Aukstie ieroči un bēgšanas mēģinājumi – policists par pieredzēto bēgļu nometnē Slovēnijā
Foto: Valsts policija

Latvijai nedraud tik milzīga mēroga patvēruma meklētāju pieplūdums, ar kādu patlaban sastopas daudzas Eiropas valstis, sarunā ar portālu "Delfi" saka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes galvenais inspektors Edgars Perijs, kurš komandēja Latvijas Valsts policijas kontingentu starptautiskajā operācijā Slovēnijā un nesen ir atgriezies no bēgļu nometnes šajā valstī . Viņš atzīst, ka cilvēkos valda izmisums un neziņa, bēgot no konfliktiem Sīrijā, Irākā un Afganistānā un nonākot pilnīgi svešā vidē, tomēr nometnē sastopami ari cilvēki no Āfrikas valstīm, kuri uz Eiropu devušies labākas dzīves meklējumos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Decembra sākumā no Slovēnijas Latvijā atgriezās pirmie desmit novembrī uz turieni devušies policisti, kas palīdzēja ārvalstu kolēģiem kontrolēt masīvo bēgļu pieplūdumu uz Slovēnijas un Austrijas robežas. Viņu vietā palīdzēt ārzemju kolēģiem devās nākamā grupa desmit policistu sastāvā. Kopumā novembrī uz Slovēniju devās 20 Latvijas policisti. Savukārt janvāra sākumā no Slovēnijas Latvijā atgriezās arī otrā Latvijas policijas grupa, tādējādi noslēdzot palīdzības operāciju ārzemju kolēģiem.

12 stundas pastāvīgā modrībā

Latvija bija viena no astoņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas atsaucās Slovēnijas kolēģu saucieniem pēc palīdzības. Uz turieni devās arī Lietuvas un Igaunijas kolēģi, taču viņi strādāja citā bēgļu izmitināšanas centrā uz Slovēnijas un Horvātijas robežas. Pēc Latvijas likumsargu atgriešanās Latvijā portāls "Delfi" tikās ar Latvijas Valsts policijas kontingenta komandieri operācijā Slovēnijā, lai iepazītos ar policistu pieredzi bēgļu plūsmas koordinēšanā.

Sadalījušies četrās grupās pa pieciem cilvēkiem, Latvijas policisti strādājuši dienas un nakts maiņās pa 12 līdz 14 stundām. Darbs neesot bijis viegls, laika atpūtai nav bijis, jo praktiski visu laiku Latvijas policisti plecu pie pleca ar Slovēnijas kolēģiem uzmanījuši un kontrolējuši situāciju, lai nepieciešamības gadījumā savaldītu masu nekārtības vairāku tūkstošu imigrantu vidū.

Perijs sarunā ar portālu "Delfi" atklāj, ka strādāšana ar Slovēnijas policiju devusi pozitīvu pieredzi Latvijas policistiem. Valsts policijas uz Slovēniju nosūtītā likumsargu grupa guvusi zināšanas par patvēruma meklētāju dažādajiem kultūras aspektiem un uzvedību konkrētās situācijās. Tāpat Latvijas policisti spējuši savu pieredzi, zināšanas un prasmes pūļa kontrolē nodot ārzemju kolēģiem, kuriem šajā jomā bijis pieredzes trūkums.

Latvijas policisti uz Slovēniju devušies ar sešām dienesta automašīnām. Ceļā viņi pavadīja 22 stundas, šoferiem pie stūres mainoties. Pēc ierašanās policisti izmitināti mazā hostelītī kādā lauku ciematiņā. Brīvajās dienās policisti sportojuši, lai atpūstos no garajām darba dienām – gan dienas, gan nakts maiņās. Likumsargu darba laiks bijis maiņās - 12 - 14 stundu darba diena, kam sekojusi brīvdiena un tad - naktsmaiņa.

