Prognozes par valsts ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempu palēnināšanos, sagaidāmā importēto energoresursu cenu paaugstināšanās un to pieaugošais deficīts palielinājis sabiedrības maznodrošināto slāņu spiedienu uz valdību un Saeimu, izsaucis taisnīgu prasību pēc ekonomiski un sociāli atbildīgas politikas īstenošanas, esošajā valsts demokrātiskās attīstības fāzē ir strauji augusi visu sabiedrības slāņu pašapziņa un vēlme iesaistīties sabiedrības pašpārvaldes demokrātiskajos procesos, straujās ekonomiskās attīstības izraisīto negatīvo faktoru, nākotnes bažu un politiķu pieļauto kļūdu dēļ būtiski pieaugušas arī sabiedrības vidusslāņa pamatotās prasības pēc kvalitatīvāka valsts pārvaldes struktūru darba, godīgas un tiesiskas politiskās vides vairošanas politisko institūtu lēmumos un darbā.
Tautas partija, partija "Jaunais laiks", Zaļo un zemnieku savienībai, Partijai LPP/LC un apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vienojas par kopīgas valdības izveidošanu.
Šī valdība konsekventi -
- nemainīs savu vīziju - panākt .lai Latvija kļūtu par attīstītu Eiropas valsti, kurā sabiedrība bauda eiropeiskus dzīves standartus.
- pildīs savu misiju visās tās darbības sfērās, pārvarot globalizācijas jaunos izaicinājumus , virzīt Latviju attīstītas, demokrātiskas Eiropas valsts statusā, vienlaicīgi un savlaicīgi vēršoties pret jebkādiem procesiem, kas gan tiesiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan nacionāli kultūras jomās varētu ''bīdīt'' Latviju prom no šī augstā statusa sasniegšanas.
Šīs valdības ilgtermiņa pamatuzdevums ir veikt savu daļu darba ,lai Latvija savas attīstības turpmākajos 10 gados panāktu vidējo Eiropas Savienības dzīves līmeni un paplašinātu noturīgu sabiedrības vidusslāni, kas veido pamatu demokrātiskai, labklājīgai sabiedrībai un tās tālākai attīstībai.
1. NAP ietvaros ir jānosaka valsts atbalstāmās prioritārās nozares laika posmam 2007-2013 g .,kas sakrīt ar ES fondu saņemšanas laiku , ievērojot šo nozaru īpatsvaru un attīstības tendences IKP apjomā, eksportspējā un jaunu tehnoloģiju saturā.
2. Jāpārstrukturē izglītības sistēma :
- reģionāli - atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam sadalījumam,
- profesionāli - lai spētu sagatavot speciālistus, pēc kuriem akūti pieaug pieprasījums Latvijas tautsaimniecībā,
- lai adaptētos turpmākam studējošo skaita straujam samazinājumam demogrāfijas izmaiņu dēļ.
3. Apkopojot objektīvo darba spēka trūkuma bilanci tautsaimniecībā kopumā un atsevišķās nozarēs, valdībai jāizstrādā un jāīsteno jauna migrācijas un nodarbinātības politika, lai nepieļautu strauju tautsaimniecības apjomu samazinājumu.
4. Valdībai jāpanāk, lai katrā nozarē, ievērojot tās specifiku tiktu izstrādāti un piemēroti atbilstoši pasākumi ,kas ir vērsti pret karteļu tipa vienošanām, dominances tirgū tendencēm un citiem konkurētspēju mazinošiem faktoriem.
5. Valdībai turpinot īstenot pretinflācijas programmu ir jāveic pasākumi, lai apturētu inflācijas pieauguma tempu, tajā skaitā, izveidojot valdības rezerves fondu.
6. Valdībai ir jāizstrādā un jāīsteno fiskāli valsts atbalsta un sociāli pasākumi, lai mazinātu energotarifu kāpumu 2008.g. un 2009.g. negatīvo iespaidu tautsaimniecībā un sabiedrībā, kā arī jāpieņem virkne lēmumu par valdības atbalstu jaunu energojaudu radīšanā Latvijā.
