Aizmirstā inteliģences daļa – latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā

Kārtējais pierādījums, ka apgalvojums par "700 latviešu verdzības gadiem" ir tikai mīts. Tā var īsumā raksturot nule kā iznākušo pētījumu par latviešu virsniekiem Krievijas impērijas armijā. Vēl krietni pirms neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas vairāki simti uzņēmīgu latviešu puišu kļuva par virsniekiem cara armijā, bieži vien sasniedzot augstu dienesta pakāpi un pat kļūstot par muižniekiem. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ēriks Jēkabsons pamatīgā monogrāfijā "Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse ‒ 1914. gads", izmantojot līdz šim nepētītus avotus, parāda, kas šie latvieši bija, kāda bija viņu izcelšanās, dienesta gaita un sasniegumi cara armijā.

"Ja tā var teikt, es "kolekcionēju" latviešu virsnieku biogrāfijas. Gan to virsnieku, kas ir dienējuši Latvijas armijā, gan to, kas Krievijas un Sarkanajā armijā. Latvieši Krievijas impērijas armijā bija mūsu vēsturē iztrūkstošs posms, par kuru mēs zinājām tikai fragmentāri," sarunā ar portālu "Delfi" saka Jēkabsons un atzīst, ka pētīt šo tēmu sācis jau studiju laikā un 30 gadu darbs tikai tagad ir sasniedzis zināmu starpfinišu.

Kā latvieši nonāca Krievijas armijā?

Krievijas impērijā realizētās plašās reformas 19. gadsimta 70. gados oficiāli pavēra ceļu uz militāro profesionālo dienestu simtiem latviešu un igauņu, kuri beidza jaunizveidotās junkurskolas un kļuva par virsniekiem, tādējādi nodrošinot sev stāvokli sabiedrībā. Lai kļūtu par virsnieku, vairs nevajadzēja muižnieka titulu vai arī milzu naudas līdzekļus.