Bēgļu bēgšanas mēģinājums beidzas bez panākumiem

Perijs stāsta, ka viņu uzdevumi bijuši dažādi. Nav bijis tikai jāuzmana, vai ieceļojošie cilvēki nokonfliktē vai neuzbrūk. "Notika arī daži incidenti, kuros policijai vajadzēja iesaistīties. Mēs arī pavadījām cilvēku kolonnas no vienas vietas uz otru, sagaidījām patvēruma meklētājus, kuri bieži pārvietojās ar vilcieniem. Pēc tam šos cilvēkus pavadījām un centru. Uzdevumi variēja. Mums bija arī jāiesaistās un jānovērš gan bēgļu savstarpējie konflikti, gan konflikti, kur otra iesaistītā puse bija policija. Neteikšu, ka bija iespēja atpūsties, visu laiku bijām gaidīšanas režīmā. Saņēmām uzdevumu, izpildījām to, tad 30 minūtes brīvas, un tad nākamais uzdevums," darba ikdienu raksturo policists.

Jautāts, vai Latvijas policisti piedzīvojuši arī bruņotus uzbrukumus, Perijs atbildēja noliedzoši. Bijuši gadījumi, kad policisti pie bēgļiem atraduši aukstos ieročus, piemēram, nažus, kā arī elektrošoka ierīces. Tāpat pāris gadījumos bēgļi mēģinājuši uzbrukt policistiem. "Bija gadījumi, kad pēc vairākkārtējiem lūgumiem viņi nepildīja prasīto un kļuva agresīvi, un izrādīja savu agresivitāti fiziskā veidā," sacīja majors.

Patvēruma meklētāji patvaļīgi centru pamest nedrīkstēja, bet Perijs atceras, ka bijis arī viens bēgšanas mēģinājums. Tas gan bijis vēl pirms personu ierašanās centrā. "Bija mēģinājums bēgt no vilciena, kas viņus no Slovēnijas-Horvātijas robežas veda uz izmitināšanas centru pie Austrijas-Slovēnijas robežas. Mūsu dežūras laikā vilcienam tika norauts stopkrāns aptuveni divus kilometrus no vietas, kur mēs viņus sagaidījām. Dažas personas aizbēga. Šajā gadījumā notika viņu vajāšana, un policija kopējiem spēkiem šos astoņus aizbēgušos cilvēkus notvēra," atceras likumsargs.

Viņš skaidro, ka bēgšanas mēģinājumiem policisti pievērsušies ļoti nopietni, jo "tādā gadījumā policija nezina, kādu motīvu vadīti šie cilvēki aizbēguši". "Tikpat labi viņi varēja plānot uzbrukumus un būt bruņoti. Pēc notveršanas mēs viņus nodevām tālākām procesuālajām darbībām Slovēnijas policijai," sacīja Perijs, uzsverot, ka Slovēnijas kolēģu uzdevums bijis tālāk skaidrot motīvus. Protams, Latvijas un Slovēnijas policisti strādājuši kopā, taču vadītāji bijuši slovēņi.

Dzīve uzturēšanas centrā un savstarpējā saziņa

Perijam šī nav pirmā starptautiskā operācija. Iepriekš viņš piedalījies starptautiskā misijā Bosnijā, kur pavadījis divus gadus un pēc paša iniciatīvas iemācījies serbu valodu. Tā viņam ik pa laikam noderējusi arī bēgļu plūsmas koordinēšanā Slovēnijā. Valoda noderēja komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem, jo lielākā daļa no viņiem runā serbu valodā, lai arī nevalstiskās organizācijas nodrošināja tulkus veiksmīgai komunikācijai. Noderējušas arī angļu valodas zināšanas, jo operācijas darba valoda bijusi angļu valoda.

"Daļa no viņiem runāja angliski, bet humanitārās organizācijas, kas atradās nometnē, nodrošināja tulkus. Viņi ar megafonu paziņoja to, ko policija lūdza, piemēram, lai stājās kolonnās vai paliek savās teltīs. Komunikācija tika nodrošināta - nebija tā, ka patvēruma meklētāji centrā nezinātu, ko darīt," sacīja policists.

