Bērziņš: aizvien nav kompromisa par parakstu slieksni likumu ierosināšanai no 2015.gada
Foto: F64

Saeimas pieņemtajos likuma grozījumos par tautas nobalsošanu un referendumiem joprojām nav panākts kompromiss par likumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu no 2015.gada, norāda Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš šos likuma grozījumus beidzot ir izsludinājis, taču iepriekš divreiz tos atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Otrdien līdz ar izsludinātajiem likuma grozījumiem publicētajā Valsts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) pausts aicinājums laicīgi nodrošināt iespēju parakstus vākt elektroniski, pretējā gadījumā solot rosināt likuma grozījumus vai pat vērsties Satversmes tiesā.

Bērziņš uzsvēris, ka vairāki no Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem ir neatliekami nepieciešami, piemēram, tie, kas attiecas uz finansēšanas, aģitācijas un kvalitātes kontroli, kā arī likumu ierosināšanai nepieciešamā parakstu skaita palielināšanu no 10 līdz 30 tūkstošiem.

"Šie neatliekamie grozījumi nodrošina līdzsvaru, kas vajadzīgs, lai referendumu ierosināšana nebūtu pārāk vienkārša un mazākums nevarētu diktēt dienaskārtību vairākumam. Tomēr ar kvantitatīviem sliekšņiem vien demokrātiskā sabiedrībā nepieļaujamus jautājumus nevar bloķēt," pausts Valsts prezidenta vēstījumā.

Viņš norāda, ka likuma grozījumos nav panākts kompromiss par likumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu no 2015.gada. Lai gan izskanējuši ierosinājumi par pašlaik spēkā esošo divu likumu ierosināšanas posmu saglabāšanu tikai ar citādu parakstu skaita sadalījumu pa posmiem, attiecīgi priekšlikumi oficiāli nav tikuši iesniegti. Deputātu pieņemtie grozījumi paredz, ka no 2015.gada likuma iniciatoriem būs pašiem jāsavāc desmitās daļas vēlētāju paraksti, un to varēs darīt arī elektroniski.

Prezidents atgādina, ka Satversmes 78.pants vienu desmito daļu vēlētāju kvalificē kā likuma ierosinātāju.

"Visi pārējie likumdevēja jau pašreizējam brīdim un nākotnei izraudzītie skaitļi (10 000, 30 000 vai 50 000) ir jautājums par pretimnākšanu vēlētājiem, lai nodrošinātu Satversmē noteikto tiesību praktisku īstenošanu. Katram izraudzītajam skaitlim jāatbilst vēlētāju iespējām savākt pietiekami daudz parakstu," teikts Valsts prezidenta vēstulē.

Likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" pārejas noteikumu 3.punkts uzliek Ministru kabinetam pienākumu līdz 2014.gada 1.septembrim nodrošināt to, ka Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla tiešsaistes sistēma gan tehniskajā, gan arī drošības ziņā ir gatava parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā, atgādina Bērziņš.

Šī sistēma būšot svarīgākais arguments tam, vai likuma grozījumos paredzētā atteikšanās no divu posmu principa parakstu vākšanā par likuma ierosināšanu atbilst Satversmes 1.pantam.

"Tomēr daru zināmu: ja situācija liecinās, ka iespēja parakstīties elektroniskā veidā nenodrošina pietiekamu pretimnākšanu vēlētājiem, es rosināšu grozījumus likumā vai arī vērsīšos Satversmes tiesā. Ja kompromiss šajā jautājumā nav panākts divu otrreizējo caurlūkošanu ietvaros, tad atkal izmantot Valsts prezidenta tiesības nodot likuma grozījumus atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nav lietderīgi," vēstules noslēgumā Saeimas priekšsēdētājai paudis prezidents.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pretēji Saeimas opozīcijas paustajai vēlmeiizsludinās likuma grozījumus "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", saskaņā ar kuru līdz 2015.gadam referenduma iniciatoriem nobalsošanas rosināšanai būs pašiem jāsavāc 30 000 parakstu, bet pēc tam - aptuveni 154 000 parakstu.

Opozīcijas frakciju deputāti Jānis Urbanovičs (SC) un Uldis Augulis (ZZS) bija parakstījuši lūgumu Valsts prezidentam nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimas ceturtdien atbalstītos tā dēvētā referendumu likuma grozījumus, kas liktu no 2015.gada referendumu rosināšanas iniciatoriem pašiem savākt aptuveni 154 000 parakstu.

ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola portālam "Delfi" iepriekš skaidroja - ZZS frakcija uzskata, ka likumprojekts ir nepilnīgs un līdz galam neizstrādāts, tāpēc atgriežams atkārtotai skatīšanai Saeimā. Parlamenta vairākuma lēmums, ka pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem pašiem būtu jāsavāc un jāapmaksā aptuveni 154 000 parakstu, ir solis pretī demokrātijas mazināšanai Latvijā, viņa pauda.

Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka referendumu ierosinātājiem jāsavāc pašiem 10 000 parakstu, bet pārējos parakstus vāc Centrālā vēlēšanu komisija par saviem līdzekļiem. Saeima šo kārtību mainīja, liekot līdz 2015.gadam pilsoņiem pašiem savākt 30 000 parakstu, bet pārējo parakstu vākšanu apmaksātu valsts, taču pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem jau pašiem būs jāsavāc visus aptuveni 154 000 nepieciešamo parakstu.

Jau vēstīts, ka likumprojekts paredz atvieglot parakstu vākšanas procedūru, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, kā arī novadā vai pagastā pie pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par paraksta apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.

Tags

Referendums Saeima Valsts prezidents

Comment Form