Foto: DELFI

Saeima pirmdien, 15. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, ar kuriem paredzēts no nākamā gada 1. janvāra piemērot samazināto PVN likmi 5% apmērā gan fiziski, gan elektroniski izdotām grāmatām un medijiem.

Par grozījumiem PVN likumā balsoja 71 deputāts, pret – pieci, bet viens deputāts atturējās.

Lai arī likumprojekta sākotnējā redakcija paredzēja piemērot samazināto PVN tikai fiziski izdotām grāmatām un periodikai, tomēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) virzīja priekšlikumu samazinātu PVN likmi piemērot arī elektroniskajām grāmatām un medijiem.

PVN 5% no nākamā gada tiks piemērots grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu, piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp grāmatu piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Tāpat samazinātā PVN likme tiks piemērota iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei, kā arī to abonentmaksai.

PVN 5% apmērā netiks piemērots tādu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, kuri ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no audiovizuāla satura vai mūzikas.

Vienlaikus Saeima neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt līdz 5% PVN elektroenerģijai, dabasgāzei, izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem.

Jau vēstīts, ka 2022. gada valsts budžets paredz izdevumus 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus – 10,66 miljardu eiro apmērā.

2022. gada budžeta likumprojektā paredzēts 131,24 miljonus eiro novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai — 12,13 miljonus eiro. Valsts robežas infrastruktūras izveidei nākamgad plānots novirzīt 14,45 miljonus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!