Vienlaikus policists atzīst, ka galvenais aspekts cilvēku pārvietošanas procesam bijis tranzīts. "Gandrīz neviens no šiem cilvēkiem, kas ieceļo centrā, nevēlas palikt Slovēnijā. Viņu mērķis ir Vācija, Austrija, Rietumeiropas valstis. Viņi tiek atvesti uzturēšanās centros, kas ir gar Horvātijas un Slovākijas robežu. Pēc tam viņi tiek transportēti uz lielo centru, kur mēs strādājām. Dienā viņi tur uzturas," stāsta policists. Pēc viņa teiktā, patvēruma meklētāji par apstākļiem šajos centros sūdzēties nevarot. Gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas par šiem cilvēkiem rūpējoties, nodrošinot normālus apstākļus.

"Es neteikšu, ka viņiem tur ir slikti. Trīs reizes dienā ir ēdināšana. Viņiem ir saziedotas drēbes, kuras var izvēlēties. Pieejama medicīniskā palīdzība, tiek iedotas SIM kartes telefoniem, lai viņi varētu sazvanīt savus tuviniekus. Tādā ziņā viņi ir pilnībā nodrošināti," saka Perijs, komentējot, kā centrā bēgļi gaida "zaļo gaismu" ceļošanai tālāk.

Tas, cik ilgi notiek šī gaidīšana, ir atkarīgs ne tikai no Slovēnijas, bet no citām ES valstīm. Būtiska ir, piemēram, Austrijas un Vācija spēja uzņemt bēgļus. Jo tie, kas dienā netiek tālāk, paliek uzturēšanās centrā. Atsevišķu patvēruma meklētāju "aizkavēšanās" centrā, iespējams, saistīta ar to, ka lielajā cilvēku gūzmā ļoti skrupulozi kontrolēt cilvēku reģistrāciju un laika uzskaiti nav iespējams.

"Ir grūti kaut ko kontrolēt, ja nezini, cik cilvēku ieradīsies. Vienā dienā ierodas 4000, bet otrā - 10 000 cilvēku. Mūsu izmitināšanas centra kapacitāte bija līdz 2000 cilvēku, bet bija dienas, kad arī 5000 cilvēku bija uz vietas," atceras Valsts policijas darbinieks. Viņam izdevies arī pārmīt kādu vārdu ar tur esošajiem patvēruma meklētājiem. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa bijusi no Sīrijas un Irākas, taču garantijas par to tomēr neesot, jo dokumentu viltošana ir ļoti iespējama.

Bēgļi policistiem atklājuši, ka lielākoties bēg no savā valstī esošā konflikta, taču bijuši arī cilvēki, piemēram, no Marokas. "Viņiem pajautā, vai Marokā ir konflikts vai apdraudējums. Viņš atbild, ka nē - Marokā nav darba. Līdz ar to daudzi bēg nevis no kara, bet ekonomisku apstākļu dēļ," sarunu ar bēgļiem atstāsta policists. "Liela daļa no viņiem grib nokļūt Rietumeiropā, kur ir labas sociālās garantijas, dažiem tur jau ir ģimenes. Latvijā neviens nokļūt negrib," par bēgļu vēlamajām mītnes valstīm saka Perijs.

Latvijas policisti uz Slovēniju devušies ar savu tehnisko nodrošinājmu. Līdzi bijušas pistoles pašaizsardzībai, kā arī ekipējums masu nemieru novēršanai – bruņas, steki, vairogi, ķiveres. Perijs gan pauž pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā Slovēnija iesaistītos arī ar savu ekipējumu, bet "principā Latvijas puses ekipējums bija pietiekams".

