Jurģis Liepnieks
Foto: AFI

Trešdien Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā uzklausīja apsūdzēto pēdējo vārdu, no kuriem visvairāk sakāmā bija apsūdzētajam Jurģim Liepniekam. Liepnieks gari un plaši aprakstīja gan toreizējā partijas "Jaunais Laiks" līdera 2002. gadā notikušo priekšvēlēšanu kampaņu, gan uzstāja, ka līgumu aprēķinos, kur pēc apsūdzības uzturētāja domām veidojas sadārdzinājums, viņaprāt, pieļautas būtiskas kļūdas.

Apsūdzētais bijušais "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" (LNT) dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis savā runā pauda, ka digitālās televīzijas ieviešana un tās ieviesēji toreiz piedzīvojuši pamatīgu pretdarbību no konkurentiem – satelīttelevīzijas kompānijām toreiz "MTG Grupa" un "Baltcom".

Ēķis norādīja, ka šādās situācijās, kad parādās jaunas tehnoloģijas, bet vecās "mirst", tiek pielietoti visi ieroči, norādot, ka Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Panorāma" toreiz parādījušies vismaz 50 sižeti par to, ka digitālā televīzija Latvijā nav vajadzīga un ir dārga.

Ēķa novērojumi liecina, ka kopumā "Panorāmā" bijuši 150 sižeti. Pēc pirmajiem sižetiem sākuši pieslēgties politiķi, tostarp jau minētais Repše, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) toreizējais priekšnieks, kura vārdu Ēķis neatminējās, esot paudis, ka bijis tiešs spiediens par krimināllietas ierosināšanu.

Savukārt pēc publiskotajiem pierādījumiem, ka visa pasaule digitalizējas, parādījusies informācija par mēģinājumiem nozagt "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) akcijas un par šo tapuši nākamie 50 sižeti. Rezultāts bijusi prokurora darbošanās un kriminālprocesa ierosināšana pret 20 cilvēkiem un personu apcietināšana. "Liels bars, gan jau kādam taps pa biksēm un katram kaut ko uzraksta," sacīja Ēķis.

Apsūdzētais bijušais LNT direktors skaidroja, ka "pēc LMT aiziet sadārdzinājums, neiedziļinoties par ko tas, jo mūsdienu pasaulē vairs nav tikai kaut kāds raidītājs, ir programmas un kas tā apkalpo". Prokuratūra neesot klausījusies skaidrojumos, ko nozīmē gatavas sistēmas piegādāšana. Ēķis tiesai norādīja, ka tiklīdz kaut kur parādās vai izskan "ofšors vai Šķēle, tā uzreiz krāpniecība".

Tāpat Ēķis norādīja, ka 1995. gadā pirmās valstis eksperimentālā kārtā pārgāja uz digitālo televīziju un arī viņš sapratis, ka drīzumā digitālā televīzija nonāks arī līdz Latvijai. 1996. gadā viņš sācis vadīt LNT un sapratis, ka "nākotne būs mazliet citādāka".

"Viss tika darīts, lai digitālā televīzija parādītos arī Latvijā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tiesas zālē sēž ambiciozi cilvēki ar vīziju, bet ne krāpnieki, kas apzināti iziet uz lietām, kas ir pretlikumīgas. Mana interese bija tikai, lai būtu digitālā televīzija," savu pozīciju pauda Ēķis, turpinot, ka pēc līguma noslēgšanas sākusies tehnikas ieviešana, kuru viņš konsultējis, bet viņam bijis svarīgi, lai tehnika nebūtu dārga.

Ēķis norādīja, ka attīstītajās valstīs par to maksājusi valsts, bet Latvijā doma bijusi, ka to daļēji maksās televīzija un lietotājs.

Ēķis sacīja, ka, atskatoties uz notikušo, savu vainu neredz. "Es saprotu to tā, ka viss, kas ir nezināms, ir vainīgs – tehnika, ofšori," sacīja apsūdzētais.

Runājot par procesu, Ēķis sacīja, ka kopš 2002. gada pagājuši 15 gadi un apsūdzētie būtu pelnījuši ātru un taisnīgu tiesu. "Savu vainu neatzīstu, tāpat kā neviens šai zālē savu vainu nav atzinis. Esmu nevainīgs, esmu pilnīgi pārliecināts par to, ko darīju un tas arī viss," noteica Ēķis.

