Baltijas premjeri aicina EK izveidot mehānismu Covid-19 vakcīnu saņemšanai pandēmijas visvairāk skartajām dalībvalstīm  (16)

Piektdien Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri sarunā ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu pauda satraukumu par Covid-19 vakcīnu piegāžu neatbilstību grafikam un aicināja izveidot mehānismu, kas ļautu visvairāk skartajām ES dalībvalstīm tikt pie lielāka vakcīnu apjoma.

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmi attālinātā režīmā vadīja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, un tajā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kā arī sanāksmes pirmajā daļā piedalījās EK prezidente fon der Leiena.

Sarunā ar EK prezidenti tika arī pārrunāta aktuālā situācija cīņā ar Covid-19 pandēmiju, ekonomikas atveseļošana, tostarp izmantojot ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, kā arī pārrunāta situācija Baltkrievijā un attiecības ar Ķīnu.

Situācija ar Covid-19 pandēmiju kopumā Eiropā uzlabojas, taču izšķirošais ir savlaicīga vakcinācijas stratēģijas ieviešana, tādēļ premjerministri aicināja izveidot mehānismu, kas ļautu visvairāk skartajām dalībvalstīm tikt pie lielāka vakcīnu apjoma.

Baltijas valstu premjerministri sanāksmes laikā parakstīja kopēju paziņojumu "Par koordinētu atbildi uz Covid-19 un sadarbību", uzsverot, ka nepieciešams panākt ātrāku vakcināciju pret Covid-19 visā ES un visvairāk skartajām dalībvalstīm ir jābūt iespējai tikt pie papildu vakcīnām.

Baltijas valstu premjerministri augstu novērtēja ceturtdien, 11.martā, panākto vienošanos par Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas sniegs būtisku finansējumu "Rail Baltica" projektam. Premjerministri uzsvēra "Rail Baltica" projekta nozīmi ekonomikas atjaunošanā un Eiropas Zaļā kursa ieviešanā.

Runājot par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma izmantošanu, Kariņš norādīja, ka jādiskutē par to, kuras dalībvalstu reformas var sniegt lielāko pievienoto vērtību īstermiņā un vidējā termiņā.

Tāpat premjerministri novērtēja progresu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijā ar kontinentālo Eiropu.

Vienlaikus Baltijas valstu premjerministri pārrunāja reģionālos drošības un aizsardzības politikas jautājumus, kā arī sadarbību ar Austrumu partnerības dalībvalstīm.

Kariņš uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Austrumu partnerības valstis reformu īstenošanā, kā arī demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā. Baltijas valstis turpinās atbalstīt Austrumu partnerības demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā. Īpaši tika izcelta atbalsta sniegšanas nepieciešamība Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Tāpat tika pārrunāts jautājums par nepieciešamību rast risinājumus, lai varētu ātrāk sniegt atbalstu Austrumu partnerības valstīm Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā.

Runājot par sadarbību drošības jomā, premjerministri vienojās, ka Baltijas valstīm ir jāturpina stiprināt savas drošības un aizsardzības spējas un savstarpējā sadarbība šinī jomā.

Ministru prezidents sarunā ar Baltijas valstu kolēģiem uzsvēra, ka NATO joprojām ir Eiropas drošības stūrakmens. Spēcīga transatlantiskā saite ir priekšnoteikums stabilitātei un drošībai ne tikai Baltijas reģionā, bet arī visā Eiropā.