Administratīvo sodu izpildes izmaiņas nav sniegušas rezultātu, secina Valsts kontrole
Foto: LETA

Kad 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums (AAL), Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu uzlikto administratīvo naudas sodu izpildē sāka darboties arī jauna Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS), kuras ieviešanas mērķis bija pēc iespējas samazināt šajā procesā nepieciešamā manuālā darba apjomu un administratīvo resursu tērēšanu. Tomēr, novērtējot APAS darbības pirmā pusgada rezultātus, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka šīs sistēmas izveidošanas mērķis ir sasniegts vien daļēji, portāls "Delfi" uzzināja VK.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Manuālais darbs naudas sodu izpildes kontrolē ir pat palielinājies, bet aizvien netiek iekasēta aptuveni ceturtā daļa no Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu piemērotajiem naudas sodiem, uzsvēra VK.

Pēdējos piecos gados no Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu uzliktajiem naudas sodiem nav iekasēti gandrīz 30 miljoni eiro. Arī pēc AAL spēkā stāšanās un APAS ieviešanas nav vērojama situācijas uzlabošanās – no 2020. gadā piemērotajiem naudas sodiem 28,19 miljonu eiro apmērā līdz 2021. gada martam nebija iekasēti 7,69 miljoni eiro jeb 27%.

Jaunā sistēma nemazina manuālā darba apjomu un neuzlabo kontroli pār sodu izpildi

Izstrādājot jauno APAS, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC) paredzēja, ka daļa no naudas sodu izpildes kontroles posmiem būs automatizēti, process būs efektīvāks, ekonomiskāks un prasīs mazāk manuālā darba. Sistēmā ir automatizēti vairāki procesi, piemēram, ienākošo maksājumu sasaiste ar piemēroto naudas sodu, ja norādīts precīzs lēmuma numurs, atgādinājumu automātiska izsūtīšana, ja pieejama sodītās personas e-pasta adrese.

VK norādījusi, ka Valsts policija uzliek 84% no visiem administratīvajiem naudas sodiem valstī, savukārt vairāk nekā 90% no tiem ir par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Kopš 2020. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā jaunais AAL, Valsts policijai manuālais darbs naudas sodu izpildes kontrolē ir pat palielinājies, jo ir mainīti naudas soda par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē nodošanas piespiedu piedziņai termiņi – tie sarukuši no viena gada līdz vienam mēnesim.

Iepriekš nenomaksāto naudas sodu piespiedu izpildei ceļu satiksmes pārkāpumu gadījumos nodeva tikai tad, ja naudas sods nebija samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu bija stājies spēkā. Sodītās personas naudas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē nomaksāja, izejot tehnisko apskati, mainot vadītāja apliecību vai saņemot citus Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pakalpojumus. Līdz ar to šie laikus nenomaksātie naudas sodi līdz piespiedu piedziņai tomēr nenonāca, jo gada laikā tika nomaksāti, secinājusi VK.

Lai arī Iekšlietu ministrijas padotības iestādes, kurām ir noteikta kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu un piemērot naudas sodus, ir iekšējos tiesību aktos paredzējušas darbinieku pienākumu veikt uzlikto naudas sodu izpildes kontroli, tomēr tas ne vienmēr tiek izpildīts. Piemēram, Valsts policijā izlases veidā veiktajās pārbaudēs Valsts kontrole atklāja, ka lielā daļā gadījumu, kad sodītās personas labprātīgās izpildes termiņā nebija samaksājušas naudas sodu, no policijas puses nebija veikti arī tiesību aktos paredzētie kontroles pasākumi. Pārbaudot 60 administratīvo pārkāpumu lietas, 48 % gadījumu Valsts policijas amatpersonas naudas sodu nepamatoti nebija nodevušas piespiedu izpildei.

APAS izveides mērķis bija ietaupīt ne tikai papīra un pasta izdevumus, bet arī cilvēkresursus. Vienlaicīgi tomēr ir saglabāta iespēja uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu ārpus APAS, sākotnēji izveidot papīra lietu, kas pēc tam jāievada sistēmā. 2020. gada otrajā pusgadā vidēji 14% no administratīvo pārkāpumu lietām joprojām tika uzsāktas papīra veidā. Tai pašā laikā revidenti konstatēja arī pozitīvu tendenci, jo APAS ieviešanas sākumposmā 2020. gada jūlijā 40% lietu tika veidotas papīra formātā, bet 2020. gada decembrī – vairs tikai 5%.

Apšaubāma datu kvalitāte veicina kļūdas sodu izpildē

Revīzijā arī atklājās, ka APAS ir būtiskas problēmas gan ar datu kvalitāti, gan pašas sistēmas funkcionalitāti. Tas vēl vairāk palielina manuālā darba apjomu, kā arī atbildīgās iestādes nevar saņemt pilnīgu un precīzu informāciju par naudas sodu samaksu.

Vairāk nekā puse maksājumu APAS nav automātiski atpazīti un sasaistīti ar uzlikto naudas sodu. Turklāt tika konstatēta nepietiekama kontrole pār tiem gadījumiem, kad sistēmā maksājuma uzdevumus kontrolējošo iestāžu darbinieki ievada pašrocīgi. Proti, 108 no 309 gadījumiem revidenti nevarēja pārliecināties, vai pašrocīgi izveidotais maksājums patiešām saņemts attiecīgajā Valsts kases kontā. Valsts kontrole aicina Iekšlietu ministriju izvērtēt, vai tiem padotības iestāžu darbiniekiem, kuri veic kontroli pār naudas sodu izpildi, ir jādod arī tiesības veidot jaunus maksājumus. Ja tas ir nepieciešams, tad jānosaka precīza kārtība, kad, kas un kā tādus maksājumus var veidot.

Atklājās arī tādi gadījumi, kad sodītās personas ir samaksājušas vairāk, nekā ir uzliktais sods. Revidenti konstatēja 599 šādus gadījumus, kad samaksātā naudas soda summa ir lielāka par piemēroto – kopā 53 954 eiro vietā ir samaksāti 86 398 eiro. Konstatēti vismaz 13 gadījumi, kad naudas sods no sodītās personas bija piedzīts ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, taču vienlaikus sodītā persona pati jau bija veikusi naudas soda samaksu.

Valsts kontrole ir ieteikusi Iekšlietu ministrijai izvērtēt un rast labākos risinājumus, kas sekmētu maksājumu par uzlikto naudas sodu automātisku identificēšanu Sodu reģistrā un mazinātu manuālo darbu maksājumu sasaistē, piemēram, veicinot CSDD vai portālā Latvija.lv izstrādāto e-pakalpojumu izmantošanu. Proti, lēmumos par naudas soda uzlikšanu varētu norādīt minētos e-pakalpojumus kā samaksas veidu, kā arī aicināt izmantot mobilos terminālus Valsts policijā un citās ministrijas padotības iestādēs u.c. Tāpat ieteikts uzlabot Sodu reģistra tehniskos risinājumus, lai nodrošinātu savlaicīgu pārmaksāto naudas summu identificēšanu un atmaksāšanu personām, kas veikušas pārmaksu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ceļu satiksmes drošības direkcija CSDD Iekšlietu ministrija Valsts kase Valsts kontrole Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form