7. Valdībai ir jāsagatavo Latvijas nostāja 2009.gadā paredzamajai ES finansēšanas principu pārskatīšanai, lai Latvija nezaudētu savu kopējā ES finansējuma apjomu un īstenotu iespēju pārstrukturēt ES fondus t.sk. energosektora attīstībai un energotaupības programmu īstenošanai, kā arī eksporta atbalsta veicināšanai.
8. Valdībai ir jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz visas iekšlietu sistēmas (t.sk. robežsardze, policija, PMLP u.c.,utt) jauno darbību globālā, Šengenas mērogā.
9. Valdībai nepieciešams novērst draudošo krīzi ģimenes ārstu jautājumā, ārstu un medicīniskā personāla "emigrācijas" draudus, un sociālo pacientu problēmu pakāpenisku, bet neatgriezenisku risināšanu.
10. Valdībai ir neatliekami jāpabeidz jaunās "novadu kartes" un ar to saistīto nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanu.
1. Tiesiskums un pārvalde.
Tiesiskuma nodrošināšana
1.1. Nostiprināsim Latvijas Republikas Satversmē noteikto demokrātiskās pārvaldes iekārtu.
1.2. Nodrošināsim regulāru atbildīgo ministru un amatpersonu atskaitīšanos Saeimai.
1.3. Izstrādāsim nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai noteiktu "trešo personu" statusu un ierobežojumus politisko partiju finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā. Nostiprināsim un attīstīsim partiju sistēmu, lai nostiprinātu parlamentāro demokrātiju.
1.4. Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parlamentāro uzraudzību, darbības koordināciju Ministru prezidenta vadībā, nemainot prokuratūras lomu, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora līdzdalību KNAB vadītāja iecelšanā un atcelšanā.
1.5. Nostiprināsim tiesu varas neatkarību, pilnveidojot tiesu pašpārvaldi lomu amata vietu skaita noteikšanā un uz objektīviem kritērijiem balstītā tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanā, lai nodrošinātu taisnīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.
1.6. Uzlabosim tiesu pieejamību, pilnveidojot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu un uzsākot administratīvo tiesu darbu Latvijas reģionos.
1.7. Izstrādāsim un īstenosim kriminālsodu politiku, pilnveidosim kriminālsodu izpildes kārtību, uzlabosim sodu izpildes kvalitāti un nodrošināsim sakārtotu administratīvo sodu sistēmu.
1.8. Pielīdzināsim narkotiku izplatīšanu sevišķi smagiem noziegumiem, uzlabosim kriminālprocesu, novēršot cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību, samazinot nelietderīgo darbību skaitu, izskaužot birokrātiju un korupciju tiesībsargājošajās iestādēs.
1.9. Atbalstīsim priekšlikumu dot tiesai tiesības, ievērojot visus lietas apstākļus, noteikt zemāku sodu personām, kuras ir sniegušas noderīgu palīdzību krimināllietas izmeklēšanā, neatkarīgi no šo personu izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura.
1.10. Īstenosim un izvērtēsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004. - 2008.gadam, kā arī izstrādāsim un uzsāksim programmas 2009. - 2014.gadam īstenošanu.
Valsts pārvaldes politika
1.11. Attīstīsim uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi, pilnveidojot sasniedzamo rezultātu plānošanas un novērtēšanas sistēmu un nodrošinot iestāžu finansēšanu un darbības novērtēšanu atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem.
1.12. Nodrošināsim labas pārvaldības principu ievērošanu un efektīvu pieejamo resursu izmantošanu, optimizēsim valsts pārvaldes iestāžu struktūru, izvērtējot valsts pārvaldes funkciju veikšanas institucionālo ietvaru, novēršot funkciju dublēšanos un apvienojot iestādes ar līdzīgām funkcijām vai nelielu strādājošo skaitu, tādējādi samazinot administrācijas izdevumus.
