67 sabiedrības pārstāvjiem piešķir augstākos Latvijas valsts apbalvojumus
Foto: LETA

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula šā gada 23. aprīļa lēmumu 67 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi, portāls “Delfi” uzzināja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti gan cilvēkiem, kuru drosme un pašaizliedzība sekmēja Latvijas valstiskuma atgūšanu nevardarbīgā parlamentārā ceļā un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā, gan personām, kuras, pakļaudamas briesmām dzīvību, dokumentēja un nākamajām paaudzēm saglabāja patiesas liecības par Trešās atmodas gaitu, gan dažādu profesionālo nozaru pārstāvjiem, kuru darbība veicinājusi demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts izaugsmi.

Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 35 cilvēkiem, Viestura ordenis – 21, bet Atzinības krusts piešķirts 11 cilvēkiem.

Par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā, sekmējot Latvijas Tautas frontes uzvaru 1990. gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanās un Augstākās Padomes balsojumu 1990. gada 4. maijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kā arī par īpašiem nopelniem Latvijas Trešās Atmodas notikumu dokumentēšanā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra un Augstākās Padomes Preses centra darbinieci, juridisko eksperti Inesi Birznieci, bijušo Latvijas Tautas frontes Vēlēšanu centra darbinieku, tiesību zinātņu ekspertu un Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra vadītājas vietnieku un Augstākās Padomes Preses centra vadītājas vietnieku, žurnālistu Paulu Aleksandru Raudsepu un bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieku, žurnālistu Kārli Streipu.

Nolemts iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku bijušo Latvijas Tautas frontes izdevuma "Atmoda" korespondenti, sabiedrisko attiecību speciālisti Daci Balodi, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas vadītāju Rutu Barausku, bijušo Latvijas Tautas frontes nodaļu un grupu koordinatori Drosmu Blagoveščensku, bijušo Latvijas Tautas frontes Latvijas Sieviešu līgas darbinieci Bertu Ceļmali, bijušo Latvijas Radio operatori, skaņu režisori Rasmīti Māru Daņiļevsku, Bijušo Latvijas Tautas frontes referenti un Demogrāfijas komisijas darba koordinatori Anitu Dūdiņu, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas darbinieku, muzeja speciālistu Arti Ērgli, bijušo Latvijas Tautas frontes izdevuma "Atmoda" fotožurnālistu Intu Kalniņu, kino operatoru Oļegu Kotoviču, skaņu režisoru Anriju Krenbergu, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas darbinieci Dzintru Kusiņu.

Tāpat par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku nolemts iecelt bijušo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieku Rišardu Labanovski, fotogrāfu Aivaru Liepiņu, bijušo Augstākās Padomes Preses centra vadītāju, žurnālistu un lektoru Aleksandru Mirlinu, bijušo Latvijas Tautas frontes Vēlēšanu centra un Augstākās Padomes Kancelejas darbinieku Māri Osi, fotogrāfu Uldi Pāži, dokumentālā kino režisoru Romualdu Piparu, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra videostudijas darbinieku Olafu Pulku, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieci, stratēģiskās plānošanas speciālisti Māru Sīmani, bijušo Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas laikraksta "Liepājas Vārds" redaktoru, žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu Aigaru Štālu, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra videostudijas vadītāju Raulu Viktorovu, bijušo Latvijas Radio raidījumu vadītāju Tatjanu Zandersoni.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 23. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri ilggadējo biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" direktoru, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori Dr. iur. Jautrīti Briedi, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju, senatori Veroniku Krūmiņu, mākslas vēsturnieku, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas ekspertu, Latvijas Mākslas akadēmijas docentu, Okupācijas muzeja biedrības valdes locekli Rihardu Pētersonu.

Tāpat nolemts iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Ventspils pilsētas galveno arhitekti Daigu Dzedoni, kodolfiziķi, kultūrvēsturnieku un novadpētnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru Dr. sc. ing. Valdi Gavaru, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras dibinātāju un vadītāju, diriģentu, senās mūzikas pētnieku, asociēto profesoru Māri Kupču, dokumentālo filmu scenāristu un režisoru, dokumentāli vēsturisko romānu autoru Tālivaldi Margeviču un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītāju, profesori, komponisti Selgu Menci.

