Prokurore neatcels KNAB lēmumu izbeigt lietu par iespējamiem kukuļiem Reizniecei-Ozolai un Žīguram
Foto: DELFI

Uzraugošā prokurore Viorika Jirgena nesaskata pamatu atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu izbeigt kriminālprocesu par iespējamiem kukuļiem bijušajai ekonomikas ministrei Danai Reizniecie-Ozolai (ZZS) un "Latvenergo" valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka skaidroja, ka Jirgena ir iepazinusies ar KNAB lēmumu par konkrētā kriminālprocesa izbeigšanu un nesaskata pamatu KNAB pieņemtā lēmuma atcelšanai.

Konkrētais kriminālprocess tika izbeigts gan noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, gan tāpēc, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, kam atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām nav jāsaņem uzraugošā prokurora piekrišana, norādīja prokuratūrā.

Savu viedokli par KNAB izbeigto kriminālprocesu šonedēļ sniedzis arī ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš Latvijas Televīzijā norādīja, ka viņam ar kriminālprocesu nav gadījies iepazīties, tomēr viņš pieļauj, ka KNAB iegūtā informācija netika novērtēta "atbilstoši tam nozīmīgumam, lai varētu organizēt operatīvo darbību un tiešām sekotu līdzi notikumiem un saprastu, vai izrunātais [KNAB noklausītajās sarunās] realizēsies dzīvē."

Stukāns piebilda, ka KNAB vajadzēja operatīvā ceļā sekot, kā rīkojas "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

KNAB, komentējot Stukāna teikto, uzsvēra, ka ikviens lēmums par kriminālprocesa sākšanu nekavējoties tiek nosūtīts Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram, kurš tālāk rīkojas un pieņem lēmumu, vai un kā informēt citas prokuratūras amatpersonas. Tāpat Ģenerālprokuratūra nosaka, kurš no prokuroriem veiks attiecīgā kriminālprocesa uzraudzību.

Tad, kad kriminālprocess jau ir sākts un tajā notiek pirmstiesas izmeklēšana, tad var tikt veiktas kriminālprocesuālās darbības, tostarp speciālās izmeklēšanas darbības, taču ne operatīvās darbības.

Ikvienā kriminālprocesā KNAB visas nepieciešamās procesuālās darbības veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar uzraugošo prokuroru. Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošākās izmeklēšanas metodes, kas nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai nepamatotus izdevumus, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, paziņoja birojs.

Citus komentārus par izbeigto lietu KNAB nesniedza, tostarp, vai kriminālprocesā birojs pārbaudīja to, vai "Latvenergo" pēdējos gados ir bijusi iepirkumos un darījumos, iespējams, labvēlīgi nelikumīga attieksme pret uzņēmēju Māri Martinsonu un viņu saistītiem uzņēmumiem.

Jau ziņots, ka KNAB ir vērtējis tā dēvētajās Taureņu pirts sarunās izskanējušo, ka saistībā ar "Latvenergo" valdes konkursu "Danai vajag uzsviest drosmei" un pratinājis arī bijušo ekonomikas ministri Reiznieci-Ozolu, bet kriminālprocess izbeigts, negūstot pierādījumus, vēstīja LTV raidījums "De facto".

Konkrētajā epizodē uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri esot bijuši "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieduši gan plānotās izmaiņas "Latvenergo" valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.

Runa esot bijusi arī par Martinsona plāniem Itālijā "tikties ar Danu", kurai vajagot "uzsviest drosmei" saistībā ar "Latvenergo" valdes konkursu. Kā vēsta raidījums, KNAB pēc tam pratinājis Reiznieci-Ozolu, "taču pierādīt Martinsona maksājumus viņai vai "Latvenergo" amatpersonām birojam neizdevās".

Žīgurs un Kuņickis "Latvenergo" valdē tika iecelti 2010. gada rudenī – neilgi pēc tam, kad savus amatus korupcijas skandāla dēļ bija zaudējuši uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons un viceprezidents Aigars Meļko. Žīgurs un Kuņickis tika izvēlēti konkursā, kura komisiju vadīja toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Kuņickis kopš 2018.gada nogales strādā Ukrainas enerģētikas koncernā DTEK, bet Žīgurs joprojām vada "Latvenergo".

2015. gada rudenī bija jābeidzas Žīgura un Kuņicka pirmajam pilnvaru termiņam "Latvenergo" valdē. Izmaiņas "Latvenergo" un tā meitaskompānijas "Sadales tīkls" valdēs bijis viens no tematiem, kas tā gada vasarā esot ticis apspriests "Taureņu" pirtī.

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu aprakstītas divas sarunas. Par pirmo minēts, ka 2015. gada 12. martā "Latvenergo" valdes locekļi Žīgurs un Kuņickis ar Martinsonu runājuši par uzņēmuma "Sadales tīkls" valdes locekļu maiņu, "jo ar patreizējās valdes sastāvu nevarot nodrošināt labvēlīgus rezultātus (iespējams, ar Martinsonu saistītiem uzņēmumiem) konkursos un iepirkumos".