1.13. Nodrošināsim valsts pārvaldē strādājošo augstu profesionalitāti, uz kompetencēm un individuālo atbildību balstītu cilvēkresursu politiku, darba kvalitātes uzlabošanu un pašreizējo kompetento iestāžu funkciju optimizāciju, nosakot par vienotu cilvēkresursu attīstību atbildīgo institūciju, kas izvērtēs neaizpildīto štata vietu nepieciešamību un izveidoto štata vietu skaita atbilstību veicamajiem uzdevumiem.
1.14. Nodrošināsim labāka regulējuma politikas īstenošanu, izvērtēsim tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, pārskatīsim un vienkāršosim birokrātiskās procedūras, ieviešot elektroniskos pakalpojumus un elektronisko dokumentu apriti un veiksim nepieciešamos pasākumus visu valsts informācijas sistēmu savstarpējai savietojamībai un informācijas apmaiņai.
1.15. Nodrošināsim attīstības plānošanas dokumentu savstarpēju saskaņotību un atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, kā arī sasaisti ar plānotā īstenošanai pieejamajiem resursiem, lai veicinātu politikas pārmantojamību, stabilitāti, prognozējamību un valsts ilgtspējīgu attīstību.
1.16. Nodrošināsim pilnīgas informācijas sniegšanu par sagatavošanā esošajiem lēmumu projektiem, un vispusīgu plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu ietekmes izvērtējumu, kā arī noteikto dokumentu aprites un lēmumu pieņemšanas procedūru ievērošanu.
1.17. Uzlabosim tiesību jaunrades procesa plānošanu un normatīvo aktu izstrādes koordināciju starp valsts pārvaldes institūcijām, lai nodrošinātu tiesību aktu projektu savstarpēju saskaņotību un atbilstību valsts tiesību sistēmai.
Reģionālā politika
1.18. Nodrošināsim reģionālās reformas pabeigšanu, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību pieņemsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas plānu un izstrādāsim visus novadu izveidei nepieciešamos tiesību aktus, izveidojot attīstīties spējīgas teritorijas, kuras spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.
1.19. Nodrošināsim vienmērīgu visas valsts teritorijas attīstību, palielinot attiecīgo reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju lomu attīstības prioritāšu izvēlē atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm.
1.20. Nodrošināsim kvalitatīvu valsts un pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās procedūras, un nodrošināsim secīgu to ieviešanu.
1.21. Nodrošināsim visu teritorijas plānojumu un apbūves noteikumu pieejamību Internetā.
Sabiedrības līdzdalība
1.22. Nodrošināsim pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādes stadijā, sniedzot informāciju par projektu izstrādes iecerēm un līdzdalības iespējām, t.sk. internetā.
1.23. Grozīsim normatīvos aktus, lai vienkāršotu biedrību nodibinājumu un sabiedriskā labuma organizāciju statusa iegūšanu.
1.24. Turpināsim sadarbību ar sociālajiem partneriem, pilnveidojot trīspusējā dialoga formu, partneru kompetences sadalījumu un panākto vienošanos izpildes kārtību. Noteiksim sadarbības principus īpašos sociālās un ekonomiskās situācijas saasināšanās apstākļos.
1.25. Izveidosim komisiju no nozaru asociāciju, ārvalstu investoru padomes, darba devēju konfederācijas, arodbiedrību pārstāvjiem, kā arī nozīmīgākajiem ekonomikas ekspertiem un kuras uzdevums būs saskaņot un izvērtēt un sniegt priekšlikumus valdības īstenoto programmu makroekonomikas stabilizēšanai, konkurētspējas nodrošināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un eksporta veicināšanai.
1.26. Veicināsim sabiedrības integrāciju, īstenojot valsts un starptautiskas programmas un projektus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un iecietības veicināšanai.
2. Sociālā politika.
Valdības politikas prioritāte ir samazināt atšķirību starp nabadzīgākajām un bagātākajām iedzīvotāju grupām, vienlaikus neierobežojot uzņēmējdarbības attīstību.
