'Bailes un nedrošība uzvarēja' – Viņķeli sarūgtina valdības lēmums par maratonu
Foto: DELFI

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sestdienas rītā savas partijas "Kustība Par!" kongresā Bulduros, uzrunājot partijas biedrus klātienē, neslēpa sarūgtinājumu par piektdien valdības pieņemto lēmumu aizliegt Rīgas maratonu. To ministre neatbalstīja, jo pamatojās uz ekspertu teikto, ka to ir iespējams sarīkot droši un ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar aplausiem sveikta un iepriekšējo delegātu publiski slavēta par darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos, Viņķele no tribīnes atzina, ka ir labi būt starp savējiem, jo īpaši pēc vakardienas valdības sēdes. Ministre atzina, ka uz partijas kongresu, kas ir svētki, nākusi ar sajūtu kā "pēc smagas laušanās ar lāčiem, kad ķermenis un prāts ir samīcīts".

Raksturojot piektdien valdībā notikušo, Viņķele sacīja, ka līdz šim bija izdevies Covid-19 ierobežošanas jautājumos atšķirībā no pabalstu un nodokļu jautājumiem valdībā palikt brīviem no ideoloģijas. "Vai pandēmija ir īstais brīdis, lai pāraudzinātu mikrouzņēmuma nodokļu maksātājus?" sacīja Viņķele par kolēģiem valdībā.

Viņa atzina, ka patiesībā politiķiem balstīšanās uz zinātni un ekspertu viedokli Covid-19 ierobežošanas jautājumos ir "absolūta apdrošināšanas polise". Taču vakar valdība demonstrēja to trauksmi un satraukuma pieaugumu, kas vērojams sabiedrībā tagad, kad lēmumi šajā jomā tiek pieņemti atšķirīgi no pavasara, kad tas notika "vertikālā veidā", proti, valdība pateica visu, kas katram jādara.

Taču tagad tāda pieeja vairs nav iespējams, jo par vīrusu zināms vairāk un ar to jāsadzīvo ilgāku laiku, cenšoties pēc iespējas ilgāk saglabāt iespēju bērniem mācīties skolās klātienē un mazāk kaitēt ekonomikai. "Vakar bailes un nedrošība uzvarēja," teica Viņķele par noskaņojumu valdībā, neņemot vērā ekspertu viedokli.

"Apliecinu, ka es ar Jura Pūces atbalstu darīšu visu, lai noturētu tālāk šo līniju. Lai ko tas man maksātu, es aizstāvēšu, ka ekspertu lēmumi ir pirmajā vietā," teica Viņķele, kolēģu aplausiem pārtraucot viņas teikto. "Jūs dodat spēku un atbalstu, un pārliecību, ka politiku var veidot, balstoties uz pierādījumiem," sacīja ministre partijas biedriem.

Viņķele norādījja, ka "Attīstībai/Par" ir vienīgā valdībā, ka krīzes laikā, izmaksājot pabalstus, "vienīgais risks ir kādam neiedot nevis pārmaksāt'', tādējādi norādot uz kļūmēm valdības lēmumos par dīkstāves pabalstiem.

Ministre, kuras balsī uzrunas laikā bija jūtams satraukums, atzina, ka notikumi valdībā ir viņu ļoti ietekmējuši, tomēr pauda pārliecību, ka tomēr tiks saglabāta balstīšanās zinātnē un "viss būs kārtībā".

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par "Rimi" Rīgas maratona un citu pasākumu, kuros iespējama cilvēku masu pulcēšanās, atcelšanu.

Lai atceltu Rīgas maratonu, Ministru kabinets pieņēma punktu, kurā norādīts, ka līdz 31. decembrim Latvijā nevar notikt ārtelpu pasākumi, kuros piedalās vairāk nekā 300 cilvēki, un kuros notiek aktīva kustība, skriešana vai maratons.

Pēdējās pāris nedēļas un īpaši pēdējās dienās Latvijā vērojams Covid-19 saslimušo personu straujš pieaugums. Pēdējā diennaktī Latvijā veikts 4551 Covid-19 tests, reģistrēti 137 jauni saslimšanas gadījumi, kas ir līdz šim augstākais rādītājs kopš Covid-19 sākuma. Tāpat otro dienu pēc kārtas Latvijā stacionēti 10 Covid-19 slimnieki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija. Līdz ar to, kopā stacionāros ārstējas 47 pacienti: 42 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ar smagu slimības gaitu.

