Foto: PantherMedia/Scanpix

No nākamā gada 1.janvāra tiesnešu skaits rajonu (pilsētu) tiesās pieaugs no 395 tiesnešiem līdz 406 tiesnešiem, ceturtdien nolēma Saeima.

Piecas no jaunajām tiesnešu amata vietām plānots izveidot Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošajās vispārējās jurisdikcijas tiesās, bet vienu amata vietu – Jelgavas tiesā, kas ir vienīgā tiesa, kam piekritīgas lietas par kapitālsabiedrību akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Vēl piecas tiesnešu amata vietas plānots izveidot, lai nodrošinātu to, ka līdz ar Augstākās tiesas reformu rajonu tiesas varētu pārņemt apgabaltiesu kompetencē ietilpstošās civillietas, ko apgabaltiesas līdz šim skatīja pirmajā instancē.

Tāpat Saeima ceturtdien, 19.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem turpinās pāreja uz „tīro tiesu instanču" sistēmu, kā arī tiek mazinātas krāpniecības iespējas parādu piedziņas lietās, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas preses dienestā.

Turpinot virzību uz Augstākās tiesas palātu darbības pakāpenisku izbeigšanu, likuma grozījumi nosaka, ka no 2014.gada rajona (pilsētu) tiesas skatīs arī civillietas, kurās prasības summa pārsniedz 150 000 latu. Patlaban šādas lietas kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas apgabaltiesām.

Sākot ar nākamo gadu, apgabaltiesas vairs nesaņems jaunas lietas kā pirmās instances tiesas, bet tikai turpinās izskatīt iesāktās lietas. Plānots, ka Augstākās tiesas Civillietu palāta darbu pilnībā noslēgs līdz 2016.gada beigām.

Lai paātrinātu lietu iztiesāšanu, likumā līdz tīro tiesu instanču sistēmas reformas beigām noteikta iespēja - lietas, kuras nav sāktas skatīt pēc būtības, nodot izskatīšanai citai tiesai, tostarp tiesai citā tiesu apgabalā.

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka civilprocesā obligāta prasība būs tiesas gaitu fiksēt skaņu ierakstā. Līdztekus tiks saglabāta prasība katrā tiesas sēdē sagatavot rakstveida tiesas sēdes protokolu, kurā īsumā fiksējama sēdes gaita. Skaņu ieraksts būs pieejams personām, kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

Civillietas par maksājuma saistībām, kurās parāda summa pārsniegs 15 000 eiro, būs piekritīgas izskatīšanai tiesā prasības tiesvedības kārtībā. Patlaban visās lietās neatkarīgi no parāda apmēra pret parādnieku iespējams vērst piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā - uz tiesas lēmuma pamata apmierinot kreditora prasījumu, ja parādnieks tam neiebilst. Tādā gadījumā lieta netiek skatīta tiesā prasības tiesvedības kārtībā.

Šis ir ātrs un efektīvs veids neizpildīto saistību piedziņai un atslogo tiesas, taču vienlaikus ir gadījumi, kad personas šo brīdinājuma kārtību apzināti izmanto negodprātīgi krāpniecības nolūkos, piemēram, organizējot shēmas ar fiktīviem parādiem.

Tādēļ likumā noteikts ierobežojums, ka lietas, kurās pārada summa pārsniedz 15 tūkstoši eiro, obligāti jāskata tiesā. Līdztekus pieteikumā par saistību izpildīšanu bezstrīdus kārtībā prasītājam būs jāapliecina sniegto ziņu patiesums un tas, ka viņš ir informēts par kriminālatbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.

Tiek mainīta pārsūdzības kārtība lietās par maza apmēra prasībām, pirmās instances sprieduma pārsūdzību kasācijas kārtībā aizstājot ar apelāciju. Šī likuma norma stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī, un līdz tam nozares ministrija rosina apelācijas tiesvedībā ieviest atsevišķus kasācijas elementus, lai, taupot tiesas resursus, lieta otrreiz netiktu skatīta tik izvērsti kā pirmās instances tiesā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!