Pilnveidosim sociālās palīdzības un valsts sociālo pakalpojumu sistēmu:
2.1. Uzlabosim pakalpojumu pieejamību pakalpojuma saņēmēja dzīves vietā.
2.2. Uzlabosim pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotu funkcionēšanu.
2.3. Nodrošināsim rehabilitācijas pasākumus personām ar draudošu invaliditāti.
2.4. Nodrošināsim, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš gūst ienākumus tiek reģistrēts kā veselības aprūpes sistēmas dalībnieks, veicot solidaritātes iemaksu veselības aprūpes bāzes finansējuma nodrošināšanai.
Uzturēsim sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un veicināsim tās attīstību:
2.5. Ieviesīsim neapliekamo minimumu strādājošo pensionāru algām.
2.6. Turpināsim fondēto pensijas sistēmas ieviešanu, nepaplašinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.
2.7. Nepalielināsim izdienas pensiju saņēmēju loku.
2.8. Turpināsim palielināt piemaksas pensionāriem par nostrādātajiem gadiem.
2.9. Paaugstināsim minimālo pensiju.
2.10. Izstrādāsim un ieviesīsim invaliditātes pensiju indeksāciju.
2.11. Samazināsim bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņu no 9 uz 6 mēnešiem.
2.12. Pārskatīsim iztikas minimuma groza struktūru atbilstoši esošajai mājsaimniecības patēriņa struktūrai.
Veicināsim darba tiesisko attiecību normatīvās bāzes pilnveidošanu.
2.13. sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāsim un pieņemsim jaunu koncepciju minimālās darba samaksas noteikšanai sākot ar 2010.gadu.
2.14. Veicināsim jaunu darba vietu radīšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
2.15. Iesaistot pašvaldības, radīsim iespēju skolēnu nodarbināšanai skolas brīvlaikā.
2.16. Veicināsim darba un ģimenes dzīves apvienošanas iespējas.
2.17. Attīstīsim darba tiesisko regulējumu atbilstoši darba tirgus prasībām - nodrošināsim par uzņēmuma līdzekļiem apmācīto darbinieku turpmāku strādāšanu savā uzņēmumā.
2.18. Veicināsim darba tiesisko attiecību un sociālā nodrošinājuma iespējas atsevišķām šobrīd nenodrošinātām profesiju grupām (celtniecībā, bērnu auklēm).
2.19. atbalstīsim darba devējiem un darbiniekiem savstarpēji izdevīgu mobilitātes principa ieviešanu.
Uzlabosim ģimeņu ar bērniem un jauniešu dzīves apstākļu kvalitāti.
2.20. Pakāpeniski paplašināsim brīvpusdienu saņēmēju loku skolās no 1.līdz 4.klasei.
2.21. Nodrošināsim pāreju no vispārējā bērnu pabalsta uz pabalstu bērniem, kas aug trūcīgās ģimenēs.
2.22. Palielināsim finansējumu mācību līdzekļu iegādei.
2.23. Turpināsim veidot bērnu rotaļu un attīstības centrus īslaicīgai bērnu pieskatīšanai, nodrošinot aukļu pieejamību visos reģionos.
2.24. Turpināsim pilnveidot ārpusģimenes aprūpes sistēmu, nodrošinot bērnu iespējas augt ģimeniskā vidē un bērnu namos augušu bērnu iespējas apgūt patstāvīgas dzīves prasmes.
2.25. Izveidosim jaunatnes organizāciju finansiālā atbalsta mehānismu un attīstīsim pakalpojumus un infrastruktūru pašvaldībās atbilstoši jauniešu interesēm un vajadzībām.
2.26. Pilnveidosim atbalsta mehānismu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, paredzot sociālās garantijas, palielinot un diferencējot atlīdzības apmēru.
2.27. Paplašināsim valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, iekļaujot bez vecāku gādības palikušos bērnus, kas nav beiguši vidusskolu.
2.28. Atbalstīsim pašvaldību pasākumu kopumu sociālā riska grupām pakļauto personu iesaistīšanai sabiedrības dzīvē un līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā.