Tāpat Levits un Ordeņu kapituls 23. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 21. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Viestura ordeni un iecelt par Viestura ordeņa komandieri Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes komandieri, pulkvedi Daini Bērziņu, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Izlūkošanas departamenta priekšnieku, pulkvedi Kasparu Pudānu, bijušo Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieku Intu Ulmani.

Nolemts iecelt par Viestura ordeņa virsnieku Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku
Jāni Būmani, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes biroja priekšnieka vietnieci, pulkvežleitnanti Vivitu Dobrovoļsku, Latvijas Republikas Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienības komandieri, pulkvežleitnantu Ilmāru Džeņevu, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku
Viktoru Fominu, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa priekšnieku, pulkvežleitnantu Ilmāru Hamani, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta Operatīvās darbības nodaļas galveno inspektoru (operatīvajā darbā), majoru Andreju Isakovu, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku štāba Fiziskās drošības daļas priekšnieku, majoru
Ēriku Kārkli, bijušo Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Kurzemes I kategorijas dienesta priekšnieku, pulkvežleitnantu Mairi Plūksnu un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci
Mihalīnu Supi.

Nolemts iecelt par Viestura ordeņa kavalieri Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļas vada komandieri, kapteini Ilmāru Rubeni, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku atbalstītāju Ritu Skudru, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Attīstības pārvaldes militāro publikāciju daļas metodiķi, atvaļināto kapteini Armandu Tamisāru un apbalvot ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 2. daļas vada komandiera vietnieku, virsniekvietnieku Igoru Brižu, Latvijas Republikas Zemessardzes štāba Vadības grupas galveno virsseržantu Ēriku Liflandu, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas mācību daļas Improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizācijas nodaļas vecāko pasniedzēju instruktoru, štāba virsseržantu Didzi Šarkovski.

Tāpat nolemts apbalvot ar Viestura ordeņa otrās pakāpes (sudraba) goda zīmi: Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu meklētāja M-05 "Viesturs" Vadības grupas bocmani, seržantu Andri Grīnbergu, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Mācību plānošanas un atbalsta pārvaldes Mācību daļas vecāko apmācību speciālisti, seržanti Tatjanu Kleinhofu, Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona Militārās izlūkošanas rotas virsseržantu Ilmāru Rešņu.

Valsts prezidents un Ordeņu kapituls arī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri ilggadējo Rīgas Teikas vidusskolas direktori Ilonu Bergmani, AS "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāju Jāni Ciemu, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras vadītāju, profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dr. habil. sc. ing. Jāni Grundspeņķi, bijušo ilggadējo Ērgļu novada Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzeja "Braki" vadītāju, muzeja vecāko speciālisti Annu Kuzinu, vēsturnieku, novadpētnieku un sabiedrisko darbinieku, nodibinājuma "Rubeņa fonds" vadītāju, "Leitnanta Roberta Rubeņa bataljona muzeja" izveidotāju Andreju Ķeizaru.

Iecelt par Atzinības krusta virsnieku Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas direktora vietnieci izglītības jomā, mūzikas pedagoģi, diriģenti, komponisti Ingrīdu Gailīti, zvērinātu revidenti, bijušo ilggadējo Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras asociēto profesori Dr. oec. Gaidu Kalniņu, kultūras darbinieci, ilggadējo Latvijas Nacionālā kultūras centra pūtēju orķestru nozares eksperti Astrīdu Ķēniņu, Baltinavas vidusskolas mūzikas skolotāju, Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas skolotāju, kordiriģenti Aiju Nagli, Pumpuru vidusskolas bioloģijas skolotāju Vēsmu Vijupi un tāpat nolemts iecelt par Atzinības krusta kavalieri ilggadējo Cesvaines novada sabiedrisko darbinieku Aldi Krūmiņu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Egils Levits Latvijas Mākslas akadēmija Latvijas Mūzikas akadēmija Latvijas Radio Latvijas Samariešu apvienība Latvijas Zinātņu akadēmija Latvijas Tautas fronte Latvijas Televīzija Latvijas Universitāte Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form