Bads nav metafora: Medicīnisko uzturu apmaksās, bet ne no jūlija sākuma
Foto: DELFI

Apmēram pirms pusgada Veselības ministrija (VM) pauda apņemšanos, ka valsts no šā gada jūlija sākuma pacientiem pēc izrakstīšanas no slimnīcas apmaksās medicīnisko uzturu, ko organismā ievada ar zondi, taču, kā iestādē noskaidroja portāls "Delfi", tas pagaidām nenotiek. Jūlijā valdībai būs vēl jāapstiprina jaunā kārtība, proti, grozījumi Ministra kabineta (MK) noteikumos, un tad smagi slimie cilvēki varēs saņemt par valsts naudu enterālo un parenterālo pārtiku, kas viņiem šobrīd izmaksā pat 500 eiro mēnesī, apstiprināja VM.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pērn "Delfi" rakstu sērijā aktualizēja problēmu, ka smagi slimi pacienti nespēj atļauties tiem vienīgo iespējamo uzturu, proti, ārstu nozīmēto medicīnisko pārtiku, ko ievada caur zondi. Tas šiem pacientiem ar rīšanas problēmām pilnībā aizstāj uzturu un šķidrumu. Ārsti un pacientu tuvinieki portālam "Delfi" iepriekš vēstīja: ja šo dārgo uzturu nevar atļauties, slimie cilvēki mēdz medicīnisko uzturu lietot samazinātās devās, ievadīt organismā sasmalcinātu parasto pārtiku, tā riskējot ar veselības problēmām, arī badojas vai ņem kredītus un ir atkarīgi no ziedotāju dāsnuma. "Delfi" arī lūdza tiesībsargam Jurim Jansonam komentēt šo jautājumu, un viņa atbilde bija šāda: "Nav pieļaujams, ka cieš badu kāds tikai tāpēc, ka nevar iegādāties pārtiku, šajā gadījumā – medicīnisko pārtiku."

Pēc šīs rakstu sērijas VM pērn novembrī savā mājaslapā preses relīzē apņēmās šā gada vidū pārtiku apmaksāt par valsts līdzekļiem. Janvārī, kad "Delfi" ministriju uzrunāja vēlreiz, tās pārstāve Anna Strapcāne atbildēja, ka no 1. jūlija pakalpojums tiks nodrošināts", jo jāpaspēj izveidot "pacienta ceļš," proti, kā persona var saņemt šo pārtiku, un jāatrod finanšu avots.

Cik daudz pacientiem Latvijā medicīniskā pārtika nepieciešama, šonedēļ VM portālam "Delfi" neatbildēja, taču esot skaidrs, ka pārtika sešiem mēnešiem valstij izmaksās 295 tūkstošus eiro.

Lai gan izmaiņas MK noteikumos Nr. 555 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" valdība vēl nav apstiprinājusi, Nacionālais veselības dienests (NVD) iepirkumu jau ir pabeidzis un noslēdzis līgumus ar diviem piegādātājiem.

Lai izraudzītu barošanas maisījumu un nepieciešamo medicīnisko ierīču piegādātājus un to piegādes pakalpojumus, centrālo iepirkumu arī turpmāk organizēs NVD.

"Savukārt RAKUS (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca – red.), kurā strādā enterālās un parenterālās barošanas speciālistu komanda, būs koordinējošā ārstniecības iestāde, kas izvērtēs pacienta atbilstību indikācijām valsts apmaksātu barošanas maisījumu saņemšanai. Nepieciešamības gadījumā valsts apmaksās arī enterālo un parenterālo barošanu mājas aprūpē. Tas nozīmē, ka ārsta palīgs vai māsa dosies pie pacienta uz mājām, lai palīdzētu šo procesu nodrošināt," portālam "Delfi" atbildēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Šobrīd arī ir skaidrs "pacienta ceļš". Atbilstoši jaunajai kārtībai, ja enterālo un parenterālo barošanu uzsāk slimnīcā, tad pacientu ārstējošais ārsts informēs RAKUS Klīniskās dietoloģijas daļu par to, ka pacientam vajadzīgs medicīniskais uzturs, trīs līdz četras darba dienas pirms plānotā izrakstīšanas datuma. Savukārt, ja šo uzturu sāks lietot ambulatori, tad ģimenes ārsts nosūtīs pacientu uz konsultāciju RAKUS, būs jāpiesakās telefoniski, un slimnīca to nodrošinās ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā.

Arī bērniem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, kā arī cistiskās fibrozes pacientiem un bērniem smagas olbaltumvielas nepanesības vai izteiktas malabsorbcijas sindromu gadījumā valsts turpinās medicīnisko uzturu apmaksāt.

Pacientu grūtības atļauties enterālo un parenterālo pārtiku pēc izrakstīšanas no slimnīcas ir smaga problēma jau gadiem. Līdz šim valsts to apmaksāja vien ārstēšanās slimnīcā etapā. 2018. gadā RAKUS ārsti cēla trauksmi, uztraucoties par to, kas pēc izrakstīšanas no stacionāra notiek ar viņu pacientiem, kuriem medicīniskais uzturs ir nepieciešams, taču viņi nespēj to atļauties .

"Ja cilvēks neēd, nespēj ēst, tad viņš burtiski nomirst no tā. Ja cilvēks atkārtoti ilgi neparādās pie manis, tad iznākums ir skaidrs. Principā, mūsu pacientiem ir smagas slimības. Nevarot atrast līdzekļus enterālās barības iegādei, iznākums tāds arī ir, kāds būtu jebkuram cilvēkam, kas nevarētu paēst," portālam "Delfi" sacīja RAKUS internists, nefrologs un dietologs Georgijs Moisejevs.

Pērn rudenī portāla "Delfi" paliatīvajai aprūpei veltītajā rakstu sērijā "Sāpju slieksnis" vēstījām par Ņinu, kura sirgst ar smagu, retu saslimšanu. Līdz ar muskuļu atrofiju viņai radās rīšanas problēmas, līdz ar to viņa vairs nespēja ne parunāt, ne norīt pārtiku vai ūdeni. Stradiņa slimnīcas ārsti viņai nozīmēja medicīnisko uzturu, kas mēnesī izmaksā 320 eiro. Tā kā viņas pensija ir krietni mazāka par šo summu, viņa, tāpat kā vēl desmitiem pacientu tai vāc ziedojumus.

Tāpat arī 2018. gadā atbalsta akcijā "Stiprini stipros", ko "Delfi" īsteno kopā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv," rakstījām par senioru Juri, kuram pēc smaga insulta ārsti nozīmēja šo pārtiku. Enterālā uztura izmaksas bija 400 eiro, Jura sieva pat ņēma ātros kredītus, lai to apmaksātu. Vēlāk arī viņa vērsās "Ziedot.lv," kas vāca ziedojumus pārtikai līdz pat Jura nāvei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Stiprini stipros Bērnu klīniskā universitātes slimnīca NVD Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Veselības aprūpe Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form