Apsver ministru iespēju izdot atsevišķus noteikumus bez to izskatīšanas valdībā
Foto: DELFI

Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi Ministra noteikumu institūta ieviešanas iespējamības izvērtējumu, kurā rosināts paredzēt ministram iespēju izdot atsevišķus noteikumus bez to izskatīšanas valdībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par TM ziņojumu trešdien diskutēs Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.

Diskusija par iespēju apveltīt individuālus valdības ministrus ar tiesībām izdot trešajām personām saistošus noteikumus ir bijusi aktuāla kopš valsts neatkarības atgūšanas, tomēr līdz šim šāds risinājums nav ticis atbalstīts. Pēdējās diskusijas par to notika 2017.gadā. Vienlaikus TM norādīja, ka pēdējo gadu globālās tendences nosaka nepieciešamību valdībām operatīvi reaģēt uz straujām izmaiņām sabiedrībā.

Ziņojumā teikts, ka visai bieži Ministru kabinetā tiek izskatīti tādi jautājumi, par kuriem nav nepieciešama kabineta locekļu kolektīva politiska izšķiršanās. Visbiežāk tādi jautājumi ir Zemkopības ministrijas (ZM), Satiksmes ministrijas, kā arī Iekšlietu ministrijas kompetencē. TM kā piemēru minēja ZM izstrādātos noteikumus "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība", kas 2018. gadā tikuši grozīti astoņas reizes, lai noteikumus papildinātu ar jaunu teritoriju nosaukumiem. Analoģiski tehniskas normas ietvertas virknē citu Ministru kabineta noteikumu.

TM piebilda, ka Ministru kabineta sēdes tiek sasauktas tikai otrdienās, savukārt nozares ministrs lēmumu varētu pieņemt jebkurā laikā, piemēram, arī brīvdienās un svētku dienās, kā arī atsevišķos steidzamos gadījumos, piemēram, lai noteiktu īpašu kārtību ar mērķi ierobežot dzīvnieku slimību izplatību.

TM piedāvātais risinājums paredz tiesības piešķirt individuāliem nozaru ministriem izdot trešajām personām saistošus normatīvos aktus – noteikumus, ar nosacījumu, ka likumdevējs tam sniedzis tiešu pilnvarojumu.

Tādējādi Saeimai būtu jāpilnvaro ministrs pieņemt noteikumus, ja paredzētais regulējums pēc būtības ir tehnisks un tas atrodas tikai viena ministra kompetencē. Ministra noteikumiem būtu jāparedz arī vienāds juridiskais spēks ar Ministru kabineta noteikumiem.

Lai sabiedrībai darītu pieejamu informāciju par ministra noteikumu pieņemšanas apstākļiem un pamatojumu, projektiem būtu jāpievieno anotācija, līdzīgi, kā tas ir Ministru kabineta noteikumu projektiem.

TM piebilda, ka, lai ieviestu ministru noteikumu institūtu, nepieciešamas izmaiņas Administratīvā procesa likumā, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā, Ministru kabineta iekārtas likumā, kā arī Satversmes tiesas likumā. TM secinājusi, ka grozījumi Satversmē nav nepieciešami.

Starp ministra noteikumu institūta ieviešanas pozitīvajām sekām TM min Valsts sekretāru sanāksmes un Ministru kabineta atslogošanu, normatīvo aktu projektu saskaņošanā iesaistīto ministriju un citu institūciju atslogošanu, normatīvo aktu izdošanas procesa paātrināšanu, Ministru kabineta locekļu politiskās atbildības palielināšananos, lēmumu pieņemšanas politiskās kultūras maiņu un ministriju analītisko un juridisko dienestu stiprināšanu.

Savukārt starp ministra noteikumu institūta ieviešanas negatīvajām sekām TM min nepieciešamību ieviest ministra noteikumu kvalitātes kontroles mehānismu, nepieciešamību nodrošināt sabiedrības līdzdalību, kā arī to, ka jāparedz kārtība, kādā ministra noteikumu projekta saskaņošanas procesā tiek risinātas domstarpības. Tāpat būtu nepieciešams noteikt principus, kā tiks risinātas kolīzijas starp ministru noteikumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Iekšlietu ministrija Saeima Satiksmes ministrija Satversmes tiesa Zemkopības ministrija Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form