Foto: Shutterstock

2023. gada budžetā ir palielināti bāzes izdevumi, kā arī šis varētu būt pēdējais gads, kad valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi Covid-19 vakcīnu iegādei, liecina Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais ziņojums par aktualizētām makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2023.-2025. gadā.

Patlaban minētais ziņojums nodot saskaņošanai un tas vēl jāskata Ministru kabinetā.

No ziņojuma izriet, ka pērn 11. oktobrī valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2023. gadam tika lēsti 9,82 miljardu eiro apmērā, tomēr tagad, aktualizējot prognozes, pamatbudžeta bāzes izdevumi 2023. gadam aprēķināti 9,98 miljardu eiro apmērā.

Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2023. gadam paredzēti 7,89 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022. gada 11. oktobra prognozēm, ir par 146 miljoniem eiro vairāk.

Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas 2023. gadā tiek prognozēts 2,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2024. gadā – 0,4% no IKP un 2025. gadā – 0,4% no IKP.

FM norāda, ka, sagatavojot vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam, ir ņemts vērā valdības lēmums šā gada pavasarī kāpināt valsts budžeta izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% no IKP 2025. gadā. Tāpat ņemts vērā atalgojuma pieaugums iekšlietu resorā nodarbinātajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tieslietu resorā nodarbinātajiem, ņemot vērā valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas stāšanos spēkā ar šā gada 1. jūliju, kā arī pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieaugums no 2023. gada 1. janvāra un minimālās algas celšana valstī līdz 620 eiro ar 2023. gada 1. janvāri un līdz 700 eiro ar 2024. gada 1.janvāri.

Augsto energoresursu cenu mazināšanai 2023. gadā tika paredzēts atbalsts 622 miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā teikts, ka 2023. gads ir pēdējais gads, kad valsts pamatbudžetā ir atvēlēti līdzekļi vakcīnu pret Covid-19 iegādei 63,4 miljonu eiro apmērā.

Tāpat 2023. gadam šobrīd ir ieplānots 30 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.

FM norāda, ka 2023. gadā un turpmākajos gados valsts pamatbudžetā tiek prognozēti ievērojami lielāki izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. To sekmēs finansējums 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, kā arī finansējums Atveseļošanas un noturības mehānisma projektiem un "Rail Baltica" projekta īstenošanai.

2023. gadā Latvijā sagaidāma 32 jaunu elektrovilcienu piegāde, negatīvi ietekmējot komersantu bilances vispārējās valdības budžetā. "Lai gan liela daļa no vilcienu iegādes darījuma tiek finansēta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, tiek nodrošināts arī valsts budžeta līdzfinansējums vilcienu iegādei, un atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai izdevumi tiek uzskaitīti atbilstoši faktiskajai piegādei," skaidroja FM.

Tāpat, salīdzinot ar oktobra prognozi, samazināta vispārējās valdības parāda prognoze 2022.-2025. gadam. Ja pērn oktobrī valdības parāds tika prognozēts 43% no IKP, tad pēc jaunākajām prognozēm tas lēsts par 1,1 procentpunktu mazāks, proti, 41,9% no IKP.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!