Iepriekš raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Ēķis pauda, ka digitālās televīzijas ieviešanā visu darījis pareizi.

Apsūdzētā Jurģa Liepnieka pēdējā vārda runa bija daudz garāka. Viņš to sāka atsaucoties uz bijušā premjera un uzņēmēja Andra Šķēles tiesā iepriekš liecināto, ka, ja nebūtu Šķēles, nebūtu arī šīs krimināllietas.

Liepnieks pauda, ka daudzējādā ziņā Šķēlem ir taisnība. Pēc tam Liepnieks ķērās iztirzāt 14 gados lietā izskatītās epizodes, liecības un jautājumus, kā arī atgādināja par vairākām krimināllietām un Repšes priekšvēlēšanu kampaņu 2002. gadā.

Liepnieks pauda viedokli, ka digitālās televīzijas krimināllietā ir apsūdzēts un notiesāts selektīvi un patvaļīgi piemērojot Krimināllikuma normas, velkot paralēles ar Eiropas Cilvēktiesību Tiesā (ECT) izskatīto lietu, kurā ECT secinājusi, ka persona notiesāta par darbībām, kas nav atšķirīgas no normālas uzņēmējdarbības prakses. Tāpat Liepnieks skaidroja, ka ECT šajā spriedumā atzīmējusi, ka nacionālās tiesas nav pārbaudījušas apsūdzēto apgalvojumus, ka lieta ir politiski motivēta. Viņaprāt, arī digitālās televīzijas krimināllieta, kurā viņš apsūdzēts, ir politiski motivēta.

Viņš savā runā atsaucās uz laiku, kad Repše paziņoja par partijas "Jaunais Laiks" dibināšanu un tās mērķi – apkarot korupciju Latvijā.

Liepnieks aprakstīja Repšes priekšvēlēšanu kampaņu 2002. gadā un Šķēles gaitas politikā, nodēvējot viņu kā tā laika veiksmīgāko premjeru ar plašu atbalstītāju loku.

Liepnieka ieskatā tobrīd digitālās televīzijas lieta uzradusies "kā Dieva dāvana" tieši laikā, kad Repšes partija saskārusies ar pirmajām grūtībām. Liepnieks ironizēja, ka toreiz Repše esot publiski paudis tādus apgalvojumus, ka "digitālās televīzijas ieviešana Latvijā ir afēra, kuru īsteno "mūsu pašu bāleliņi" un tā rada milzu zaudējumus".

"Kad mēs šodien lasām apsūdzību, mēs atrodam tieši šos pašus Repšes apgalvojumus – afēra, bāleliņi, milzu zaudējumi," sacīja Liepnieks, skaidrojot vārda "bāleliņi" etimoloģiju un piebilstot, ka nevienā citā krimināllietā šādi apzīmējumi apsūdzētajiem netiek piedēvēti. Viņaprāt, apsūdzība un notiesājošais spriedums pasludināts jau 2003. gada septembrī un to izdarījis Repše.

Papildus tam Liepnieks pauda, ka norisinājusies informtīvā kampaņa no operatīvās informācijas noplūdēm. "Ir skaidrs, ka regulāras noplūdes nebūtu iespējamas bez augstākās politiskās vadības akcepta," sacīja apsūdzētais.

Tāpat Liepnieka ieskatā sadārdzinājums, kas it kā radies digitālās televīzijas ieviešanas procesā un izkrāpts no "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC), ir radies no prokuratūras un pirmās instances tiesas kļūdainiem aprēķiniem.

Turklāt, kā piebilda Liepnieks, kaulēšanās par cenu ir normāla parādība uzņēmējdarbībā. "Kāda man tur saistība? Nav liecību, ka es būtu piedalījies kaulēšanās procesā. Es esmu notiesāts tikai par to, ka prokuratūra un tiesa piedēvējusi man nodomu, kura man nebija," noteica Liepnieks, papildinot, ka notiesāts par noziegumu – par mākslīga sadārdzinājuma izkrāpšanu -, par kuru nemaz nav bijis apsūdzēts.

Apsūdzētais noteica, ka viņam nav bijušas šaubas, ka lieta safabricēta politisku motīvu dēļ, bet viņš tāpat piedalījies tās iztiesāšanā un izmeklēšanā.

