Foto: LETA

"Es esmu pārgājis, iespējams, ceļu ļoti daudziem," otrdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "1:1" teica veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

"Es esmu pārgājis ceļu ārvalstu zāļu ražotājiem, jo viņu zāles paliks lētākas un viņu peļņas atrāvums būs iedzīvotājiem un valstij ieguvums, enerģijas dzērienu ražotājiem, jo gādāju, lai bērniem enerģijas dzērieni netiktu pārdoti līdz 18 gadiem, kā arī tiem ražotājiem, pārtikas, pieminēdams, ka Veselības ministrija cīnīsies par akcīzes nodokļa ieviešanu pārāk saldam, pārāk sāļam, pārāk treknam," uzskaitīja veselības ministrs.

Viņš sacīja, ka tieši šajos virzienos būtu jāmeklē tie, kas pret ministru īstenojot "melnā PR" kampaņu.

Vaicāts, no kurienes redzams, ka viņa ieviestais paralēlais zāļu imports samazina oriģinālo zāļu ražotāju cenas "uz leju" un no kurienes ministram ir pārliecība, ka paralēlais imports dod labumu pacientam, Belēvičs sacīja, ka precīzi par gūto labumu varēšot pateikt gada beigās. "Šeit ir runa par kompensējamiem medikamentiem, jo pacients, saņemot bezmaksas zāles, nejūt to cenu, bet to jūt tad, ja viņam jāpiemaksā no savas kabatas," klāstīja ministrs.

Belēvičs uzsvēra, ka paralēlā importa rezultātā zāļu cenas samazinoties. Tam gan oponēja raidījuma vadītājs Gundars Rēders, uzsverot, ka ieguvējs no paralēlā importa ir starpnieks, zāļu tirgotājs, arī lieltirgotavas, arī, iespējams, Belēviča dēla kompānijas, tamdēļ ministram iespējams, veidojas interešu konflikts. "Rēdera kungs, paralēlais imports beidzas ar to brīdi, kad zāļu ražotājs nolaiž cenu līdz Ungārijas cenas līmenim," savu nostāju turpināja aizstāvēt Belēvičs, sakot, ka tieši tad "paralēlais imports beidzas, un iestājies ir ieguvums Latvijas iedzīvotājiem un valstij".

Vaicāts, kādi vēl ir risinājumi cenu samazinājumam, gadījumā, ja zāļu paralēlais imports nav radījis būtisku samazinājumu un to nedos, kā to rāda arī Eiropas pieredze, piemēram, vai risinājums nav samazināt starpnieku peļņu un tā panākt arī būtisku zāļu cenu samazinājumu, Belēvičs sacīja: "paralēlais zāļu imports ir zāļu cenu samazināšanas mehānisms patentaizsargātiem medikamentiem un otrs būtisks mehānisms ir ģenērisko medikamentu jeb patentbrīvo medikamentu reģistrācijas maksas pazemināšana".

Viņš uzsvēra, ka no šodienas tiks īstenota pilnīgi cita zāļu reģistrācijas politika un ieguvumu no tās cilvēki redzēs nākamgad. "Mūsu mērķis ir izskaust pacientu līdzmaksājumus kompensējamām zālēm vispār," uzsvēra Belēvičs, skaidrojot, ka patentbrīvajiem medikamentiem reģistrācijas maksa ir no 3 līdz 4 tūkstošiem eiro un mazām zāļu grupām to nevar atpelnīt, tāpēc zāles ir ļoti dārgas. Reģistrācijas maksu pazeminot 10 reizes, pieaugšot zāļu klāsts, kas konkurēšot un, attiecīgi, spiedīšot cenu uz leju, prognozēja ministrs.

Belēvičs pieļāva, ka ir arī jāsamazina uzcenojums, kas zālēm tiek noteikts aptiekās un ko regulē valsts. "Mana pieeja būtu sekojoša - valstij ir jāzina, kādas zāles valstī tiek pārdotas," sacīja ministrs, uzsverot, ka likumdošana tiks mainīta un prasība, kas iepriekš no likuma izslēgta, tiks iestrādāta atkārtoti, proti, aptiekām būs pienākums ziņot par pārdotajām zālēm. "Tad, kad mēs ieviesīsim e-recepti un pacientu identifikāciju, mēs varēsim uzzināt, kas Latvijā tiek pārdots," sacīja politiķis.

Viņš pieļāva, ka Latvijā ir jāpāriet uz sistēmu, kāda ir Vācijā, ka zālēm aptiekās nav uzcenojuma, bet aptiekas saņem noteiktu pakalpojuma maksu par pārdotu iepakojumu neatkarīgi no zāļu cenas.

"Mērķis ir padarīt zāles pacientiem lētākas," sacīja ministrs, norādot, ka iedzīvotāji zāļu cenu samazinājumu jutīšot nākamgad. Savukārt augstie pacientu līdzmaksājumi, ko ministrs solījis samazinār, daļēji jau esot samazināti un citi samazinājumi tikšot panākti līdz 2017.gadam.

Belēvičs sacīja, ka diskusija par ģimenes ārstiem un kvotām pacientu izmeklējumiem līdz šim nav bijusi veiksmīga, taču pacienti no visām diskusijām un risinājumiem, ko paredzēts ieviest, necietīšot. "Var, protams, cilvēkus sabaidīt, bet tas nav godprātīgi," sacīja ministrs.

Viņš teica, ka divām trešdaļām ģimenes ārstu nav problēmu ar kvotu ievērošanu, bet viena trešdaļa kvotas pārsniedz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!