"Sarunas laikā Martinsons piedāvāja vairākus kandidātus šim amatam (..) un paskaidroja, ka šie kandidāti ir viņam lojāli, kā arī runātāju starpā tika nosaukta virkne citu iespējamo valdes locekļu vārdi un uzvārdi (..). Tāpat Martinsons izteica vēlmi piemeklēt iemeslu, lai veiktu "Latvenergo" valdes locekļa Arņa Kurga, kas atbildēja par iepirkumiem, nomaiņu ar kādu citu personu. Sarunā tika pārrunāts veids/mehānisms, kā realizēt valdes locekļu nomaiņu, kādas ir Žīgura un Kuņicka iespējas šo nodomu īstenot," teikts lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu. Kriminālprocesu KNAB sāka tikai 2018. gada nogalē, bet izbeidza 2020. gada vasaras beigās.

Visiem trim sarunu dalībniekiem bija piemērots statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess". Žīgurs skaidrojis, ka saruna notikusi, jo "saimnieciska uzņēmuma vadītājam ir jātiekas ar dažādām ieinteresētām pusēm". "Gribu uzsvērt, ka nekādas darbības, kas hipotētiski tika pieļautas sākumā, ka varētu tikt notikušas, nenotika un netika darīts. Un tas arī apstiprinās KNAB veiktajā izmeklēšanā," uzsvēris Žīgurs.

Lēmumā par lietas izbeigšanu aprakstīta vēl viena tikšanās: "2015. gada 9. jūlijā Žīgurs un Kuņickis ar Martinsonu runāja par Žīgura un Kuņicka pilnvarām "Latvenergo". Martinsons sarunā norādīja, ka viņš ar Danu (saskaņā ar kriminālprocesā noskaidrotu informāciju - Danu Reiznieci-Ozolu) izbrauks uz Itāliju un visu izrunās, savukārt Žīgurs informēja, ka varbūt viņai vajadzētu uzsviest drosmei, uz ko Martinsons atbildēja, ka viņš to arī darīs, par katru piecdesmit (iespējams, domāts 50 000 eiro). Tālāk sarunā Martinsons informēja, ka ar Danu viņš tiksies 15. un 16. augustā Itālijā."

KNAB konstatēja, ka gan Reizniece-Ozola, gan Martinsons no 2015. gada 13. augusta līdz 16. augustam tiešām atradās blakus Milānai, Itālijā. Tomēr nekādu citu informāciju, kas pierādītu, ka abi Itālijā tikās, KNAB neieguva. Pati politiķe liecināja, ka viņai ar Martinsonu Itālijā nav bijusi nekāda veida tikšanās, arī Latvijā vai citur Martinsons ar viņu neesot mēģinājis tikties, neviens nekādā veidā viņu neesot uzrunājis, lai šāda veida tikšanās notiktu.

KNAB lēmumā par 2015. gada jūlija sarunu arī minēts: "No Martinsona sarunā teiktā noprotams, ka Martinsons katru mēnesi maksā 10 000 eiro gan Kuņickim, gan Žīguram." Savukārt tālāk aprakstītas Žīgura liecības: "Žīgurs liecināja, ka nekad nav saņēmis no Martinsona naudu vai citus mantiskus labumus par viņa labvēlību "Latvenergo" rīkotājās iepirkuma procedūrās ar Martinsonu saistītajiem uzņēmumiem, jo nekad nav izrādījis labvēlību "Latvenergo" rīkotājās iepirkuma procedūrās."

Kā vēstīja raidījums, konkurss 2015. gada septembrī bija izsludināts uz vienu vakanto "Latvenergo" valdes locekļa amatu, bet konkursā tika izvēlēti divi jauni valdes locekļi – Guntars Baļčūns un Guntis Stafeckis, kuru kā sev lojālu cilvēku "Taureņu" pirtī esot pieminējis Martinsons. Savukārt Žīgurs, Kuņickis un Uldis Bariss "Latvenergo" valdē tika pārapstiprināti uz turpmāko termiņu. Darbu valdē neturpināja Martinsonam netīkamais Arnis Kurgs, kurš gan saglabāja "Latvenergo" administratīvā direktora amatu.

Tikmēr AS "Latvenergo" padome nolēmusi sākt pārbaudi, vai uzņēmumam pēdējos gados ir bijusi labvēlīga attieksme pret uzņēmēju Martinsonu, kā arī ar viņu saistītiem uzņēmumiem un personām. Vienlaikus, neitralitātes nodrošināšanai, "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs līdz 30. oktobrim dosies ikgadējā atvaļinājumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Juris Stukāns Āris Žīgurs Ekonomikas ministrija Ģenerālprokuratūra Juris Pūce Kārlis Miķelsons KNAB Latvenergo Sadales tīkls Ukraina Uldis Bariss
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form