Kādreizējais "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde tiesai pauda, ka lietas iztiesāšanas ir ilgs un smags posms viņa dzīvē, kas atstājis iespaidu ne tikai uz viņa veselību un reputāciju, bet dzīvi kopumā.

Tiesas process, kurā viņš piedalījies, atņēmis laiku gan profesionālajai darbībai, gan ģimenei. Pārvērtējot savu darbību DLRTC, Spunde nonācis pie secinājuma, ka nav izdarījis neko noziedzīgu, par ko varētu notiesāt, turklāt vēl ar reālu brīvības atņemšanu.

Viņš uzsvēra, ka ir "tehnisks cilvēks", kuram nav un nav bijis juridisku zināšanu, lai izvērtētu arī DLRTC katra noslēgtā darījuma juridisko būtību un izteikto piedāvājumu. Savukārt piedāvājumu kļūt par DLRTC ģenerāldirektoru viņš uzvēris kā viņa zināšanu novērtējumu, tāpat kā savus pienākumus DLRTC pildījis rūpīgi.

Uzdevums bijis pēc iespējas ātrāk ieviest digitālās apraides standartu un atslēgt analogo televīziju, un jebkura darbība rada pretdarbību, nobremzējot attīstību, pauda apsūdzētais.

Tāpat viņš piebilda, ka pratināts laikā, kad smagi slimojis un bijis zem spēcīgu zāļu iedarbības. "Man nav bijis nodoma nostāties uz nozieguma izdarīšanas ceļa un savā mūžā nekad neesmu izdarījis neko noziedzīgu, esmu bijis likumpaklausīgs pilsonis," rezumēja Spunde.

Advokāts Mārtiņš Kvēps pēdējā vārda iesākumā norādīja, ka visu, ko viņam ļāvusi viņa advokāta kvalifikācija, iepriekš lietas iztiesāšanā ir pateicis. Tomēr savā pēdējā vārdā vēlējies izpildīt procesuālo pienākumu pret sevi, kā arī tiesai piedāvāt vispārīgāku pārskatu, kāpēc vispār ir apsūdzēts šajā lietā, kas noticis tālāk un kas "palicis pāri līdz apelācijas instancei".

Procesuālais pienākums izpaudies kā Kvēpa norāde, ka prokurora replikā paustais, ka Kvēps sakūdījis advokātu Jāni Lozi ierakstīt līgumā konkrētu punktu ir meli. Kvēps uzsvēra, ka izprasījis no valsts arhīva DLRTC nodotās lietvedības un šajos dokumentos redzams, ka punkts, ko Kvēps esot ieteicis Lozem ierakstīt, jau pirms tam bijis atrodams līgumā.

Savukārt viņa apsūdzību lietā Kvēps paskaidroja ar to, ka "prokurors izdomājis pieņēmumu, ka esmu slepeni saistīts ar "Kempmayer", taču apsūdzībā nav norādītas darbības, kas būtu nelikumīgas vai Krimināllikumā aprakstītas.

Apsūdzētais biznesa konsultants Valdis Purvinskis tiesā sacīja, ka neredz un neatzīs savu vainu un vienīgā sajūta, kas viņam ir no šī tiesas procesa, ir vilšanās Latvijas tiesu sistēma. Viņš pauda viedokli, ka prokurors un tiesa nevar atsaukties uz lietas sarežģītību un lielo apjomu, jo prokurors ir valsts varas pārstāvis, kas, viņaprāt, apveltīts ar milzīgiem resursiem un varu un izvēlas, ko iekļaut apsūdzībā, ko aicināt uz tiesu. "Ja skaidra ir apsūdzība, tad liels dokumentu apjoms nav nepieciešams, lai pierādītu vainu. Es neredzu rūpīgu pirmstiesas izmeklēšanu, pārliecinošus pierādījumus, ar kuriem noliegtas visas saprātīgās šaubas," sacīja Purvinskis. Tāpat viņš sacīja, ka par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, to lasot, viņam radusies vēl lielāka vilšanās, jo tur tiesa piedēvējusi domas un motīvus, kas apsūdzībā pat nav pieminēti. Tāpat saskatāma nevēlēšanās analizēt pierādījumus pēc būtības, bet izmantots "copy paste" princips. Viņš pauda cerību ka apelācijas instances tiesa būs rūpīgāka un nonāks pie secinājuma, ka viņš nav vainīgs.

