Bēgļu uzņemšana Latvijā: Valdība izlems septembra beigās neatkarīgi no partiju nostājas, paziņo Straujuma
Foto: F64

Valdība par Latvijas pozīciju saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu lems šā gada 29. septembrī, otrdien vienojās ministri.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) arī uzsvēra, ka šis jautājums tiks iekļauts valdības darba kārtībā neatkarīgi no partiju nostājas. "Mums būs jāuzņemas atbildība," viņa norādīja ministriem.

Valdība par Ārlietu ministrijas ziņojumu par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu, sprieda krietnu laiku, un diskusiju laikā izcēlās vārdu apmaiņa starp Straujumu, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani.

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem ir daudz jautājumu par bēgļu uzņemšanu, kas arvien nav atbildēti, tostarp par to, kur patvēruma meklētāji strādās, kur dzīvos utt.

"Cilvēki gaida risinājumus," viņa teica.

Tikmēr Kozlovskis vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas rīcība šajā jautājumā atšķiras no kaimiņvalstīm, kurām vispirms ir zināma konkrēta politiska nostāja un pakārtoti tai tiek izstrādāts rīcības plāns. "Latvijā tam jānotiek paralēli," secināja premjere, piebilstot - ja 776 bēgļus Latvijai neuzņems brīvprātīgi, tad tas notiks obligātā kārtā.

Pēc Kozlovska teiktā, šajā gadījumā nevar būt runa par Iekšlietu ministrijas neizdarību, kam piekrita arī Straujuma.

Viņa arī aicināja labklājības ministru, kultūras ministri, izglītības un zinātnes ministri, kā arī veselības ministru personīgi iepazīties ar bēgļu jautājumam izveidotās darba grupas darbu un sniegt atbalstu saviem valsts sekretāriem.

Tāpat Straujuma uzsvēra, ka situācija ar bēgļiem kļūs vēl sarežģītāka un Latvija nevar izvēlēties tikai pozitīvo no dalības Eiropas Savienībā (ES). "Jābūt solidāriem arī ne tik patīkamu jautājumu risināšanā," viņa teica.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas ziņojumu gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā.

Nav teikts, ka visi riski uzreiz izpildīsies pilnā apmērā, atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), skaidrojot, ka ziņojums nav domāts biedēšanai vai šantažēšanai un sagatavots atbilstoši ministrijas rīcībā esošajai informācijai.

Ziņojumā norādīts, ka politiskās sekas valsts lēmumam būs tas, ka Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, tostarp gan par Austrumu robežas stiprināšanu, gan kopēja ES ietvara izstrādi līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai.

Tāpat Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, tostarp Krievijas dezinformāciju un propagandu, norāda Ārlietu ministriju.

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija izjutīs "izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk".

Tāpat, atsakoties uzņemt bēgļus, tiek vājināta ES vienotība, ko var izmantot propagandas nolūkos.

Ministrija piebilst, ka ES, pieņemot lēmumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot Eiropas Komisijai (EK), ka valsts uz laiku pilnībā vai daļēji nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā.

Tiesa gan, šādam paziņojumam jābūt labi motivētam - ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām.

Ja EK uzskatīs, ka minētie iemesli ir pamatoti, tā var pieņemt lēmumu par dalībvalsts finansiālu iemaksu ES budžetā - 0,002% no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijas gadījumā veido 480 tūkstošus eiro. Tas uz vienu gadu atbrīvo no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos.

"Ja Latvija daļēji piedalīsies patvēruma meklētāju pārvietošanā, tad šī summa proporcionāli tiks samazināta," teikts ziņojumā.

Jau vēstīts, ka valdību veidojošo partiju koalīcija piektdien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums paredz, ka dalībvalstīm obligātā kārtā jāuzņem 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Iepriekš valdība vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču atbilstoši jaunajam piedāvājumam, Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi.

Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā Nacionālās apvienības noraidošo pozīciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Bēgļi Iekšlietu ministrija Laimdota Straujuma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form