3. Izglītība.
Nodrošināsim kvalitatīvu, tagadnes un nākotnes prasībām atbilstošu visu līmeņu izglītības sistēmas attīstību.
3.1. Veiksim vispārējās vidējās izglītības sistēmas sakārtošanu, nodrošinot mērķu un finanšu līdzekļu plānošanu, tai skaitā skolotāju darba samaksas un darba slodzes sistēmas pilnveidošanu.
3.2. Tuvināsim attaisnoto izdevumu par izglītību apjomu reālajām izmaksām.
3.3. Izstrādāsim pasākumus, lai risinātu vidējās izglītības mācību satura un kvalitātes un mācību līdzekļu nodrošinājuma problēmas. Turpināsim vispārējās izglītības iestāžu dabaszinātņu kabinetu aprīkošanu ar modernu aprīkojumu.
3.4. Ieviesīsim valsts nodrošinātus bezmaksas mācību līdzekļus, izmantojot skolu bibliotēku sistēmu.
3.5. Nodrošināsim augstskolu programmu atbilstību Latvijas darba tirgus un starptautiskajām prasībām, paredzot regulāru programmu un valsts budžeta finansēto vietu skaita pasūtījuma aktualizāciju.
3.6. Tuvināsim profesionālo izglītību darba tirgus prasībām. Apspriedīsim pakāpenisku uzsvaru maiņu no vispārējās uz profesionālo izglītību vidējās izglītības posmā.
3.7. Nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem pieeju tālākizglītībai, ieviešot efektīvi funkcionējošu mūžizglītības sistēmu.
3.8. Veicināsim valsts un pašvaldību institūciju iesaistīšanos, lai nodrošinātu ikvienam pirmsskolas vecuma bērnam iespēju iegūt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību.
3.9. Novirzīsim ES fondu līdzekļus strādājošo produktivitātes un kvalifikācijas celšanai.
3.10. Veiksim pasākumus, lai celtu pedagogu kvalifikāciju.
3.11. Modernizēsim studiju virzienus un programmas atbilstoši darba tirgus prasībām, pilnvērtīgi iekļauties vienotā Eiropas augstākās izglītības telpā, un panāksim Latvijas augstākās izglītības rezultātu kvalitāti un konkurētspēju, starptautisko atpazīstamību un iekšējās sistēmas sakārtošanu.
3.12. Sekmēsim augstākās izglītības un zinātniskās darbības sasaisti, intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, atbalstot universitāšu, un jo īpaši - reģionālo augstskolu tapšanu par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un tehnoloģijas attīstības centriem, ar kuriem sadarbojoties, attīstās citas valsts un privātās augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas.
3.13. Nodrošināsim atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstskolām maģistratūras un doktorantūras studiju ciešākai sasaistei un pēctecībai (īpaši inženiertehnisko un dabaszinātņu programmās), zinātnes attīstībai un pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai, lai sasniegtu jauno zinātņu doktoru skaita pieaugumu.
3.14. Izveidosim mehānismu, kurā darba devēji Augstskolu rektoru padome un valdībā kā vidutājs noslēdz vienošanos par mācību vietu struktūras pakāpenisku pārveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām.
4. Veselība.
Rīkosimies tā, lai Latvijas iedzīvotāju veselība un veselības aprūpes sistēma pēc iespējas ātrāk tuvinātos Eiropas valstu līmenim.
4.1. Uzsāksim aktīvu rīcību, lai iedzīvotāji veiktu profilaktiskus un regulārus veselības aprūpes pasākumus, ievērotu veselīgu dzīvesveidu, zinātu savas pacienta tiesības un veselības sistēmai nebūtu jānodarbojas ar jau neatgriezenisku seku novēršanu.
4.2. Sakārtosim stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sistēmu, organizējot - daudzprofilu un specializētās slimnīcas, aprūpes slimnīcas, rehabilitācijas iestādes, sociālas aprūpes centru - darbību saskaņā ar to mērķiem.
