu komentāru pret homoseksuālu vīrieti. Spriedums liecina, ka apsūdzētais sociālajā medijā ievietotajā publikācijā par kāda homoseksuāla vīrieša plāniem ar mīļoto vīrieti veidot ģimeni komentāru sadaļā ievietoja tekstu: "divi diršmīļi - atšaut!". Pie komentāra arī pievienota emocijikona "ierocis".
Šogad janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piemērojusi 200 stundas piespiedu darba kādam vīrietim, kurš pie videoieraksta, kurā redzams, kā melnādainie cilvēki uzbrūk baltādainam kravas automašīnas vadītājam, pievienoja komentāru: "Blin tie nigeri ir jāšauj."
Vairākas dienas vēlāk apsūdzētais pie kāda cita "Twitter" lietotāja komentāra par melnādainiem cilvēkiem pievienoja komentāru: "Jāšauj nost tas nigers, ka traks suns."
Pagājušā gada oktobrī Rīgas rajona tiesa kādai personai piemēroja 130 stundas piespiedu darba, jo persona ievietoja komentāru, kas izteikts aizskarošā un rupjā formā pret latviešiem un latviešu leģionāriem.
2020. gada martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kādai personai par naidīgiem komentāriem pret ebreju tautu piemēroja 140 stundas piespiedu darba.
2019. gada augustā Augstākā tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā nacionālā naida kurināšanā bija apsūdzēts Illarions Girss, līdz ar to spēkā stājies Girsu attaisnojošais tiesas spriedums. Prokuratūras ieskatā viņš bija internetā ievietojis rakstu, kas vērsts uz naidīgu attieksmes paušanu pret latviešu tautai piederīgajiem, turklāt latviešu etnokrātiju atzinis par pretinieku un ienaidnieku.
2019. gada maijā Augstākā tiesa atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru kādam vīrietim par naidīgu komentāru pret latviešu tautībai piederīgajiem piemēroja piespiedu darbu uz 100 stundām.
2018. gada jūlijā Augstākā tiesa atstājusi spēkā 28 dienu brīvības atņemšanas sodu kādam vīrietim, kurš internetā ievietojis rasu naidu kurinošu ierakstu pret melnādainajiem.
Apsūdzētais savā ierakstā vēstījis, ka viņam ir nepatika pret to, ka sporta klubu apmeklē melnādaini cilvēki. Viņš arī rakstījis, ka ikviens melnādains cilvēks, visticamāk, ir slimību pārnēsātājs, kas apdraud eiropeīdās rases pārstāvjus. Tāpat viņš melnādainus cilvēkus pielīdzinājis pērtiķiem un paudis uzskatu, ka melnādaino cilvēku tiesības būtu jāierobežo, proti, jāaizliedz viņiem apmeklēt sporta klubu.
2018. gada maijā Augstākā tiesa noraidīja kāda nacionālā naida izraisīšanā apsūdzēta vīrieša kasācijas sūdzību. Viņš 2012. gadā internetā bija ievietojis komentāru: "Labs latvietis - miris latvietis!" Iepriekšējās tiesu instances viņam bija piemērojusi sešu mēnešu nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
2018. gada janvārī Kurzemes rajona tiesa Talsos kādu vīrieti atzina par vainīgu publiskā aicinājumā, kas vērsts uz naida un nesaticības izraisīšanu pret seksuālajām minoritātēm. Lai arī tiesa viņu atzina par vainīgu, tomēr no soda nolēma atbrīvot.
Tiesai nebija pamata atzīt, ka apsūdzētais, vēršoties pret seksuālo minoritāšu kā sociālās grupas pašcieņu, būtu nodarījis tādu kaitējumu sabiedriskās saskaņas un iecietības interesēm, lai viņam piespriestu kriminālsodu.
Persona, iesaistoties diskusijā ar sociālā tīkla lietotājiem, bija ievietojusi tekstu: "Mans uzskats ir tāds- piderasiem un lesbietēm nav vietas normālā sabiedrībā. Un tiesību viņiem nav nekādu. Lai priecājas ka neesam "Islāma valsts" - sen būtu akmeņiem nomētāti. Iedomājušies ka ir nez kādas minoritātes un var visu. Drīz jau pieprasīs lai šos iekļauj pie īpaši aizsargājamām sugām. Pie sienas un miers - nav ko auklēties. Un visus šitos morālos kropļus un viņu aizstāvjus nozākāt kur vien var lai nečakarē normāliem dzīvi!!!"
Valsts drošības dienests (VDD) savā pagājušā gada darbības pārskatā raksta, ka pērn dienests prokuratūrai apsūdzības celšanai nodeva trīs kriminālprocesi par darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Attiecībā uz kriminālprocesiem par iespējamu nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, aizvadītajā gadā VDD novēroja agresīvu komentāru īpatsvara pieaugumu Latvijas interneta telpā.
Atbilstoši savai kompetencei VDD sāka izmeklēšanu gadījumos, kas radīja aizdomas par apdraudējumu nacionālās drošības interesēm, piemēram, konstatējot, ka izteikumu autors ir ekstrēmi vai radikāli noskaņota persona. Savukārt par t.s. naida runas gadījumiem, kas saistīti ar iespējamu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai vērsti pret atsevišķām personām, VDD pārsūtīja informāciju Valsts policijai.
Jau ziņots, ka nesen pēc iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) iniciatīvas izveidota darba grupa, lai apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā, izvērtētu iespējamos šķēršļus šādu noziegumu atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā.
"Naida noziegumi neskar tikai upuri, bet mūsu sabiedrību kopumā. Nespēja ātri reaģēt uz naida noziegumiem apdraud sabiedrības drošību un mazina sabiedrības uzticību policijas darbam. Darba grupa palīdzēs saprast, kas jau ir paveikts, lai spēcinātu policijas reaģēšanas spēju uz naida noziegumiem un ko mēs varam darīt, lai uzlabotu policijas kapacitāti šādu noziegumu atpazīšanā un prevencijā. Mūsu sabiedrībā droši ir jājūtas ikvienam sabiedrības loceklim," norāda ministre.
Darba grupa līdz 16.jūlijam apzinās un apkopos statistiku par naida noziegumiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā, kā arī apkopos informāciju par Latvijā īstenotajām mācību programmām un kursiem, kas veltīti naida noziegumu problemātikai.
Tāpat darba grupa apkopos informāciju par iekšlietu nozarē pēdējo piecu gadu laikā īstenotajiem projektiem, kas skar naida noziegumu problemātiku.
Līdz 9. augustam darba grupai jāsagatavo ziņojums par īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamiem pasākumiem situācijas uzlabošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
