Bijušais vadītājs: Meteocentrs šogad varētu nonākt līdz maksātnespējai
Foto: LETA

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) šā gada laikā var draudēt maksātnespējas pieteikšana, kas būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un pašreizējās centra valdes nesaimnieciskās rīcības rezultāts, atzīst bijušais LVĢMC vadītājs Andris Leitass.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aģentūras LETA rīcībā ir nonācis Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums starp VARAM un LVĢMC, kurā iekļautas tādas izmaksu un ieņēmumu pozīcijas, kas var novest līdz vairāku simtu tūkstošu latu iztrūkumam, līdz ar to LVĢMC kā parādniekam var pieteikt kapitālsabiedrības maksātnespēju.

Leitass stāstīja, ka LVĢMC budžetu ik gadu veido divas komponentes - viena ir valsts budžeta dotācija, kas šogad ir 1,76 miljoni latu, un otra daļa ir ieņēmumi no pašu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ministrija ar LVĢMC slēdz deleģējuma līgumu, kurā nosaka veicamos uzdevumus un akceptē to izmaksas. Leitasam, analizējot šo informāciju, ir radies secinājums, ka faktiski tajā ir ieplānots grūti novēršama bankrota scenārijs.

Piemēram, lai segtu visas izmaksas un strādātu ar peļņu, to ieguldot attīstībā un darbinieku materiālajā stimulēšanā, ieņēmumiem gadā būtu jāpārsniedz 4,27 miljonus latu, taču saskaņā ar šo līgumu, plānotie ieņēmumi tiek lēsti 3,23 miljonu latu apmērā, kas nozīmē, ka šo gadu plānots noslēgt ar 1,04 miljonus latu lieliem zaudējumiem. Šis fakts gan neesot kritisks, jo lielākā zaudējumu daļa ir no pamatlīdzekļu nolietojuma. Proti, ja pamatkapitāls ir 17 miljonu latu vērtībā, no kuriem lielākā daļa ir peļņu nenesošs un veido tikai amortizāciju un izmaksas tā uzturēšanai, pozitīva peļņa nav iespējama.

Viens no iemesliem, kas novedīs līdz maksātnespējai, ir naudas plūsmas bilance. Pēc Leitasa domām, VARAM ir veikusi apšaubāmas manipulācijas ar valsts piešķirto budžeta dotāciju. VARAM šā gada budžetā ir prasījusi papildu līdzekļus virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa atjaunošanai, un ir saņemti 598 508 latu, taču saskaņā ar deleģējuma līgumu izmaksas šādām darbībām ir krietni vien mazākas - pazemes ūdens kvalitātes monitoringa izmaksas ir aprēķinātas 12 406 latu apmērā, bet virszemes ūdens kvalitātes monitoringam - 44 930 latu. Leitass gan minēja, ka pie šīs programmas var pievienot vēl kādas darbības, piemēram, virszemes vai pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringu, taču tas jebkurā gadījumā neizmaksās gandrīz 600 000 latu. Tas nozīmē, ka budžeta korekcijas rezultātā deficīts kopējo izmaksu segšanai palielināsies par konstatēto summu.

Neatbilstošs esot arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izlietojums. LVĢMC par struktūrfondu līdzekļiem iegādāto aparatūru piecus gadus nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos, taču no līguma izriet, ka to ir daļēji paredzēts izmantot komerciāliem mērķiem - to Leitass secinājis no līgumā minētajām saistībām.

Vēl viens nenovēršamās maksātspējas iemesls esot realizācijas tirgus sašaurināšanās un ieņēmumu zaudēšana. Tam iemesls esot LVĢMC jaunās vadības neprasme sarunu procedūrās par pakalpojumu pārdošanu un elastīgas cenu politikas piemērošanā. Jau tagad sadarbību ar LVĢMC pārtraucot plašsaziņas līdzekļi, kā arī līgumu pārtraukusi ir Rīgas brīvosta, kas noved pie ienākumu samazināšanās. Savukārt neskaidrības ir par turpmāko sadarbību ar "Latvijas Gaisa satiksmi", ar ko LVĢMC līdz šim bija viens no apjomīgākajiem līgumiem. "Latvijas Gaisa satiksmei" piedāvāts jauns līgums par pakalpojumu sniegšanu un tas ir aptuveni 400 000 latu vērtībā, lai gan līdz šim slēgts līgums par aptuveni 91 tūkstoti latu, stāstīja Leitass, Arī deleģējuma līgumā ir norādīts, ka aviācijas meteoroloģijas izmaksas ir 93 207 latu apmērā. Leitass pieļauj, ka piedāvātajā jaunajā līgumā ir iekļautas tādas izmaksu pozīcijas, kas uz aviācijas meteoroloģiju nemaz neattiecas. Par to ir ierosināts audits, ko pasūtījusi Civilās aviācijas aģentūra. Pēc viņa domām, maz ticams, ka šādu līgumu akceptēs.

Šādu piemēru par nesaimniecisku rīcību esot daudz, arī saistībā ar papildu peļņas gūšanu no LVĢMC pārziņā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kas paredzēta īpašā stratēģijā, taču, pēc Leitasa domām, stratēģija ir balstīta uz absurdiem un no realitātes visai attālinātiem pieņēmumiem, piemēram, par ēku pārdošanu par neadekvāti augstu cenu vai viesu nama ierīkošanu kādā laboratorijas ēkā Kurzemē.

Bijušais LVĢMC vadītājs prognozē, ka, rodoties vairāku simtu tūkstošu latu iztrūkumam, šā gada laikā tiks pieprasīta LVĢMC maksātnespēja. Tas gan, viņaprāt, neesot ministrijas tiešais nodoms, bet gan tās būs neprasmīgas rīcības sekas.

Kā viens no veidiem, kā varētu paglābt kapitālsabiedrību no maksātnespējas, būtu tās reorganizēšana, kapitālsabiedrību likvidējot. Taču, kā liecinot prakse, lai likvidētu kapitālsabiedrību, ir nepieciešami vismaz seši līdz astoņi mēneši, taču, visticamāk, ka šajā laikā jau iestāsies LVĢMC maksātnespēja. Neesot arī iespēju šo centru nodot privātajam komersantam, bet gan tikai kādu daļu, taču ar to daudz nevarēšot nopelnīt. Visu LVĢMC privātajam sektoram nav iespējams nodot, jo centrs sniedz pakalpojumus, kas ir saistīti ar valsts drošību, - tie ir pakalpojumi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un pakalpojumi, kas saistīti ar radioaktīvo vielu uzturēšanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Rīgas brīvosta VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form