4.3. Veicināsim tādu veselības aprūpes politiku, kas orientēta uz savlaicīgu un pēctecīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas un nepieciešamā pakalpojuma veida.
4.4. Uzlabosim medicīnisko pakalpojumu apmaksas sistēmu, lai ārstniecības iestādes saņemtu adekvātu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tai pat laikā nesamazinot maznodrošināto iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus valsts apmaksātus pakalpojumus.
4.5. Celsim Latvijas ārstu, medmāsu un citu ārstniecības personu profesiju prestižu un veiksim atalgojuma sistēmas pilnveidošanu, tuvinot to Eiropas līmenim.
4.6. Turpināsim vienota neatliekamās palīdzības dienesta izveidošanu un uzlabosim tā sadarbību ar ārstniecības iestāžu neatliekamās palīdzības nodaļām un pilnveidosim darbu ar ģimenes ārstiem.
4.7. Pilnveidosim ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu sistēmu, kā arī veiksim turpmākus pasākumus zāļu kompensācijas mehānismu uzlabošanai.
4.8. Izstrādāsim Lauku ģimenes ārstu prakšu vietu attīstības pasākumu plānu.
4.9. Izvērtēsim tiešās pieejamības speciālistu darba organizācijas kārtību.
4.10. Nodrošināsim ārstniecības personu līdzdiploma un pēcdiploma apmācības pilnveidošanu.
5. Tautsaimniecība un finanses
Valdības prioritāte ir panākt pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecībā
5.1. Īstenosim virzību uz Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā, galveno uzsvaru liekot uz inflācijas pieaugumu tempu rādītāju samazināšanos, lai nodrošinātu eiro ieviešanu pārredzamā laika periodā. Nodrošināsim Eiro ieviešanu kā valsts stratēģisko mērķi, panākot kvalitatīvas pārmaiņas visās tautsaimniecības jomās.
5.2. Samazināsim administratīvos šķēršļus un slogu attīstot ārpakalpojumus un publiskās privātās partnerības iniciatīvas.
5.3. Izstrādāsim valsts tautsaimniecības attīstības pamatnostādnes, lai sasniegtu augsti attīstītas valsts līmeni un regulāri novērtēsim sasniegto rezultātu.
5.4. Izstrādāsim finanšu pakalpojumu eksporta veicināšanas programmu, attīstīsim
Rīgu kā reģionālu finanšu centru, veidosim Latvijā maksimāli labvēlīgu
vidi starptautiskā kapitāla pārvaldīšanai un ārvalstu klientu apkalpošanai.
Enerģētika
Valsts enerģētiskā drošība un energoefektivitāte
5.5. Izstrādāsim pasākumus, lai samazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem, ārējo ekonomisko procesu ietekmi uz energonesēju izmaksu kāpumu un nodrošinātu enerģētisko neatkarību, īstenojot jaunas bāzes jaudas elektrostacijas projektu.
5.6. Nodrošināsim izvērtētu un pamatotu administratīvi regulējamu tarifu noteikšanu, novēršot politisku lēmumu ietekmi un nodrošinot enerģētikas nozares uzņēmumu maksātspēju un attīstību.
5.7. Sagatavosim priekšlikumus komunālo maksājumu pieauguma negatīvo seku samazināšanai valsts un pašvaldību sektorā.
5.8. Izstrādāt pasākumu kopumu pašvaldību un maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam samazinot energoresursu cenu kāpuma negatīvās sekas.
5.9. Sagatavosim rīcības plānu, lai palielinātu enerģētikas jaudu ģenerēšanu, ievērojot celtniecības termiņus un secību, primāro energoresursu pieejamību un dažādību, kā arī pieejamos finanšu resursus.
5.10. ES struktūrfondu līdzekļus maksimāli izmantosim, lai atbalstītu investīcijas energoefektivitātes projektos un energotaupīgā politikā valsts un pašvaldību sektorā, nodrošinot vismaz 200 daudzdzīvokļu māju siltināšanu.
