Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 5. decembrī atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais Latvijas nepilsonis Artjoms Skripņiks atzīts par vainīgu un sodīts par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus.
AT atzinusi, ka apelācijas instances tiesa pārbaudījusi lietā iegūtos pierādījumus, izvērtējusi to attiecināmību, pieļaujamību, ticamību atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. Apelācijas instances tiesa atzinumus, tostarp atzinumu, ka apsūdzētais "sastāvot bruņotas militāras vienības sastāvā, pielietojot šaujamieročus, apmācīja jaunus bruņotā konflikta dalībniekus šaujamieroča uzbūvē un lietošanā, vērtējama kā aktīva un prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā, kas vērsts pret citas valsts teritoriālo neaizskaramību", pamatojusi ar normatīvajiem aktiem, detalizēti izvērtētajiem pierādījumiem.
AT lēmumā norāda, ka tai nav tiesiska pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu daļā par apsūdzētā attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 89.1 panta 2. daļas, proti, par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos kara noziegumos. Apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, piekrita pirmās instances tiesas atzinumam un noraidīja prokurores viedokli, kas atkārtots arī kasācijas protestā. Apelācijas instances tiesa atzina, ka uz sprieduma taisīšanas brīdi neviena kompetenta starptautiskā institūcija nav konstatējusi un juridiski saistoši atzinusi, ka kāds no Ukrainas konfliktā iesaistītajiem grupējumiem ir uzskatām par noziedzīgu grupējumu.
AT lēmums nav pārsūdzams.
Kā vēstīts, ar Rīgas apgabaltiesas 11. februāra spriedumu Skripņiks sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Apsūdzētajam soda termiņā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2016. gada 3. februāra līdz 2017. gada 4. augustam.
2017. gada 17. novembrī Valsts drošības dienests aizturēja Skripņiku aizdomās par mēģinājumu iesaistīties tādā noziedzīgā organizācijā, kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, kas izveidota nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti, kā arī par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā apsūdzēto daugavpilieti 2017. gada augustā attaisnoja. Savukārt Rīgas apgabaltiesa atcēla attaisnojošo pirmās instances tiesas spriedumu personas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 77.1 panta. Šī Krimināllikuma norma paredz kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.
Laika posmā no 2015. gada februāra līdz 2015. gada aprīļa beigām apsūdzētais, nebūdams Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības karavīrs, atradies Ukrainā, Luhanskas apgabalā, bruņotas militāras vienības sastāvā. Pielietojot šaujamieročus, viņš apmācījis jaunus bruņotā konflikta dalībniekus šaujamieroča uzbūvē un lietošanā un tādējādi aktīvi piedalījies bruņotā konfliktā, kas vērsts pret Ukrainas teritoriālo vienotību, iepriekš norādīja prokuratūrā.
Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu daļā par personas attaisnošanu pēc Krimināllikuma 89.1 panta 2. daļas. Proti, par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos kara noziegumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
