Fiktīvā darbinieku nodarbināšanā vainotā un no amata atbrīvotā tiesneša Ziedoņa Strazda advokāts Pāvels Rebenoks vērsies Augstākās tiesas (AT) Disciplinārtiesā, lūdzot atcelt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu un izbeigt disciplinārlietu.
Kā portālam "Delfi" atzina Rebenoks, 26.oktobrī Tiesnešu disciplinārkolēģija izskatījusi disciplinārlietu pret Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Strazdu un nolēmusi ierosināt atcelt viņu no amata. Iepriekš, 22.oktobrī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) parakstīja rīkojumu par tiesneša atbrīvošanu.
Rebenoks uzskata, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums ir pieņemts, nepilnīgi izvērtējot lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, kā arī pārkāpjot procesuālās tiesību normas. Lieta izskatīta tiesneša darbnespējas laikā, liedzot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem un sniegt par tiem paskaidrojumus. Šie apstākļi ir noveduši pie nepamatotiem secinājumiem, līdz ar to šis lēmums ir pārsūdzēts, iesniedzot sūdzību AT Disciplinārtiesā un lūdzot atcelt pilnībā disciplinārkolēģijas lēmumu un ierosināto disciplinārlietu – izbeigt, vēsta advokāts.
"Pēc būtības šāda disciplinārlietas ierosināšana paralēli uzsāktajam kriminālprocesam nav citādi vērtējama kā politisku motīvu vadīta izpildvaras tieša iejaukšanās kriminālprocesa norisē, padarot to par bezjēdzīgu un neobjektīvu," paziņojumā medijiem, bilst advokāts. Rebenoks retoriski jautā - ko darīt šādā situācijā personai, kura jau ir priekšlaicīgi sodīta par pārkāpumu disciplināratbildības ietvaros, ja viņai inkriminētais kriminālprocesa ietvaros negūs savu apstiprinājumu, respektīvi, ja tiesa šo personu kriminālapsūdzībās attaisnos?
Rebenoks atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Lavents pret Latviju", kur norādīts - nevainīguma prezumpcija prasa, lai tiesneši, pildot savus pienākumus, neizteiktu aizspriedumainus viedokļus par to, ka apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgo nodarījumu, kas viņam tiek inkriminēts; pierādīšanas nasta gulstas uz apsūdzību, un šaubas tulkojamas par labu apsūdzētajam.
"Jānorāda, ka tieši Tieslietu ministra atklāti nosodošie izteikumi masu medijos un uzstājīgā rīcība par katru cenu cenšoties ierosināt disciplinārlietu, bez jebkādiem dokumentāliem pierādījumiem, varētu būt iemesls ar būtiskiem tiesiskiem trūkumiem pieņemtā Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma rezultātam," uzskata advokāts.
Advokāts uzskata, ka attiecībā uz Strazdu ir pārkāptas viņa cilvēktiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.
Jau vēstīts, ka Disciplinārlietu pret Strazdu tieslietu ministrs ierosināja, kad viņu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Birojs konstatēja, ka Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā daudzus gadus fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.
Biroja pierādījumi dod arī pamatu uzskatīt, ka atbalstu iespējamā nozieguma izdarīšanā, iespējams, ir sniegusi Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide, pret kuru tieslietu ministrs pagaidām neierosinās disciplinārlietu.
Iespējamo pārkāpumu dēļ Strazdam tika piemērots aizliegums pildīt Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumus, bet netika aizliegts pildīt tiesneša pienākumus. Strazds, sākoties skandālam, bija paņēmis slimības lapu un darbā nebija atgriezies.
Tieslietu padome bija saņēmusi Strazda lūgumu par atbrīvošanu no amata, kam par iemeslu minēts veselības stāvoklis, taču padome pagaidām nolēma nevirzīt priekšlikumu Saeimai par Strazda atbrīvošanu no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
