Bordānam esot ziņas par centieniem sadalīt AT priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatus
Foto: LETA

Ir ziņas, ka kāds Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatā vēlas apstiprināt sev pietuvinātus cilvēkus, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Intervijā viņam tika lūgts komentēt situāciju ap ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, par kura darbu iepriekš ierosināta pārbaude. Oktobrī notiks AT plēnums par Kalnmeiera atlaišanas pamata izvērtēšanu.

Bordāns pauda, ka tā rezultāts lielā mērā parādīšot, kas prokuratūras un tiesas ieskatā ir nevainojama ģenerālprokurora reputācija.

Ministrs minēja virkni Valsts kontroles konstatētu pārkāpumu saistībā ar prokuratūras darbu.

Pēcāk viņš izteicās, ka "pārsvarā jautājums ir par to, kas būs nākamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs un ģenerālprokurors". "Ir ziņas, ka gatavo sev mantiniekus un vēlas apstiprināt savus pietuvinātos cilvēkus," apgalvoja Bordāns.

Viņš sacīja, ka apmēram esot zināmi arī konkrēti cilvēki, tomēr vārdus viņš nosaukt nevar.

"Protams, būs cenšanās turēt pa gabalu cilvēkus, kas varēs atnākt un izrevidēt šo situāciju," pauda politiķis.

Bordāns nekomentēja, vai šie cilvēki saistīti ar opozīciju vai koalīciju. "Droši vien, ka tur ir cilvēki, kas gribētu ērti dzīvot komfortablos apstākļos un, piemēram, neskaidrot tiesu spriedumus, runāt par to, ka izmeklēt traucē likumi [..]," sprieda ministrs.

Vaicāts, ja ir šādas aizdomas, vai ministram nebūtu par to jāinformē sabiedrība, viņš sacīja, ka "mēs darbojamies, visam pienāk savs laiks". "Nevēlos vienkārši saukt uzvārdus. Mēs gatavojam savu redzējumu tam, kādiem demokrātiskā iekārtā vajadzētu būt šiem cilvēkiem," teica ministrs.

Kā ziņots, 17. maijā Bordāns paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Vēlāk, saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

Tikmēr AT senatore Senkāne nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai vēl tiks sasaukts AT plēnums. Tas plānots 18. oktobrī.

Senkāne žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.

Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".

Source

LETA

Tags

Ivars Bičkovičs Jānis Bordāns Tieslietu ministrija Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form