Savukārt advokāts Jānis Loze pauda, ka pagājuši 12 gadi kopš viņš un viņa advokātu birojs ierauts kriminālprocesā. Līdz tam viņa advokātu birojs bijis viens no veiksmīgākajiem un respektablākajiem Latvijā. Loze uzsvēra, ka pilnīgi neloģiska būtu viņa rīcība, ja pēkšņi viņš būtu sācis krāpties vai nodarboties ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu, līdz ar to viņš norādīja, ka nekur nav saskatāma viņa motivācija nodarboties ar iepriekš minētajiem noziegumiem. Tobrīd birojam bijuši daudzi maksātspējīgi klienti, turklāt digitālās televīzijas ieviešanas procesā viņš iesaistījies tikai divu klientu uzdevumā. Loze pauda nožēlu, ka, liecinot tiesā, viņa kolēģi viņu nomelnojuši. Noslēgumā Loze norādīja, ka krimināllieta sagrāvusi viņa karjeru un biroju, bet viņš tāpat turpina strādāt un paļaujas uz tiesas taisnīgu spriedumu.

Nodokļu konsultants Uldis Kokins tiesā stāstīja par to, kā Anatolijs Gorbunovs devis piekrišanu, ko prasījusi nu jau nelaiķe Ināra Rudaka, par līguma slēgšanu ar KLM par digitālās televīzijas ieviešanu, kā arī norādīja, ka ekspolitiķis Andris Šķēle tiesā sniedzis nepatiesas liecības.

Jau vēstīts, ka 2015. gada maijā, skatot lietu pirmajā instancē, tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Ēķi tiesa atzina par vainīgu saistībā ar līdzdalību krāpšanā lielā apmērā, sodot ar naudas sodu 43 200 eiro apmērā. Spundem tika noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Spunde atzīts par vainīgu par krāpšanu lielā apmērā, kā arī par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Liepnieku tiesa sodīja ar naudas sodu 72 000 eiro apmērā, atzīstot par vainīgu krāpšanas līdzdalībā lielā apmērā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā, ja to veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Advokātam Jānim Lozem tika piemērots sods - divi gadi brīvības atņemšanas un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Lozi tiesa atzina par vainīgu līdzdalībā lielā krāpšanā un par līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tiesa piemēroja divu gadu cietumsodu un naudas sodu 18 000 eiro apmērā. Rīgas apgabaltiesa nosprieda Kokinu atzīt par vainīgu līdzdalībā krāpšanā lielā apmērā un līdzdalībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

Bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Harijam Krongornam piespriesta trīs gadu brīvības atņemšana, sodā ieskaitot cietumā pavadītos trīs mēnešus. Krongorns tika attaisnots viņam inkriminētajā noziegumā par līdzdalību krāpšanā lielā apmērā, taču viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" (KML) valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Bijušajam KML valdes loceklim Jānim Zipam tiesa noteica brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un naudas sodu 25 200 eiro apmērā, atzīstot par vainīgu līdzdalībā krāpšanā lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Bijušajam KML valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sods 25 200 eiro apmērā. Viņš tika atzīts par vainīgu līdzdalību krāpšanā lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Biznesa konsultantu Valdi Purvinski tiesa sodīja ar 18 000 eiro naudas sodu, atzīstot viņa vainu krāpšanas līdzdalībā lietā, kas organizēta lielā apmērā.

Bijušajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarniekam Andrianam Boldanam (Ļublins) piesprieda 18 000 eiro naudas sodu, atzīstot viņu par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.

Bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam un bijušajam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim tiesa piemēroja naudas sodu 18 000 eiro apmērā. Arī Rubenis tika atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.

Bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam piesprieda naudas sods 18 000 eiro apmērā. Arī viņu tiesa sodīja par valsts amatpersonas bezdarbību, ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.

Savukārt bijušo LVRTC valdes priekšsēdētāju Māri Pauderu, kurš iepriekš psihiski saslimis, tiesa atbrīvoja no kriminālatbildības. Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo KML valdes locekli Juri Ulmani un advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Andrejs Ēķis Baltcom Digitālās TV lieta Jurģis Liepnieks Kempmayer KNAB Latvijas Televīzija Ojārs Rubenis Rīgas apgabaltiesa Tautas partija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form