Rosina prostitūtām palielināt vecuma cenzu un viņu klientus sodīt
Foto: Shutterstock

Iekšlietu ministrija (IeM) vadītajā darba grupā rosināts prostitūtām palielināt vecuma cenzu un prostitūtu klientu administratīvu sodīšanu.

Latvijā prostitūcija ir legāla, taču ar ierobežojumiem, kuri atrunāti 2008.gadā pieņemtajos Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tie paredz, ka personai atļauts sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai sev piederošā vai īrētā dzīvojamā telpā. Seksuālos pakalpojumus aizliegts sniegt, ja šī telpa atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, tajā uzturas nepilngadīgais un pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo šajā mājoklī. Tāpat seksuālos pakalpojumus aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā un presē. Sutenerisms un tamlīdzīgas nodarbes gan ir aizliegtas.

Pirms pāris gadiem valdība uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavotu informatīvu ziņojumu par prostitūcijas regulējumu ārzemēs. Jau toreiz varas gaiteņos un NVO pastāvēja diskusijas par nepieciešamību strādāt pie uzlabojumiem šīs jomas regulējumā, tāpēc IeM vadībā pērn tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kas šobrīd strādā pie īpaša Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta.

Darba grupas vadītājs, IeM valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs pastāstīja, ka šāds likums būtu augstāka līmeņa tiesību akts, nekā pašreiz spēkā esošie MK noteikumi.

Likumprojekta mērķis ir sakārtot jomu atbilstoši mūsdienu situācijai un panākt, lai tajā, ievērojot cilvēktiesības, būtu definēti skaidrāki noteikumi prostitūtām, seksuālo pakalpojumu pircējiem un policijai.

Uzklausot NVO viedokļus, IeM piedāvātais priekšlikums paredz atļautā vecuma cenza paaugstināšanu personām, kas vēlas likumīgā kārtā nodarboties ar prostitūciju. Patlaban spēkā esošais regulējums dod tiesības šādu nodarbošanos veikt no 18 gadu vecuma, taču IeM rosina minimālā vecuma robežu palielināt līdz 25 gadiem. "Pamatojums vecuma cenza paaugstināšanai saistīts ar personas morālo briedumu un situāciju, kurā cilvēkam, pabeidzot vidusskolu, valsts dod signālu legāli nodarboties ar prostitūciju. Ja tiek ieviests 25 gadu vecuma cenzs, tad valsts dod signālu jauniešiem, ka dzīvē ir iespējams atrast citas daudz normālākas nodarbošanās," skaidroja Trofimovs.

Otrs būtiskākais priekšlikums, ko plānots iekļaut likumprojektā, ir saistīts ar tā dēvētā kontrolpirkuma kārtības uzlabošanu, kad par klientu izlicies policists varētu efektīvāk nostiprināt pierādījumus, kas nepieciešami personas saukšanai pie atbildības par ierobežojumu pārkāpšanu.

Jaunā kārtība paredzēs, ka kontrolpirkums nav jāturpina, ja policists ar prostitūtu guvis mutisku vai neverbālu vienošanos par seksuāla pakalpojuma saņemšanu.

Lai efektīvāk apkarotu prostitūciju, NVO jau vairākus gadus rosina noteikt kriminālsodu tikai klientiem. IeM šādu soli neplāno spert, taču rosinājusi likumprojektā iekļaut normu, kas paredz par ierobežojumu pārkāpšanu administratīvi sodīt abas iesaistītās puses. "Ja sieviete piedāvā pakalpojumu uz ielas, kas ir aizliegts, tad sodu saņemtu viņa un klients," uzsvēra Trofimovs.

IeM speciālists arī norādīja, ka likumprojekta sagatavošanas laikā plānotas diskusijas par soda gradāciju. Ja šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodekss par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu prostitūtai paredz 350 līdz 700 eiro sodu, tad nākotnē soda noteikšana varētu būt atkarīga no pārkāptā ierobežojuma veida.

Kā ceturto un pašu svarīgāko piedāvājumu Trofimovs izcēla ideju par speciālu rehabilitācijas programmu ieviešanu, proti, aizturētai prostitūtai valsts piedāvātu piedalīties speciālā rehabilitācijas kursā, kura mērķis būtu panākt personas turpmāku atturēšanu nodarboties ar prostitūciju. Ja persona piekristu piedalīties programmā, tad administratīvais sods par ierobežojuma pārkāpšanu netiktu piemērots. Šī pati norma attiektos arī uz klientu.

IeM valsts sekretārs vērsa uzmanību, ka diskusijas par minētajiem priekšlikumiem ar visām iesaistītajām pusēm turpināsies, jo likumprojekts IeM jāiesniedz izskatīšanai valdībā līdz 1.septembrim. "Pārējie priekšlikumi vairāk ir "kosmētiski", taču varu apstiprināt, ka darba grupa vēlas krasi mainīt esošo situāciju prostitūcijas regulējumā," uzsvēra Trofimovs.

Par sutenerismu Valsts policijā pagājušajā gadā sākti astoņi kriminālprocesi, bet 2015.gadā - 10.

Par bordeļa uzturēšanu 2015. un 2016.gadā sākts pa vienam kriminālprocesam, bet par iesaistīšanu un piespiešanu nodarboties ar prostitūciju kā 2016., tā arī 2015.gadā sākti četri kriminālprocesi.

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) informācija liecina, ka 2015.gadā par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu noformēts 261 administratīvā pārkāpuma protokols, bet pērn - 183. 2015.gadā tikai 11% gadījumu personas bija samaksājušas tām piemērotos sodus.

Sharing Options

Source

LETA

Tags

Iekšlietu ministrija Prostitūcija Rīgas pašvaldības policija Sutenerisms Tieslietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus