Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā apsūdzēto uzņēmumu SIA "Re&Re" un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pieteicis lūgumu atcelt arestu abu uzņēmumu naudas līdzekļiem.
Iepriekš tika ziņots, ka ugunsgrēka nodarītie aptuvenie zaudējumi lēšami ap pieciem miljoniem eiro. Tiesas sēdē gan precīzas summas, kas iespējamo zaudējumu segšanai bloķētas uzņēmumu kontos, netika nosauktas.
Advokāts tiesā norādīja, ka šis lūgums par naudas līdzekļu aresta atcelšanu pieteikts jau pērnā gada novembrī, kad krimināllietu nodeva tiesai, tāpēc viņš lūdza šo jautājumu tiesai skatīt jau otrdien, 17.februārī, nevis atstāt atklātu lemšanai kādā citā sēdē.
Tāpat Muižnieks pieteica lūgumu tiesai pieņemt un turpmāk liecinieku un lietas dalībnieku nopratināšanā izmantot speciāli izgatavotu Rīgas pils bēniņu telpas maketu kā informatīvo materiālu. "Mekets būtu labi izmantojams apstākļu noskaidrošanai, par kuriem runās liecinieki un apsūdzētās personas," savu viedokli pauda advokāts.
Savukārt prokurors norādīja, ka viņam lūgumu un papildinājumu tiesai nav, taču pauda vēlmi iepazīties ar SIA "Re&Re" un pilnsabiedrības SBRE lūgumu par aresta atcelšanu.
Arī SIA "Friteks LV" pārstāvis tiesai lūdza atcelt uzņēmuma mantai un naudas līdzekļiem uzlikto arestu.
Toties "Skonto Būve" pārstāvis Edgars Savickis tiesā norādīja, ka uztur jau lietas materiālos esošo un iepriekš pieteikto lūgumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu izbeigšanu pret "Skonto Būvi". Savukārt advokāts Viktors Tihonovs teica, ka viņam tiesai lūgumu nav.
Saistībā ar Muižnieka izteikto lūgumu par pils maketu, klātesošie advokāti pievienojās kolēģa viedoklim. Advokāti norādīja, ka maketa izmantošana atvieglotu darbu visiem procesa dalībniekiem, savukārt par cietušo atzītās Finanšu ministrijas juridiskais pārstāvis minēja, ka viņam nebūtu iebildumu pret maketa izmantošanu kā informatīvu materiālu, ja ir pierādījumi par tā izgatavošanas korektumu un atbilstību reālajai situācijai.
Paužot viedokli par pieteiktajiem lūgumiem, prokurors norādīja, ka "Re&Re", pilnsabiedrības SBRE un firmas "Friteks LV" pārstāvju pieteiktie lūgumi ir noraidāmi. Prokurors skaidroja, ka patlaban neviens no apstākļiem, kas paredzēts Kriminālprocesa likumā saistībā ar naudas līdzekļu un mantas aresta atcelšanu, nav iestājies, tāpēc lūgums nav pamatots.
Prokurors norādīja, ka kriminālprocesā ir pieteikta kaitējuma kompensācija, līdz ar to aresta piemērošanas pamatojums ir iespējamā naudas piedziņas nodrošināšana labvēlīga sprieduma gadījumā. Valsts apsūdzības uzturētājs sacīja, ka SBRE un "Re&Re" nav norādījuši nekādus jaunus apstākļus, kas atšķirtos no tiem, kas pastāvējuši un vērtēti jau pirmstiesas izmeklēšanas procesā. Turklāt pietikumos norādītie ir "deklaratīvi apsvērumi bez veiktajiem aprēķiniem par negatīvo ietekmi uz saimniecisko darbību, kas būtu viens no pamatiem aresta atcelšanai".
