Āboltiņa: prezidents Bērziņš premjera amatam, visticamāk, nominēs Dombrovski

Delfi

Foto: DELFI
Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien vakarā, visticamāk, Ministru prezidenta amatam nominēs pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (V), aicinot viņu izveidot rīcībspējīgu valdību, un Dombrovska atbildība būšot atbalsta nodrošināšana tai.

Par to trešdien pēc sarunas ar prezidentu žurnālistus informēja Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" vadītāja Solvita Āboltiņa.

Kā norādīja Āboltiņa, prezidenta lēmums bijis skaidrs jau pēc pusotru stundu garās sarunas ar koalīcijas veidotājiem trešdienas rītā, tomēr viņš vēlējies par to informēt arī "Vienotības" valdes priekšsēdētāju, jo viņa bija vienīgā no "reformu un tiesiskuma koalīciju" veidojošo partiju vadītājām, kas ar prezidentu netikās no rīta.

Prezidents Āboltiņai neesot slēpis, ka joprojām esot skeptisks par sešiem deputātiem, kas atšķēlušies no Zatlera Reformu partijas (ZRP), tomēr, redzot, ka sarunas var nonākt strupceļā, visticamāk, nominēs Dombrovski. Politiķe norādīja, ka "mēs vēl tagad dzīvojam puspolitiskās krīzes apstākļos, un, lai neiestātos arī ekonomiskā krīze, vajadzīga rīcībspējīga valdība".

Prezidents arī Āboltiņai uzsvēris, ka svarīgi, lai tiktu pieņemts nākamā gada valsts budžets, jo arī tas vēl būs "konsolidācijas budžets".

Kā norādīja Āboltiņa, saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents uzaicina Ministru prezidenta amata kandidātu, kura atbildība ir valdības sastādīšana, tāpēc stabila atbalsta nodrošināšana koalīcijai būšot Dombrovska uzdevums.

Balsojums par valdību, visticamāk, varētu notikt piektdien Saeimas ārkārtas sēdē, jo līdz tam valdības deklarācija būs jāsaskaņo ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents iepriekš pauda uzskatu, ka uz sešu no ZRP aizgājušo deputātu balsīm balstīt Saeimas vairākumu nevar, tāpēc no "reformu un tiesiskuma koalīcijas" veidotājiem viņš trešdien cerēja sagaidīt jaunu piedāvājumu partiju sadarbības modelim. Premjers cerēja šo modeli stiprināt ar opozīcijas balsīm, savukārt ZRP - ar daļas šķeltnieku atgriešanos. Galu galā koalīcijas veidotājiem tā arī neizdevās vienoties jaunu modeli, toties viņi cerēja pārliecināt prezidentu ar papildus pierādījumiem par "Olšteina sešinieka" atbalstu topošajai valdībai.

Topošās "reformu un tiesiskuma koalīcijas" partijas – "Vienotība", Zatlera reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība – otrdien pirms sarunām ar Valsts prezidentu parakstīja precizētu vienošanos par valdības veidošanu ar sešiem no ZRP aizgājušajiem deputātiem. Vienošanās paredz, ka no ZRP aizgājušais "sešinieks" savus kandidātus ministru amatiem nevirzīs, taču kopā ar "Vienotību" uzņemsies solidāru atbildību par bezpartejisko satiksmes ministru.

ZRP, "Vienotības" un Nacionālās apvienības veidotajai koalīcijai kopumā 11.Saeimā bija 56 balsis no 100. Taču svētdien par lēmumu izstāties no ZRP paziņojuši 11.Saeimā ievēlētie Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs, kuri tagad veidos neatkarīgo deputātu grupu. Olšteins skaidroja, ka deputāti nolēmuši partiju pamest valdošās "nedemokrātiskās lēmumu pieņemšanas un savstarpējās neuzticēšanās dēļ". Pēc "sešinieka" aiziešanas trīs partijām ir tikai 50 balsis, ar kurām nepietiek valdības apstiprināšanai.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) otrdien žurnālistiem norādīja, ka ministru amatu kandidātu saraksts, par kuru jau iepriekš vienojusies koalīcijas veidotāji, nemainīsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!