Latvija prasīs Krievijai izdot aizturēto nacionālboļševiku aktīvistu Aijo
Foto: Privātais arhīvs

Valsts drošības dienests (VDD) ir informēts par nacionālboļševika Benesa Aijo aizturēšanu Krievijā, neminot personas vārdu, portālam "Delfi" apstiprināja dienestā. Vienlaikus VDD norādīja, ka prasīt personas izdošanu Latvijai var tikai kriminālprocesa virzītājs un šajā gadījumā tā ir prokuratūra - tur portālam "Delfi" apliecināja, ka minēto personu prokuratūra prasīs izdot.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VDD paskaidroja, ka dienests pret minēto personu sāktā kriminālprocesa materiālus 2019. gada 31. jūlijā nodeva Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, rosinot pret minēto personu uzsākt kriminālvajāšanu saskaņā ar Krimināllikuma 77.1 pantu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos. Pieprasīt personas izdošanu Latvijai var tikai kriminālprocesa virzītājs, līdz ar to šajā gadījumā – prokuratūra, norādīja dienestā.

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurore Una Brenča ar Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes starpniecību portālam "Delfi" apstiprināja, ka prasīs izdošanu, bet patlaban nosūtīts pagaidu apcietinājuma lūgums.

Iepriekš mediji jau vairākkārt ziņojuši, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vērtējusi, vai ir pamats Latvijas pilsonības atņemšanai. Jautājums par pilsonības atņemšanu "velkas" jau kopš 2014. gada marta. PMLP bija ierosinājusi pārbaudes lietu par Benesa Aijo iespējamo brīvprātīgo iestāšanās citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā. Tomēr 2015. gada februārī PMLP pārbaude par Aijo saistībā ar iespēju atņemt viņam Latvijas pilsonību par brīvprātīgu iesaistīšanos citas valsts militārā organizācijā turpinājās.

2017. gada maijā Aijo, kurš 2014. gada beigās aizbēga no Latvijas un pievienojās Austrumukrainas prokremliskajiem kaujiniekiem, paziņoja, ka saņēmis Ukrainas teritorijā pašpasludinātās un Krievijas atbalstītās "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) pasi. Prokremlisko kaujinieku kontrolētajās Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās izsniegtos personas dokumentus ir atzinusi tikai šo nelikumīgo valstisko veidojumu atbalstītāja Krievija. Toreiz PMLP portālam "Delfi" skaidroja, ka 30 dienu laikā pēc citas valsts pases iegūšanas Latvijas pilsonim ir pienākums iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Ja tas nenotiek, pēc šīm 30 dienām PMLP var sākt pilsonības atņemšanas procesu. Uz jautājumu, kā ir gadījumā, ja pilsonību izsniedzis starptautiski neatzīts valstisks veidojums, PMLP toreiz norādīja, ka šis jautājums ir aktualizēts un pašlaik tiek saskaņots ar juristiem.

Savukārt 2018. gada jūlijā TV3 ziņu raidījums vēstīja, ka aizvien nav skaidrs, vai Aijo saglabās Latvijas pilsonību. No tā noprotams, ka tajā brīdī Aijo joprojām bija Latvijas pilsonis. TV3 toreiz ziņoja, ka pilsonības atņemšanas jautājums iestrēdzis, jo nepieciešams noskaidrot, vai Aijo kopš aizbēgšanas no Latvijas, lai izvairītos no stāšanas tiesas priekšā, ieguvis kādas citas valsts pilsonību. Ja tas nav noticis, tad pilsonības atņemšana ir problemātiska, bet ar savu atbildi par Aijo statusu vilcinās Krievija.

Pēc ziņām par Aijo aizturēšanu Krievijā trešdien portāls "Delfi" PMLP vaicāja, vai atbilde no Krievijas attiecībā uz Aijo statusu ir saņemta un vai PMLP ir pieņēmis kādu lēmumu jautājumā par iespējamo Latvijas pilsonības atņemšanu minētajai personai, pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers paskaidroja, ka konkrētās personas lietu pārvalde komentēt nevar. "Varam norādīt, ka saskaņā ar Pilsonības likuma nosacījumiem Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku. No minētā secināms, ka Latvijas pilsonību var atņemt pie nosacījuma, ja PMLP iegūst dokumentāru apliecina, ka persona bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā un tā ieguvusi citas valsts pilsonību," skaidroja Pommers.

Jau ziņots, ka Aijo jāstājas tiesas priekšā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Aijo aizbēga no Latvijas pirms lietas iztiesāšanas sākšanas. Savukārt 2015. gadā VDD, sagaidījusi spēkā stājušās izmaiņas Krimināllikumā, sāka jaunu kriminālprocesu pret Aijo par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs. Vēlāk VDD atzina Aijo par aizdomās turēto šajā kriminālprocesā un, kā norāda VDD, nosūtījis lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts drošības dienests Ģenerālprokuratūra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form