Bērns divu sieviešu ģimenē – 'tēva atvaļinājuma' lietai sola publisku procesu
Foto: DELFI

Satversmes tiesa (ST) oktobra sākumā skatīs lietu, kas ierosināta par Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā teikts ST mājas lapā publicētajā pērnā gada decembrī pieņemtajā lēmumā par lietas ierosināšanu, pieteikuma iesniedzēja lūdz ST atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019. gada 24. jūlija.

Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka "bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas". Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Pēc pieteikuma iesniedzējas lūguma ST izlēmusi savā lēmumā par lietas ierosināšanu, preses relīzēs par lietu, ST mājas lapā un citviet publiski visa tiesas procesa laikā neatklāt pieteicējas un viņas ģimenes locekļu vārdus, uzvārdus, personas kodus un informāciju par dzīvesvietu, nodēvējot viņu par "personu C".

Pirmdien, 21. septembrī, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uz Dombura jautājumu, ka ST izskatīs pieteikumu, kurā "ir runa par viendzimuma partnerattiecībām, un par konkrētu pieteikumu, kas sasaistās ar [Satversmes] 110. panta jēdzienu ģimene. Vai es pareizi nolasu, ka ST ver vaļā tēmu, kā interpretēt ģimeni?", Ziemele atbildēja, sakot: "Ko ST atvērs vaļā es jums tagad neprognozēšu".

Pēc viņas teiktā, pieteikumu var aplūkot dažādi – "tas ir arī vienlīdzības jautājums, tas ir konkrēti sociālā nodrošinājuma jautājums – tur ir ļoti daudz kas tā uzreiz pēc virsraksta skatoties". Ziemele uzsvēra, ka ST "vienmēr acīmredzami kontroversālos jautājumos arī iet uz publisku tiesas sēdi. Šī būs publiskā tiesas sēde, tai noteikti varēs sekot līdzi visa Latvijas valsts".

Atzīst par piekritīgu ST

ST atzinusi, ka, atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktam ST izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums izvērtēt Darba likuma normas atbilstību Satversmes 110. pantam ir piekritīgs ST.

Kā norāda ST, atbilstoši ST likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:

  1. lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
  2. iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
  3. pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
  4. pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
  5. pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Turklāt saskaņā ar ST likuma 20. panta 6.daļu tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

ST lēmumā teikts, ka, atbilstoši ST likuma 16. panta 1. punktam tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums izvērtēt Darba likuma normas atbilstību Satversmes 110. pantam ir piekritīgs ST.

Saskaņā ar ST likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā var iesniegt pieteikumu ST.

Pieteikumā norādīts, ka pieteikuma iesniedzēja un viņas partnere ir attiecībās un vairāk nekā 10 gadus dzīvo kopīgā saimniecībā un tādējādi viņas ir uzskatāmas par ģimeni Satversmes 110. panta pirmā teikuma izpratnē.

Šajā ģimenē pēc abu minēto personu kopīga lēmuma ir piedzimuši divi bērni, kuru bioloģiskā māte ir pieteikuma iesniedzējas partnere. Pēc otrā bērna piedzimšanas pieteikuma iesniedzēja esot vēlējusies izmantot Darba likuma 155. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības uz 10 kalendārās dienas ilgu atvaļinājumu, tomēr minētā norma šādas tiesības nosakot vienīgi bērna tēvam, bet ne bērna bioloģiskās mātes partnerei, lai gan konkrētajā situācijā viņa faktiski ir viens no jaundzimušā bērna vecākiem.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likumdevējs, tostarp pieņemot apstrīdēto normu, nav izveidojis tādu ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības sistēmu, kurā būtu iekļautas tādas personas kā pieteikuma iesniedzēja.

Valstī izveidotā sistēma vēsturiski esot paredzēta tikai dažādu dzimumu partneru un viņu bērnu sociālās aizsardzības nodrošināšanai, tādējādi apstrīdētā norma aizskarot pieteikuma iesniedzējai Satversmes 110. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības.

Saskaņā ar ST likuma 19.2 panta otro daļu persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību ST vienīgi gadījumā, ja viņa ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī tādu nav.

No pieteikuma secināms, ka pieteikuma iesniedzējai nav iespēju aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. ST likuma 19.2 panta ceturtās daļas otrais teikums noteic, ka gadījumā, ja nav iespēju pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, pieteikumu ST var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka konkrētajā gadījumā termiņš pieteikuma iesniegšanai skaitāms no brīža, kad pieteikuma iesniedzējas un viņas partneres ģimenē piedzimis otrais bērns un pieteikuma iesniedzēja vēlējusies izmantot Darba likuma 155. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, proti, no 2019. gada 24. jūlija.

Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2019. gada 1. novembrī. Tādējādi termiņš pieteikuma iesniegšanai ir ievērots. Līdz ar to pieteikums atbilst ST likuma 19.2 panta otrās daļas un ceturtās daļas otrā teikuma prasībām.

