Foto: DELFI

Koalīcijā ietilpstošais politiskais spēks "Apvienotais saraksts" (AS) iestājas pret Daugavpils Universitātes (DU) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU) bez atbilstoša izvērtējuma, portālu "Delfi" informēja AS pārstāvji.

Politiskajā spēkā pauž, ka trešdien, 15. februārī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nesaprotamas steidzamības kārtā izziņoja par it kā panākto vienošanos par DU reorganizāciju, to pievienojot LU.

Politiskais spēks uzsver, ka kategoriski iestājas pret šāda jautājuma virzību bez objektīva pamatojuma.

DU rektore Irēna Kokina iepriekš atzina, ka patlaban DU integrācija LU ir labākā no IZM piedāvātajām augstskolu apvienošanas iespējām.

AS frakcijas vadītāja vietnieks Juris Viļums norādīja, ka DU ir 2600 studējošie, kas pēc būtības atbilst zinātniskās universitātes statusam, tāpat DU tradīcijas ir svarīgs bastions Latgales reģiona zinātniskās dzīves izaugsmei, kā arī DU ir liela loma latviskuma un nacionālās identitātes stiprināšanai Daugavpilī.

"Tādēļ AS iebilst pret šādu pēkšņu un neizvērtētu augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu un pēc būtības reģionu augstskolu diskreditēšanu no ministrijas puses," norāda Viļums.

Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) kā nepieņemamu vērtēja to, ka jautājums tiek virzīts bez stratēģiskās izpētes, un pamatots tikai ar subjektīvu ministrijas viedokli, ka DU viena pati nevarēšot turpmāk pastāvēt, ka tā nevarēšot piedāvāt ne konkurētspējīgas programmas, ne kvalitāti.

AS uzsver, ka IZM Latgales augstskolas pievienošanu LU argumentē ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo situāciju saistībā ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) ierosināto kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos iepirkumos ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars pauž, ka DU iespējamā pievienošana LU atsaucoties uz iespējamās korupcijas ēnu nav izprotams arguments kaut vai tāda iemesla dēļ, ka arī LU ir bijuši kriminālprocesi saistībā ar kukuļdošanu un identificētas pārvaldības problēmas, tādēļ nav skaidrs, kā šis varētu uzlabot kopējo augstākās izglītības kvalitāti Latvijā kopumā. "Mums ir arī pamatotas bažas, ka DU loma tiks nonivelēta līdz LU nelielas fakultātes statusam," secina Tavars.

Politiskajā spēkā uzsver, ka kopumā DU zinātnes rādītāji ar katru gadu uzlabojas, ko apliecinot pieaugošais "Scopus" un "Web of Science" publikāciju skaits. Zinātnes universitātēm piecu gadu laikā jābūt vismaz 1000 šīs kategorijas publikāciju.

"DU kā lietišķo zinātņu universitāte, kurai šāds rādītājs nav noteikts, pēdējos gados "Scopus/Web of Science" publikāciju skaits gadā ir virs 200 iepretim 200 publikācijām 2021. gadā, kas AS ļauj secināt, ka jau dažu gadu laikā DU izpildītu zinātnes universitātēm noteikto kritēriju.

"Augstās raudzes publikāciju īpatsvars DU ir 40%. Jau otro gadu studējošo skaits pieaug, ir sadarbība starptautiskos projektos un ar ārvalstu universitātēm," pauž AS.

Šī jau ir otrā AS paustā kritika par koalīcijas partnera "Jaunā vienotība" virzītu iniciatīvu. Iepriekš AS pauda iebildes pret skolu tīkla optimizāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!