Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi gatavoties streikam saistībā ar mediķu atalgojuma palielināšanas jautājumu, jo arodbiedrības ieskatā, tā ir "atkārtoti saskārusies ar Veselības ministrijas (VM) diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem", liecina LVSADA paziņojums.
LVSADA jau iepriekš ziņoja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) šā gada 17. jūnija sēdē izdevās novērst VM nodomu ārstniecības personu darba samaksas mainīgajā daļā vairs neiekļaut Darba likumā paredzētās vispārējās piemaksas (par virsstundām, darbu svētku dienās, nakts darbu, u.c.) un Ministru kabineta (MK) noteikumu paredzētās speciālās piemaksas, piemēram, par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. "Lai panāktu šīs absurdās idejas atcelšanu, bija vajadzīgs aptuveni gads un daudzas birokrātiskas procedūras," norādīja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Rudzīte uzsvēra, ka tomēr neizdevās panākt, ka 2022. gadā darba samaksas pieaugums tiek plānots arī jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam. To VM atteikusies iekļaut nākamā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā, plānojot darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām aptuveni 9% apmērā.
Arodbiedrība iebildusi, ka šāda attieksme pret zemāk atalgoto personālu ir netaisnīga un diskriminējoša, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iebildumus noraidījis, jo "darba samaksas paaugstināšana tikai ārstiem un māsām pilnībā atbilstot jaunajam darba samaksas modelim, kas esot taisnīgs, elastīgs, motivējošs un caurspīdīgs".
Rīkojumu par jaunas darba samaksas kārtības veidošanu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva 2019. gada 27. novembrī pēc toreizējās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) iniciatīvas, iepriekš nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Modelis tika veidots nevis oficiālā darba grupā, bet gan domnīcā, kuras dalībniekus izvēlējās VM pēc "tikai sev zināmiem kritērijiem". Domnīcas darbs netika protokolēts, norādīja arodbiedrība.
LVSADA rosināja plānot darba samaksas paaugstināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam un atbalsta personālam arī Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdēs šā gada 3. jūnijā un 30. jūnijā, taču atkārtoti saņēma veselības ministra atteikumu.
Kā pauda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: "Ja veselības ministrs un Ministru prezidents atkārtoti ignorē taisnīgu arodbiedrības prasību nepakļaut diskriminējošai attieksmei zemāk atalgotos veselības aprūpes darbiniekus, arodbiedrībai atliek tikai viens – uzsākt streika priekšdarbus."
Jau ziņots, ka atbilstoši izstrādātajam piecu gadu attīstības plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu.
Plānots, ka mērķa alga jeb vēlamā kopējā darba samaksa tiks sasniegta piecu gadu laikā, ik gadu nodrošinot atalgojuma pieaugumu. Ja 2020. gadā vidējā darba samaksa ārstam bija 2179 eiro pirms nodokļu nomaksas, 2025. gadā plānots, ka mērķa alga būtu 3615 eiro. Tas nozīmē, ka ik gadu būtu pakāpenisks atalgojuma pieaugums. Līdzīgi arī ārstniecības un pacientu aprūpes personām, piemēram, māsām. Ja 2020. gadā vidējā darba samaksa bija 1217 eiro, tad 2025. gadā mērķa alga būtu 2132 eiro. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām, piemēram, māsu palīgiem, pieaugums būtu no 837 eiro 2020. gadā līdz 1036 eiro 2025. gadā.
Ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam jau šim gadam novirzīti papildu 183 miljoni eiro, savukārt 2022. - 2025. gadam indikatīvi būtu nepieciešami papildu 287 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