5.11. Konsekventi palielināsim biomasas un citu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru lokālajās koģenerācijas stacijās, sasniedzot 7 % īpatsvaru no kopējā elektrības patēriņa.
5.12. Nodrošināsim 5 % obligāto biodegvielas piejaukumu transporta degvielai.
5.13. Nodrošināsim vienotas būvniecības politikas izstrādi un ieviešanu, tai skaitā novēršot iesaistīto institūciju sadrumstalotību un funkcionālo pārklāšanos un izveidojot koordinētu un integrētu būvniecības pārvaldes un kontroles sistēmu, kas ļautu nodrošināt būvniecības kvalitātes kontroli un vides prasību ievērošanu.
5.14. Modernizēsim Latvijas būvnormatīvu sistēmu reglamentējot minimālās prasības būvju funkcionalitātei; pilnveidosim būvniecības Nacionālo standartizācijas, kā arī pārraudzības sistēmu.
5.15. Veicināsim sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, energoefektīvu būvniecību, pilnveidosim normatīvo aktu sistēmu būvniecībā.
5.16. Nodrošināsim visīsākajos termiņos kvalitatīvu teritorijas plānojumu izstrādi visās Latvijas pašvaldībās, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru ievērošanu un īstenosim visu teritoriālo plānojumu un apbūves noteikumu publisku pieejamību internetā.
5.17. Stimulēsim energoefektivitātes projektu realizāciju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai uzlabotu dzīves apstākļus un minimizētu apsaimniekošanas izmaksas; īstenosim daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas valsts atbalsta programmu, vienlaikus palielinot kopīpašnieku ieinteresētību un atbildību.
5.18. Veicināsim dzīvojamo ēku, kuras ir kultūrvēsturiski pieminekļi, atjaunošanu, ieviešot nodokļu atvieglojumus, valsts un pašvaldības subsīdijas šo namu sakārtošanai.
5.19. Veicināsim līdzsvarota īres tirgus veidošanos, ar valsts un pašvaldību atbalstu stimulējot īres namu un sociālo māju būvniecību, vienlaikus izvēršot publisko-privāto partnerību.
5.20. Nodrošināsim apkārtējās vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
5.21. Izstrādāsim un īstenosim dzīvojamo ēku pārvaldīšanas politiku, veidojot sektorā godīgai konkurencei labvēlīgu vidi.
Satiksme, transports, sakari, komunikācijas
Nozares prioritātes ir droši datortīkli, kvalitatīvi transporta pakalpojumi un moderni pasta pakalpojumi.
5.22. Nodrošināsim stabilu, prognozējamu un augošu transporta infrastruktūras jomas finansēšanu. Piesaistīsim ES fondu līdzekļus un valsts līdzfinansējumu, izmantosim publiskās-privātās partnerības modeli autoceļu un dzelzceļa objektu būvniecībai, rekonstrukcijai un attīstībai.
5.23. Nodrošināsim, ka tiek palielināta degvielas akcīzes nodokļa daļa transporta infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam.
5.24. Palielināsim ikgadējo finansējumu valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmai novadu atbalstam
5.25. Veicināsim konkurenci autoceļu nozarē, piesaistot jaunus autoceļu būves uzņēmumus un darbaspēku, tādējādi sekmējot ekonomisku un kvalitatīvu autoceļu būvi un rekonstrukciju.
5.26. Turpināsim projektu sagatavošanu un realizāciju ātrsatiksmes ceļu tīkla attīstībai Latvijā noslogotākajos valsts galveno autoceļu posmos: t.s. "Maskavas šosejas" posma būvniecību posmā Tīnūži - Koknese, A2/E77 rekonstrukciju posmā Rīga -Sēnīte, A7/E67 būvniecību posmā Ķekavas apvedceļš, A4/E67 rekonstrukciju posmā Baltezers - Saulkalne, A8/E77 rekonstrukciju posmā Rīga - Jelgava, A5/E77 rekonstrukciju posmā Rīgas apvedceļš un A10/E22 rekonstrukciju posmā Jūrmalas apvedceļš.
