Bērziņš sola nepieļaut valsts valodas statusu krievu valodai; gatavs pat atkāpties
Foto: LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš sola darīt visu iespējamo, lai nepieļautu valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un neveiksmes gadījumā ir gatavs pat atkāpties no amata, liecina valsts pirmās amatpersonas teiktais intervijā TV3 raidījumam "Nekā Personīga".

Viņš norādīja, ka referendumi ir Satversmē paredzēts demokrātijas instruments, kuru var izmantot, taču neesot nekādu šaubu, ka nevienā tādā referendumā nav gaidāms, ka krievu valoda jebkad varētu kļūt par otru oficiālo valodu Latvijā. ,,Tas nav iespējams. Nu, vienīgais, ko es varu par valodu apsolīt, – kamēr no manis būs kaut kas atkarīgs šajā lietā, tas nenotiks. Un, ja notiks, tad es šo vietu noteikti atstāšu. Tur es varu pateikt droši, ja runa ir par valodu," teica prezidents.

"Saskaņas centra" (SC) priekšsēdētāja un Rīgas mēra Nila Ušakova aģitēšana par krievu valodu kā otru valsts valodu Bērziņu nepatīkami pārsteigusi. ,,Godīgi sakot, es nesaprotu Ušakova pieeju šajā jautājumā. Es nesaprotu, kādēļ viņš tā rīkojās, tiešām. Man tā sajūta līdz šim bija, ka viņš ir daudz tālredzīgāks," "Nekā Personīga" sacīja prezidents.

Etniskās attiecības Latvijā Bērziņš raksturoja kā ,,normālas". Viņš uzskata: arī pēc savāktajiem parakstiem un gaidāmā referenduma latvieši ar cittautiešiem sadzīvos tāpat kā līdz šim. Prezidentam esot ,,tīri cilvēcīga pārliecība", ka parakstu vākšana un referendums neradīs ilglaicīgas sekas.

"Es domāju, ka nekas nenotiks, ka tas neietekmēs attiecības. Viss nomierināsies un būs kārtībā," uzskata prezidents. 

Jau ziņots, ka Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti liecina - nepieciešamais parakstu skaits par krievu valodu, visticamāk, ir savākts, jo parakstu vākšanā mēneša laikā piedalījušies vairāk nekā 183 000 vēlētāju.

Ja visi paraksti būs derīgi, tas ir pietiekams pamats grozījumu tālākai virzībai Saeimā. Tā kā viens no ierosinātajiem grozījumiem skar Satversmes 4.pantu, nepieciešamā parakstu skaita savākšanas gadījumā referendums par grozījumiem notiks jebkurā gadījumā, neatkarīgi no Saeimas lēmuma.

Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Ušakovs un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Nils Ušakovs Satversme Valodas referendums

Comment Form