Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kriminālprocesā, kurā viņš apsūdzēts par kukuļņemšanu, prokuratūrai sniedz paskaidrojumus par atpūtas kompleksā "Tarureņi" noklausītām sarunām, svētdien ziņo "TV3" raidījums "Nekā Personīga".
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena raidījumam skaidrojusi, ka sākotnēji Rimšēvičš pēc apsūdzības celšanas lūdzis laiku, lai varētu ar to iepazīties, līdz ar to pēc tam viņš sācis sniegt paskaidrojumus par sarunās dzirdēto.
"Tad, kad es viņam jūnijā uzcēlu apsūdzību, tad viņš lūdza laiku - tāpat kā daudzas citas apsūdzētās personas - iepazīties ar apsūdzību un sagatavoties liecību sniegšanai. Tas laiks, kas viņam bija nepieciešams, beidzās augustā. Tad viņš izpauda savu viedokli. Tālāk no viņa puses tika pieteikts lūgums iepazīties ar sarunām, jo publiski jau bija izskanējis, ka ir šīs "Taureņu" pirts sarunas. Likums paredz, ka personai ir tiesības iepazīties, bet viņam pirms tam ir jāsniedz paskaidrojumi. Tā kā viņa liecības tos nesaturēja, es varbūt neiedziļināšos, kādu iemeslu dēļ nesaturēja, tad man bija viņam jāuzdod jautājumi par to visu. Šobrīd mēs esam tikuši tajā procesā, kad viņš šīs sarunas klausās un sniedz paskaidrojumus par to, kas sarunās notiek," paudusi prokurore.
Jau ziņots, ka Rimšēvičs pēc gandrīz gada prombūtnes trešdien, 27. februārī, dienu pēc Eiropas Savienības (ES) Tiesas viņa labvēlīgā sprieduma ieradies darbā centrālajā bankā.
"Delfi" jau ziņoja, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu par ierobežojumiem attiecībā uz amata pienākumu pildīšanu, kas nozīmē, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs darbā var atgriezties "kaut vai šodien", otrdien žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Valsts amatpersonas tā reaģēja uz situāciju, kas radusies saistībā ar EST spriedumu atcelt lēmumu par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu no amata.
ES Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Līdz ar to ES Tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.
"Nekā Personīga" vēstī, ka Latvijas pozīcija EST skatīta vairākās slēgtās valdības sēdēs. Latvijas pārstāves EST šajā lietā bija Tieslietu ministrijas (TM) ierēdnes – valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina un Jekaterina Davidoviča,
Kucina raidījumam paudusi viedokli, ka, viņasprāt, Latvija ir darījusi visu, lai savu pozīciju EST aizstāvētu. "Tikai un vienīgi procesa virzītājs var izvērtēt, vai pastāv vai nepastāv risks, ka šie pierādījumi nonāktu līdz otrai pusei," skaidroja Kucina. Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas nostāja šajā lietā ir apstiprināta valdības līmenī, slēgtajā daļā.
No viņas teiktā arī izriet, ka šīs pozīcijas veidošanā iesaistījusies ne tikai TM, bet arī KNAB un Ģenerālprokuratūra, kā arī Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija.
"Prokurore aicināja izteikt lūgumu EST, ka viņa ir gatava iesniegt - gribu atzīmēt - visus lietas materiālus, kas ir viņas rīcībā, bet tikai un vienīgi, saņemot garantiju no Savienības tiesas, ka šie dokumenti otrai pusei netiks izsniegti," stāstīja Kucina.
Prokurore savukārt skaidro, ka šajā lietā EST viņa kā procesa virzītājs bijusi "situācijas ķīlnieks". "No vienas puses man gribētos pārliecināt EST, ka mums šie pierādījumi ir. No otras puses man ir izmeklēšanas interese pēc iespējas ilgāk saglabāt visus savāktos pierādījumus noslēpumā. Lai man izdotos savākt pierādījumus, kamēr viņš nezin, kas man ir," skaidroja prokurore. Janvārī viņa nolēmusi, ka pierādījumu nu ir pietiekami, bet tad jau bijis par vēlu.
"Delfi jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.
Lietu uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
