Ventspils dome gatavos pieteikumu ST grozījumu ostu likumā apstrīdēšanai
Foto: LETA

Ventspils dome divu līdz trīs nedēļu laikā sagatavos pieteikumu Satversmes tiesai (ST), lai apstrīdētu grozījumus "Likumā par ostām", informēja Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dome, atklāti balsojot, ar deviņām balsīm "par" pieņēma lēmumu "Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes pieteikumu Satversmes tiesai". Par vēršanos ST nobalsoja "Latvijai un Ventspilij" deputāti Vītoliņš, Guntis Blumbergs, Andris Grigalis, Aigo Gūtmanis, Kristīne Lemberga, Didzis Ošenieks, kā arī "Latvijas attīstības" deputāti Edgars Čeporjus un Normunds Pūpols un "Nacionālās apvienības" deputāts Kārlis Vočtavs.

"Pret" balsoja Bruno Jurševics (K) un Ģirts Valdis Kristovskis (JV). Balsojumā atturējās Dace Korna (JV).

Pašvaldībā norāda, ka grozījumu "Likumā par ostām" rezultātā šogad valsts kapitālsabiedrībai "Ventas osta", kas pārņems ostas pārvaldīšanu, neprasot pašvaldības piekrišanu, tiek nodots Ventspils pašvaldības īpašums apmēram 150 miljonu eiro vērtībā un visa ostas teritorija, kas ir vairāk nekā 42% no Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas. Ventspils pašvaldība par savu īpašumu nodošanu kapitālsabiedrībai nekādu kompensāciju nesaņem.

Ventspils pašvaldības dome apgalvo, ka likuma grozījumi pieņemti, pārkāpjot normatīvajos aktos paredzētās procedūras, un to regulējums būtiski pārkāpj pašvaldības tiesības un intereses. Šo likuma grozījumu pieņemšanas rezultātā tiek būtiski, prettiesiski un nesamērīgi ietekmēta Ventspils pašvaldības finansiālā autonomija un iespēja gūt ieņēmumus no sava īpašuma, kā arī tiesības pārvaldīt savu īpašumu un rīkoties ar to savu iedzīvotāju interesēs.

Likuma grozījumi nesamērīgi apdraudot arī Ventspils pašvaldības iespējas izpildīt autonomās funkcijas līdzšinējā apjomā un kvalitātē. Šāda situācija pārkāpjot Satversmes 1. panta un 101. panta principus un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3., 4. un 9. pantā ietvertos principus. Ventspils pašvaldības un tās iedzīvotāju zaudējums nav samērīgs ar valsts iespējamo ieguvumu, turklāt šāds ieguvums likuma pieņemšanas procesā vispār nav vērtēts, uzskata vietvara.

Ventspils pašvaldība vairākkārt ir izteikusi savus iebildumus par likuma "Grozījumi Likumā par ostām" saturu, aicinot atbildīgās amatpersonas un atbildīgās Saeimas komisijas deputātus neatbalstīt to tālāku virzību, kā arī aicinājusi Saeimu nepieņemt šo likumu trešajā lasījumā.

Ventspils pašvaldības domes priekšsēdētājs šā gada februārī nosūtīja Valsts prezidentam lūgumu neizsludināt "Grozījumus Likumā par ostām" un prasīt Saeimai tā otrreizēju caurlūkošanu.

Visi Ventspils valstspilsētas pašvaldības centieni vērst lēmumu pieņēmēju uzmanību uz grozījumu neatbilstību Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tiesību principiem nav devuši rezultātus, uzsver pašvaldība, tādēļ dome iesniegs pieteikumu ST.

Iepriekš Vītoliņš sacīja, ka domes vairākums un daudzi ventspilnieki ir pauduši viedokli, ka neatbalsta izmaiņas "Ostu likumā", taču vēršanos ST var apturēt, ja valsts atgriezīsies pie dialoga ar pašvaldību.

"Mēs esam pārliecināti, ka šie grozījumi "Likumā par ostām" ir neveiksmīgi un nepārdomāti. No tiem labuma mūsu pilsētai nebūs," sacīja Vītoliņš.

Kā vēstīts, vienlaicīgi Ventspils pašvaldība lūgusi valdību, Satiksmes ministriju atgriezties pie dialoga ar pašvaldību. Vītoliņš esot nosūtījis vēstuli ar konkrētiem priekšlikumiem satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K). "Manuprāt, šis ir laiks, kad jebkāda pretnostatīšana vienam pret otru, strīdi starp pašvaldību un valsts institūcijām ir ļoti nevēlami. Laikā, kad dzīvojam sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, mums vajadzētu maksimāli rūpīgi strādāt iedzīvotāju interesēs," pauda domes priekšsēdētājs.

Vītoliņš piebilda, ka ir jāvienojas, kā turpmāk izmantos visas ostas, nevis uzspiežot savu viedokli un izmantojot koalīcijas "balsošanas mašīnu", bet gan mēģinot saprast pašvaldības viedokli un atrast labāko risinājumu. Viņš uzsvēra, ka sankciju rezultātā vēl straujāk samazināsies kravu apgrozījums ostās, tādēļ laikus jādomā, kā nodrošināt darbu tiem cilvēkiem, kuri ostas pilsētās zaudēs darbu.

Kā vēstīts, 27. aprīlī stājās spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredz būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Ostu likums paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Līdz šī gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Šo procesu nodrošināšanai Ministru kabinets izveidos likvidācijas komisijas, kuras veiks ostu pārvalžu materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošinās ostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas, apgrūtinājumu, kredītsaistību nodošanu kapitālsabiedrībām.

Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupas, kurās iesaistītas visas ieinteresētās puses. Ir sāktas pārrunas ar pašvaldībām, ir izstrādāti līdzdalības izvērtējumi, kas jau ir saskaņošanas procesā ar Konkurences padomi. Tāpat ostu pārvaldes jau gatavojas īpašumu novērtēšanai, ir izstrādāti priekšlikumi akcionāru līgumiem un speciālai Ministru kabineta instrukcijai, kā valsts puses kapitāldaļu turētāji nodrošinās savstarpējo koordināciju uz akcionāru sapulcēm.

Tiek paredzēts, ka tuvākajā laikā varēs uzsākt kapitālsabiedrību amatpersonu atlases procedūras un veikt pārējos reformas ieviešanai nepieciešamos soļus.

Likums paredz, ka pašvaldības, kuru teritorijās ir mazās ostas, ir tiesīgas veidot kapitālsabiedrības to apsaimniekošanai. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ekspertu vērtējumu, šī ir laba iespēja pašvaldībām ieviest progresīvu korporatīvās pārvaldības modeli arī mazajās ostās, kas dos iespēju veicināt to konkurētspēju.

Kā ziņots, pēc ilgām un plašām debatēm Saeima 10.februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Pēc Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem.

No 10. marta līdz 8. aprīlim tika saņemti 7215 paraksti, kas veido 0,47% no balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 4,7% no referenduma ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita. Līdz ar to apturētais likums netika nodots tautas nobalsošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ģirts Valdis Kristovskis Ministru kabinets Rīgas osta Saeima Satiksmes ministrija Satversme Satversmes tiesa Zaļo un zemnieku savienība Ventspils Ventspils dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form