Pieteikumā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi un sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. Pieteikums atbilst arī pārējām ST likuma 18. un 19.2 pantā noteiktajām prasībām, secināja ST.

Pieteicējas identitāti ST līdz spriedumam neatklās

Saskaņā ar ST noteikto kārtību pieteikuma izskatīšanas stadijā lūgumu ierobežot pieteikumā ietvertās informācijas pieejamību izlemj ST kolēģija, kura izskata pieteikumu. ST kolēģija, lemjot par lūgumu ierobežot pieteikumā ietvertās informācijas pieejamību, izvērtē, vai šāda lūguma apmierināšana aizsargās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, tostarp personas datu aizsardzību, neaizskars personas tiesības uz taisnīgu tiesu un netraucēs objektīvai tiesas procesa norisei, kā arī nepārkāps sabiedrības tiesības iegūt informāciju par konstitucionālo tiesvedību.

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, tiesības dzīvot pēc sava prāta, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās, taču tiesības uz taisnīgu tiesu citstarp ietver tiesības uz pušu līdztiesību, iespēju tikt uzklausītam, kā arī tiesas neatkarību un objektivitāti arī ST procesā.

Savukārt sabiedrības tiesības uz informāciju par konstitucionālo tiesvedību izriet no Satversmes 100. pantā ietvertajām tiesībām uz informāciju un citstarp ļauj personai iegūt informāciju par ST izskatāmajām lietām. Izvērtējusi pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos ietverto informāciju, ST kolēģija secina, ka no tiem izrietošā informācija par fizisko personu privāto dzīvi, tostarp seksuālo orientāciju un seksuālo dzīvi, ietilpst šo personu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā, turklāt šāda informācija kopā ar informāciju par attiecīgo personu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu ir uzskatāma par personas datiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

ST likumā noteikts: ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nosūta informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu. Tomēr atbilstoši iepriekšminētajā regulā noteiktajam, personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un jāietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkā.

Izvērtējusi pieteikuma iesniedzējas lūgumu un pieteikumā norādītos un no tam pievienotajiem dokumentiem izrietošos faktiskos apstākļus, kolēģija secina, ka pieteikuma iesniedzēju identificējošas informācijas iekļaušana kolēģijas lēmumā par lietas ierosināšanu un publicēšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" radītu tādu pieteikuma iesniedzējas, viņas partneres un bērnu pamattiesību ierobežojumu, kas būtu lielāks nekā sabiedrības ieguvums no šādas informācijas publicēšanas.

Identificējot pieteikuma iesniedzēju kolēģijas lēmumā par lietas ierosināšanu, tiktu atklāta informācija par viņas seksuālo orientāciju, kā arī kļūtu identificējama informācija par pieteikuma iesniedzējas partneri un bērniem, teikts ST lēmumā par lietas ierosināšanu.

Pagaidām persona C

Konkrētajā gadījumā ST tās kompetences īstenošanai un likumā noteikto pienākumu veikšanai nav nepieciešams apstrādāt datus par pieteikuma iesniedzējas seksuālo orientāciju. Tādēļ šajā lēmumā pieteikuma iesniedzēju identificējošā informācija ir anonimizēta un šai informācijai ir nosakāma ierobežota pieejamība, kas ir spēkā līdz ST galīgā nolēmuma pieņemšanai.

Papildus kolēģija vērš uzmanību uz to, ka ierobežotas pieejamības noteikšana lietas materiāliem ir nošķirama no ierobežotas pieejamības noteikšanas informācijai par tiesas darbu. Likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta otrā daļa noteic, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.

Atbilstoši ST likuma 24. pantam tiesības iepazīties ar vēl neizskatītas lietas materiāliem ir tikai konkrētās lietas dalībniekiem – pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu.

Lai ievērotu personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, lietas dalībniekiem, iepazīstoties ar ierobežotās pieejamības informāciju, ir pienākums to izmantot vienīgi nolūkā efektīvi piedalīties ST procesā.

Savukārt gadījumā, ja lietas materiālos ietvertajai informācijai ir noteikta ierobežota pieejamība, atsevišķi noteikt aizliegumu trešajām personām ar to iepazīties, tostarp ST mājas lapā vai preses relīzēs, nav nepieciešams.

Ņemot vērā konstatēto nolemts ierosināt lietu par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110. panta pirmajam teikumam pēc "personas C pieteikuma".

ST uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2020. gada 17. februārim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Tāpat tika nolemts noteikt ierobežotu pieejamību, kas ir spēkā līdz ST galīgā nolēmuma pieņemšanai, pieteikumā un tā pielikumos ietvertajai informācijai par pieteikumu iesniegušās personas C un viņas ģimenes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu.

ST lietu paredzējusi izskatīt 6. oktobrī, liecina ST mājas lapā pieejamā informācija.

Jau vēstīts, ka pirmdien, 21. septembrī, pulksten 12 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē viesojās ST priekšsēdētāja Ziemele. Pēc tiešraides saruna skatāma ierakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form