Savukārt saistībā ar "Skonto Būves" lūgumu izbeigt procesu pret juridisko personu prokurors norādīja, ka Kriminālprocess paredz lietas tālāku izskatīšanu. Tā kā vēl nav nolasīta apsūdzība, tad patlaban izbeigt procesu pret "Skonto Būve" nav pamata, taču iztiesāšanas stadijā parādoties apstākļiem, kas ļauj izbeigt kriminālprocesu, tas ir iespējams. Attiecībā uz "Frietks LV" pieteikto lūgumu, kurā uzņēmums lūdzis atmaksāt uzņēmējsavienībai "Druva" nepareizi ieskaitītos naudas līdzekļus prokurors sacīja, ka patlaban to izlemt nevar, jo "Friteks LV" tomēr tiesā būtu jāiesniedz bankas izsniegts apliecinājuma dokuments par to, ka šāds naudas pārskaitījums patiešām eksistē, jo patlaban trūkst dokumentācijas konkrētā darījuma pierādīšanai. Tāpat nepieciešams arī "Druvas" pamatojums.
Atbildot prokuroram, "Friteks LV" pārstāvis tiesā norādīja, ka uzņēmumam ir arestēti visi konti visās kredītiestādēs. "Kā lai uzņēmums strādā? Arests piemērots jau gandrīz gadu. Bez tādiem kontiem uzņēmums, kas veic komercdarbību nevar eksistēt," retoriski uzdodot jautājumu, sacīja uzņēmumu pārstāvošais advokāts.
Tāpat viņš minēja, ka "Friteks LV" arests uzlikts arī mantai, proti, uzņēmuma transportlīdzekļiem. Mantas arests paredz, ka uzņēmums nevar tos nedz ieķīlāt, lai nodrošinātu savu pamatfunkciju izpildi. Pieteikumā uzņēmums norādījis, ka tas jau atrodas faktiski uz maksātnespējas sliekšņa, sacīja tā pārstāvis.
Papildinot teikto, advokāts minēja, ka patlaban nav pamata domāt, ka cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācija varētu palikt neapmierināta gadījumā, ja arests tiek atcelts. Jebkurā gadījumā cietušie šo kompensāciju saņems, rezumēja "Friteks LV" intereses pārstāvošais advokāts.
Pievēršoties jautājumam par maketa izmantošanu lietas iztiesāšanā, prokurors piekrita, ka tas varētu atvieglot darbu, bet vienlaikus pievienojās cietušā pārstāvim, norādot, ka nepieciešams noskaidrot maketa atbilstību ugunsgrēka brīža būves konstrukcijai. Taču kopumā pret maketa izmantošanu "kā tādu" valsts apsūdzības uzturētājam nebija.
SIA "Re&Re" un pilnsabiedrības SBRE advokāts Muižnieks tiesā norādīja, ka arī iesniedzējam būtu jādod iespēja izteikties par jautājumiem, par kuriem tiesa otrdien plānojusi lemt. "Makets nav kā absolūtais uzskates līdzeklis, bet gan domāts kā papildus uzskates līdzeklis. Maketam vajadzētu atrasties tiesā," skaidroja Muižnieks. Advokāts atzīmēja, ka nākamā sēde paredzēta 9.martā un līdz tam cietušie varētu iepazīties ar maketu. Kā norādīja Muižnieks, maketa izgatavošanā piedalījies arī pats šobrīd uz apsūdzēto sola dēdošais Ivars Rība.
Advokāts Juris Dzelme pievienojās Muižnieka sacītajam, norādot, ka cietušais ir iesniedzis dokumentus par papildu vienošanos. Tā pievienošana lietas materiāliem ir atbalstāma, jo noderētu arī izskatāmā jautājuma par piemērotā aresta atcelšanu izlemšanai. Pēc Dzelmes teiktā iesniegto dokumentu saturs liecina, ka juridiskās personas, pret kurām ir sākta piespiedu ietekmēšanas līdzekļa procedūra, "uz sava rēķina ir sākusi un faktiski šodien jau pabeigusi nepieciešamo darbu veikšanu, lai likvidētu ugunsgrēka sekas".
