'Latvenergo' amatpersonu lieta: par kukuļošanu pie atbildības sauc divas personas  (48)

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors ir pieņēmis lēmumu par divu personu saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļošanu saistībā ar AS "Latvenergo" rīkoto konkursu "Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija". Vienai personai apsūdzība celta par pēc Krimināllikuma daļas par kukuļdošanu, bet otrai personai par kukuļņemšanu. Kukulī doti 444 500 eiro, jeb 312 396 lati.

Saskaņā ar celto apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2009.gada novembra līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai pret darbu izpildītājiem būtu labvēlīga attieksme no "Latvenergo" amatpersonu puses un tiktu pieņemti šiem komersantiem labvēlīgi lēmumi "Latvenergo" valdē.

Jautājums par kriminālvajāšanas uzsākšanas iespēju pret pārējām personām, kuras Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs lūdzis saukt pie kriminālatbildības, tiks izlemts turpmākā laikā.  Prokuratūra arī norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Bijušā "Latvenergo" šefa Kārļa Miķelsona advokāts Egons Rusanovs sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka nav informēts, vai starp šīm divām personām, pret kurām sākta kriminālvajāšana, ir arī viņa klients.

Jau vēstīts, ka KNAB savas pastāvēšanas laikā līdz šim vērienīgāko lietu prokuratūrai nodeva 10.septembrī. Par amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" īstenotajos Pļaviņu hidroelektrostacijas un Rīgas termoelektrostacijas TEC-2 rekonstrukcijas projektos KNAB rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret 17 personām, tai skaitā četrām bijušajām "Latvenergo" amatpersonām.

KNAB šefskukuļos saņemti aptuveni astoņi miljoni eiro (aptuveni 5,6 miljoni latu), taču vēl plānots bijis "iekasēt" aptuveni 11 miljonus eiro (gandrīz astoņi miljoni latu).

Prokuratūrai nosūtīti 262 lietas materiālu sējumi.

Daļu no šīs lietas KNAB nodeva kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā šī gada vasaras sākumā.KNAB rosināja sākt kriminālvajāšanu pret trim bijušajām valsts amatpersonām - vienu bijušo "Latvenergo" un diviem bijušajiem "Sadales tīkla" valdes locekļiem.

Par nepatiesām ziņām amatpersonas deklarācijā, neuzrādot slepenu dalību kādā firmā, prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību vienam bijušajam "Latvenergo" valdes loceklim Aigaram Meļķo. Par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā, kā arī mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā apsūdzība uzrādīta vēl vienai amatpersonai.

Saistībā ar AS "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam KNAB 2010.gada jūnijā uzsāka kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. Pēc KNAB aplēsēm, lietā "atmazgāti" vismaz 1,13 miljoni eiro (aptuveni 775 000 latu).

Toreiz tika aizturēts nu jau bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, kurš vēlāk pret 50 000 latu drošības naudu tika atbrīvots. Šajā lietā tika aizturēti arī uzņēmuma priekšnieka vietnieks Aigars Meļko, AS "Sadales tīkls"valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs. Aizturēts iepriekš tika arī Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs, kura uzņēmums iepriekšsaņēma "Latvenergo" pasūtījumus. Starp aizdomās turētajiem iepriekš medijos figurēja arī konsultants Andrejs Livanovičs.

Aizturētie iepriekš neatzina pret viņiem vērstās aizdomas, saucot tās par politisku pasūtījumu.

Tikmēr Šveices prokuratūra piemērojusi 38,9 miljonu Šveices franku (22 miljonu latu) soda naudu Francijas transporta un enerģētikas koncernam "Alstom" par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai. Kā liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts, "Alstom" sodīts par kukuļdošanu "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.