Alkatības un savtīgu interešu grēks slāpē un smacē Latvijas attīstību, apgalvo Stankevičs
Foto: F64

Mūsu tauta gadsimtu gaitā ir turējusies pretī iznīcības spēkam un pirms 100 gadiem "ar savu valodu, kultūru, ticības pārliecību un dzīvesziņu" izcīnījusi brīvu valsti, kurā integrējusi arī citu tautību ļaudis, otrdien Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinību ieskaņas dievkalpojumā Aglonā pauda Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Arhibīskaps savā sprediķī akcentēja šī gada svētku īpašo kontekstu - Latvijas valsts simtgadi, pāvesta Franciska vizīti un arī gaidāmās Saeimas vēlēšanas.

Latvijas valsts himnas vārdi "liecina, ka Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas, ka Latvijas brīvības cīnītāji apzinājās, ka brīvība ir Dieva dāvana," teica arhibīskaps.

Metropolīts atzina, ka šajā izvēlē saklausāms vēstījums, ka mēs vēlamies, lai visām nākošajām paaudzēm tiek atgādināts, cik svarīgi ir saglabāt brīvās Latvijas publiskajā telpā atziņu par nepieciešamību lūgt Dieva svētību. Mēs esam cīnījušies par brīvību un saņēmuši to kā dāvanu no Dieva, un tikai ar Viņa gādību un palīdzību varēsim to nosargāt nākotnē.

Runājot par gaidāmo pāvesta vizīti Latvijā, arhibīskaps norādīja, ka tās mērķis ir mums palīdzēt atvērties uz dievišķās klātbūtnes spēku, kas ir triumfējis Jaunavas Marijas miesā, kura pēc nāves netika pakļauta satrūdēšanai, un īpaši taustāmi darbojies mūsu tautas vēsturē tai periodā, kad tika izcīnīta neatkarība. "Dievs vēlas būt klātesošs mūsu tautā arī šodien, rīt un visā nākamajā simtgadē. Pāvesta misija ir palīdzēt mums atpazīt šo klātbūtni un atvērties uz to," norādīja Stankevičs.

Viņš arī pauda pārliecību, ka pāvesta ierašanās Latvijā šajā vēsturiskajā brīdī liecina, ka "te notiek procesi, no kuru gala iznākuma var būt atkarīgi arī citu valstu un tautu likteņi". Kā piemēru arhibīskaps minēja kristiešu sadraudzības un sadarbības aspektu, kā arī to, ka atrodamies uz Austrumu un Rietumu kristietības un civilizācijas robežlīnijas. "Domāju, ka mēs līdz galam vēl neesam apzinājušies mūsu oriģinalitāti un misiju citu tautu vidū un līdz ar to arī Dieva plānā," sacīja metropolīts.

Kas traucē Latvijai uzplaukt un ziedēt, pilnā mērā piepildīt savu misiju Dieva plānā? Arhibīskaps kā iemeslus minēja alkatību, slimīgas ambīcijas, varaskāri, savtīgas intereses un viltus ideoloģijas. "Alkatības un savtīgu interešu grēks slāpē un smacē Latvijas attīstību. Pēc nepilniem diviem mēnešiem mūs gaida Saeimas vēlēšanas. Aicinu skatīties nevis uz vēlēšanu kandidātu deklarācijām un vārdiem, bet izvērtēt viņu līdzšinējos darbus. Ja vārdi nav saskanējuši ar darbiem, izvēlēsimies citus pretendentus," atzina arhibīskaps.

Viņš aicināja ikvienu izpildīt savu pilsoņa pienākumu, piedaloties vēlēšanās, kā arī izmantot savas tiesības svītrot tos kandidātus, par kuru godprātību ir kaut mazākā šaubu ēna, un likt plusiņus tiem, kuri vieš uzticību. "Aicinu kā galveno vērtēšanas kritēriju izvēlēties kandidātu gatavību kalpot kopējam labumam, tas ir, visas tautas interesēm, un spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus, nevis gļēvi peldēt pa straumi," akcentēja Stankevičs.

Arhibīskaps sprediķī arī norādīja, ka "valsts varas uzdevums ir rūpēties par ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību un nodrošināt viņam pilnvērtīgas izaugsmes iespējas gan materiālajā, gan kultūras, gan garīgajā jomā".

Viņš arīdzan skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju līdzšinējā masveida izbraukšana no valsts cita starpā liecina par to, ka cilvēkos ir dziļš rūgtums par to, ka pastāv korumpētība. Uzņēmēji sūdzas par zemas kvalitātes pārvaldi, nodokļu slogu un nevajadzīgiem birokrātiskajiem šķēršļiem. "Viņi sūdzas arī par to, ka nejūtas aizstāvēti sarežģījumu situācijās attiecībās ar citām valstīm. Valsts pienākums ir aizstāvēt gan savus pilsoņus, gan uzņēmējdarbības jomas pārstāvjus. Ir grūti pārliecināt cilvēkus balsot, kad viņi redz, ka ir pieņemti arī tādi likumi un lēmumi, kas ir vērsti pret tautu," skaidroja metropolīts.

Arhibīskaps atzina, ka ir patiešām apsveicami soļi, kas pēdējā laikā sperti, lai sakārtotu gan OIK, gan maksātnespējas administratoru, gan arī ātro kredītu jomu.

Noslēgumā arhibīskaps norādīja, ka Latvijā ir vajadzīga Dieva palīdzība un gudrība no augšienes, lai pārvarētu grēka izpausmes Latvijā.

Jau vēstīts, ka augusta vidū Aglonā katru gadu tiek svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kas pulcē tūkstošiem svētceļnieku no visas pasaules. Svētku kulminācija ir 14. augusta vakarā, kad sanākušie vienojas kopīgā Tautas Krustaceļa lūgšanā, bet nākamajā dienā notiek galvenais dievkalpojums.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavai Marijai veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6. gadsimtā. Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Svētku galvenajā dievkalpojumā 15. augustā tradicionāli piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Saeima Zbigņevs Stankevičs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form