Ņemot vērā tendences, sabiedrībā pieaugusi diskusija un skepse par "Rimi" Rīgas maratona lietderību. Piektdienas Ministru kabineta sēdē karstākās diskusijas bija tieši par "Rimi" Rīgas maratona norisi vai aizliegšanu.

Diskutējot par maratonu atcelšanu, maratona direktors Aigars Nords ministriem pārmeta, ka viņi neizprotot maratonu. "Jūs pat neziniet, kurā datumā tas notiek – 10. oktobrī vai 11. oktobrī. Tas notiek abas dienas, un kopā ir deviņas dažādas distances," pārmeta uzņēmējs. Viņš atzīmēja, ka maratons ticis organizēts likumīgi un tiek ievērotas visas epidemioloģiskās prasības. Tāpat viņš norādīja, ka organizatori vasaras laikā sadarbojušies ar Veselības ministriju (VM) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai nodrošinātu, ka viss atbilst nepieciešamajām prasībām.

"Ārzemnieku maratonā nebūs, un mums ir oficiāla atļauja no Rīgas domes," atzīmēja Nords, piebilstot, ka respektēs jebkuru valdības lēmumu. Viņš gan norādīja, ka, ja valdība lemtu par maratona atcelšanu, tad viņa ieskatā būtu nepieciešams arī lemt par kompensācijas piešķiršanu organizatoriem. Uzņēmējs arī veltīja pārmetumus iekšlietu sektoram, norādot, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) esot sūdzējies par to, ka policijas kapacitāte tiktu noslogota, uzraugot maratona norisi, taču Valsts policija (VP) tāpat esot "iekasējusi 40 000 eiro" no organizatoriem.

Nords uzsvēra, ka, atceļot bērnu distanču skrējienus, dalībnieku skaits tiks samazināts uz pusi.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pēc Norda uzklausīšanas atzīmēja: "Tik augstprātīgi un aroganti sen neesmu dzirdējis, ka kāds runātu." Viņš norādīja, ka arguments, ka maratons tiktu atcelts pēdējā brīdī, nav vērā ņemams, jo "pandēmiju nevar prognozēt". Viņš arī atzīmēja, ka jautājums par kompensācijām var tikt skatīts MK darba kārtībā, taču tieši tāpat kā līdzīgos gadījumos tika lemts pavasarī, proti, neskatot to ārpus kārtas. Ministrs pauda stingru nostāju, ka maratons būtu atceļams.

Arī Ģirģens pievienojās Rinkēviča viedoklim, akcentējot, ka pilnībā kontrolēt cilvēku klātbūtni nav iespējams. Tieši šī iemesla dēļ ministrs pauda nostāju, ka "nav nepieciešams padarīt atbildīgo dienestu darbu vēl sarežģītāku". Viņš arī pauda, ka VP var atgriezt maratona organizētājiem 40 000 eiro, kas iekasēti par drošības nodrošināšanu tā norises laikā.

Pretēju viedokli gan pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kas uzsvēra, ka, ja ministri uztraucas par cilvēku skaitu, tad sākotnēji būtu nepieciešams ierobežot veikalu darbību.
Ministres partijas biedrs tieslietu ministrs Jānis Bordāns gan norādīja, ka "būtu nepieņemami atstāt notiekošo pašplūsmā". Viņš arī akcentēja Rīgas domes lomu šajā jautājumā, atgādinot, ka tieši Rīgas dome var pieņemt lēmumu par maratona norises atcelšanu, jo tā ir izdevusi atļauju pasākuma norisei.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzīmēja nepieciešamību pieņemt tādu lēmumu, lai no "ministriem nevarētu neko piedzīt".

Sākotnēji maratonam bija jārisinās 16.-17. maijā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tas tika atcelts uz vēlāku laiku. Pēc tam rīkotāji paziņoja, ka "Rimi" Rīgas maratons notiks oktobra otrajā nedēļas nogalē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 "Kustība "Par!"" Ilga Šuplinska Sandis Ģirģens Ilze Viņķele Ministru kabinets Rimi Tālis Linkaits
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form