5.27. Lai uzlabotu kravas transportlīdzekļu satiksmi un atvieglotu robežšķērsošanas procedūras uz Latvijas un Krievijas robežas, rekonstruēsim maršruta A6 posmu Jēkabpilī; pabeigsim posma Jēkabpils - Varakļāni rekonstrukciju, pabeigsim pēc būtības jauna ceļa Ludza - Terehova izbūvi, veiksim pasākumus pie Terehovas un Grebņevas RKP, lai uzlabotu kravas transportlīdzekļu apkalpošanu pirms robežšķērsošanas procedūras.
5.28. Izbūvēsim speciālus autopārvadājumu kontrolei paredzētus kontroles laukumus pie valsts galvenajiem autoceļiem.
5.29. Lai nostiprinātu Latvijas kā starptautiska finanšu biznesa un tūrisma centra statusu, uzsāksim pēc būtības jaunas starptautiskās lidostas "Rīga" celtniecību, ar mērķi lidostā "Rīga" sasniegt 30 miljonu pasažieru apgrozījumu nākotnē, bet trīs gadu laikā pārsniegt 5 miljonu pasažieru apgrozījumu gadā, saglabājot nemainīgi augstu kvalitātes līmeni pasažieru un kravu apkalpošanā un lidojumu drošībā.
5.30. Palielināsim konkurenci aviācijas nozarē, piedāvājot lidostas nodevas atlaides jauniem reisiem, piesaistot Latvijai arvien jaunas aviosabiedrības, atklājot jaunus tiešo lidojumu maršrutus, stimulējot lidostas "Rīga" kļūšanu par aviokompāniju bāzes lidostu, mazinot kādas aviokompānijas dominējošo stāvokli un veicinot tālāku aviobiļešu cenu samazināšanos.
5.31. Efektīvas un koordinētas valsts aviācijas politikas nodrošināšanai un reģionālo lidostu attīstībai, izveidosim vienotu valsts akciju sabiedrību, kurā ietilps lidosta "Rīga", Daugavpils, Liepājas un Ventspils lidostas un VAS "Latvijas gaisa satiksme".
5.32. Lai nodrošinātu pasažieru maksimāli ērtu un ātru nokļūšanu lidostā "Rīga", sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un transporta uzņēmumiem, veicināsim sabiedriskā transporta piekļuves lidostai "Rīga" sistēmas attīstību.
5.33. Minimizēsim "melnos punktus" uz autoceļiem, turpināsim neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, izbūvēsim gājēju un velosipēdistu celiņus un pārejas divos līmeņos vietās ar intensīvu gājēju satiksmi.
5.34. Palielināsim Autotransporta inspekcijas darbības kapacitāti, nodrošinot pasažieru un kravu autopārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu.
5.35. Sastrēgumu mazināšanai uz autoceļiem un tiltiem, kā arī nodrošinot videi draudzīga transporta attīstību, palielināsim dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvaru; turpināsim pasažieru vilcienu parka modernizāciju un atjaunošanu, turpināsim dzelzceļa staciju un peronu rekonstrukciju, nodrošinot to pieejamību arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
5.36. Veicināsim "Rail Baltic" projekta īstenošanu, lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas dzelzceļa transporta sistēmā. Veicināsim kravu pārvadājumu pa dzelzceļu īpatsvaru, nosakot konteineru kravu pārvadājumus pa dzelzceļu par prioritāti.
5.37. Sadarbībā ar Rīgas domi izstrādāsim mobilitātes plānu, lai ierobežotu transporta sastrēgumu pieaugumu uz svarīgākajām maģistrālēm, uzsāksim Daugavas Ziemeļu šķērsojuma izbūvi un sasaisti ar "Via Baltica", pie dzelzceļa stacijām Rīgā attīstīsim "Park&Ride" tīklu.
Deklarācija par Ivara Godmaņa Ministru kabineta iecerēto darbību (turpinājums)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