"Skonto Būve" juridiskais pārstāvis Viktors Tihonovs tiesai saistībā ar maketa izmantošanu norādīja, ka jau no negadījuma brīža viņa klients ir strikti uzstājis, ka ugunsgrēks neradās un nevarēja rasties tur, kur "prokuratūra cenšas to inkriminēt". Ar maketa izmantošanu to būtu visvieglāk vērtēt, pauda advokāts, vienlaikus minot, ka būtībā viņa klientam apsūdzība nav saprotama, ugunsgrēka iemesli nav skaidri, tāpēc maketa izmantošana ir atbalstāma.
Viņš norādīja, ka makets "jebkādā veidā satur ziņas par faktiem - piemēram, kāds bija jumts, kur bija plēve, kāds bija pārsegums un kur bija dakstiņi".
Uzklausot lietas dalībniekus, tiesa norādīja, ka pret maketa izmantošanu tai iebildumu nav, taču tā vēlas iepazīties ar tā atbilstību reālajai būvei. Tāpat nepieciešams izlemt jautājumu par to, kā maketu nosaukt procesā, turklāt detaļām būtu jābūt apzīmētām līdzīgi kā plānos, kas ir lietas materiālos.
Līdz ar to tiesa jautājuma izlemšanu par maketa izmantošanu tiesas sēdē atlika, lai arī cietušais varētu ar to iepazīties. Savukārt lūgumu par papildus precizējošu dokumentu pievienošanu lietas materiāliem tiesa lēma apmierināt un dokumentus lietai pievienoja.
"Friteks LV" lūgumu par nepareizi ieskaitīto līdzekļu atmaksāšanu tiesa lēma atstāt atklātu, jo nepieciešami papildus dokumenti.
Uz tiesas sēdi otrdien bija ieradušies arī visi trīs apsūdzētie. Kā novēroja portāls "Delfi", viņi cītīgi seko tiesas sēdē notiekošajam.
Finanšu ministrijas juridiskais pārstāvis, zvērināts advokāts Ivars Grunte žurnālistiem norādīja, ka lēmumu par aresta atcelšanu būvuzņēmumu naudas līdzekļiem un mantai atstās izlemšanai pēc tiesas ieskata. Taču tiesas sēdē viņš vairākkārt uzsvēra, ka Finanšu ministrija arestēt uzņēmumu mantu un naudu nebija lūgusi, un tas bijis prokurora lēmums. Savukārt uzņēmumu iemaksātais nodrošinājums ir prasītās kompensācijas robežās.
Prokurors Agris Skradailis, komentējot pirmās tiesas sēdes procesu, žurnālistiem sacīja, ka, klausoties pēdējās runas no aizstāvju puses, esot sajuties kā grieķu polisā. Aizstāvju runāto prokurors raksturoja kā “oratoru mākslas šedevrus”. Prokurors pauda pārliecību, ka mantas aresti ir atstājami spēkā.
Jautāts, vai prokurors ir pārliecināts par savākto pierādījumu bāzi lietā, viņš atbildēja apstiprinoši, norādot, ka pretējā gadījumā lietu nebūtu nosūtījis tiesai.
Pilnsabiedrības SBRE un būvfirmas “Re&Re” pārstāvis advokāts Muižnieks vēl pirms tiesas sēdes sākuma žurnālistiem norādīja, ka viņa aizstāvētie uzņēmumi tiem inkriminētajos noziegumos nav vainīgi.
Jau vēstīts, ka vairāk nekā gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, apsūdzot trīs personas. Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdušies Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, kā arī Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs.
Vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā. Uzņēmumu nosaukumi netiek atklāti.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku.
Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Latvijas Televīzija (LTV) iepriekš vēstīja, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar leņķa slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par aizdegšanos neesot tikusi informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām, ziņoja LTV.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi iepriekš apgalvoja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