Līdzīgā situācijā ar Latvijai būtu jālūdz citu valstu palīdzība

Gūtā pieredze, strādājot ar ārzemju kolēģiem bēgļu uzturēšanas centrā, policistam labi palikusi atmiņā. Jautāts, vai Latvijai nonākot līdzīgā situācijā, Valsts policijas kapacitāte būtu pietiekama un mēs tiktu galā, Perijs ir skeptisks. "Mēs netiktu galā. Mums būtu lielas grūtības. Mēs tāpat varētu lūgt starptautisko palīdzību kā citas valstis, taču tajā pašā laikā mums jāattīsta sava kapacitāte un spēja reaģēt uz šādām problēmām. Lai kā mums liktos, ka būtu gatavi, manuprāt, mēs nevaram sagatavoties desmit tūkstošiem cilvēku, kas ienāk, piemēram, vienā dienā. Tas ir ārkārtas stāvoklis. Slovēnijā ir praktiski tāda pati kā Latvijā iedzīvotāju un policistu skaita ziņā. Mums būtu grūti," pārdomās dalās operācijas dalībnieks.

Perijs atceras, ka masīvā bēgļu plūsma ietekmējusi arī vietējos iedzīvotājus. Tās bijušas gan šo cilvēku radītās bailes, gan nepatika Slovēnijas pierobežas iemītniekos. Līdz ar to bēgļu ieceļošana ietekmējusi valsts iedzīvotājus ne tikai sociāli, bet arī ekonomiski, piemēram, vietējo veikalu īpašniekus un uzņēmējus.

Latvijas policists skaidro, ka patvēruma meklētāju centrā Latvijā "Muceniekos" pašreizējā situācija ir "pilnīgi nekas" salīdzinājumā ar Slovēnijā piedzīvoto. "Tie cilvēku tūkstoši, kas tur ierodas, ir iespaidīgi. Vienā brīdī tu padomā, uz kurieni viņi iet, kā viņi ietilps tajā pašā Vācijā. Tur nebūs vietas. Tomēr tas vairāk ir tāds personiskais pārdzīvojams, darba ziņā – mums bija uzdevums, un mēs to pildījām," saka Perijs. Viņš uzsver, ka Latvijas policisti no saviem ārvalstu kolēģiem un Slovēnijas policijas vadības par darbu saņēmuši uzslavas, ļoti labu novērtējumu un pateicības.

Kā izrādās, Latvijas policistu iemaņas pūļa kontrolē un masu nekārtību novēršanā, kuras Slovēnijas kolēģiem trūcis, iegūtas vairāk pašiniciatīvas un pieredzes veidā. "Mums Latvijā ir apmācības, tāpat pieredze gūta 13. janvārī, bijuši arī futbola huligāni. Nevar aizmirst arī par, piemēram,16. martu un 9. maiju," saka operācijas komandieris.

Kopumā Slovēnijā pavadīto laiku Perijs vērtē kā vērtīgu, norādot, ka nav zināms, kāda situācija nākotnē var izvērsties Latvijā. "Ceru, ka šīs iemaņas nebūs jāpielieto Latvijā, taču iemācījāmies to, kā šis cilvēks no Afganistānas, Sīrijas un citām valstīm reaģē uz policistu lūgumiem un pavēlēm, cik viņi ir disciplinēti un ievēro nosacījumus. Tāpat novērojām atšķirības, kā viņi uzvedas pēc ilgāka nometnē pavadīta laika. Ir izmaiņas starp tiem, kas ir tikko ieradušies, un tiem, kas paliek ilgāku laiku. Pēdējie paliek agresīvāki," saka policists.

Viņš gan pauž, ka, visticamāk, Latvijai šāda mēroga patvēruma meklētāju pieplūdums nedraud, taču tāpat min, ka "nekad neko nevar zināt". "Cilvēki, kas iesaistīti imigrācijas biznesā, vienmēr atradīs ceļu. Slovēnija noslēgs robežu, viņi atradīs citu ceļu. Latvijai gan ir robeža ar Krieviju, kas ir atsevišķs filtrs, bet "biznesmeņi" vienmēr meklē lētāko variantu," rezumē pieredzējušais policists.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Austrija Bēgļi Eiropas Savienība Horvātija Lasāmgabali Sīrija Slovākija Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form