Atklāj jaunas liecības par Latvijas pirmo pionieru dzīvi Tatārijā

Pēc pirmajām publikācijām par evakuēto Latvijas pirmo pionieru likteni 2. pasaules kara laikā ar portālu "Delfi" sazinājās Tanja Reķis, kuras radiniece Ērika Jakobi bija viena no pionieriem, kurus aizveda uz Tatāriju. Ērikas stāsts atklāj ne tikai bērnu ikdienu 2. pasaules kara gados tālu no dzimtenes, bet arī viņas ebreju ģimenes traģēdiju. Ērikai evakuācija uz Tatāriju bija liktenīga: visa viņas ģimene, kas palika Latvijā, holokaustā tika iznīcināta.

1941. gada 23. jūnijā, tūlīt pēc vācu iebrukuma, no Latvijas uz Krieviju bez vecāku ziņas tika izvesti aptuveni 350 bērni, kuri tobrīd atradās pionieru vasaras nometnēs. Bērni tika nogādāti Tatārijā, kolhozā "Lielie Mengeri" netālu no Kazaņas, kur tika izveidots latviešu bērnunams, skola un internāts. Pateicoties pionieru nometņu evakuācijai, no drošas nāves izglābti vismaz 13 ebreju bērni.

Trīs nedēļas grūtā ceļā

1926. gadā dzimusī liepājniece Ērika Jakobi bija viena no šiem bērniem. Viņa 1941. gada jūnijā atradās pionieru nometnē Krotē, aptuveni 40 kilometru attālumā no Liepājas. 1941. gada 22. jūnija agrā rītā nacistiskā Vācija lauza neuzbrukšanas līgumu ar PSRS un sāka uzbrukumu Padomju Savienībai. Tā kā Liepāja atradās netālu no Vācijas robežas, kas tobrīd gāja gar Klaipēdu, jau 23. jūnijā vācu spēki ieņēma Priekuli un nākamajā dienā Grobiņu, nogriežot padomju spēkiem Liepājā atkāpšanās ceļu uz Rīgu.