Buksējošā veselības apdrošināšana: plāno ne tikai datuma pārcelšanu, arī izmaiņas sistēmā
Foto: AP/Scanpix/LETA

Vai līdz šāgada jūlijam jāatliek pacientu dalīšana pamata un pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza saņēmējos, par šo Saeimas Sociālo lietu un darba lietu komisijas iniciatīvu ceturtdien lems Saeima. Tiesa, izmaiņu rosinātāji sola neapstāties tikai ar datuma pārcelšanu, tiem padomā ir diezgan būtiskas izmaiņas arī pašā kārtība, izriet no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Andra Skrides (AP) teiktā portālam "Delfi".

Saeima lems, vai skatīt komisijas virzītos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kurus priekšlikuma iniciatori lūguši izskatīt kā steidzamus divos lasījumos. Plānotie grozījumi paredz, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019. gada 30. jūnijam. Jauno sistēmu bija jāievieš no šāgada 1. janvāra.

"Pārcelšanas iemesli ir divi: vispirms jau sistēma nedarbojas tehnisku iemeslu dēļ. Otrs: vienoties konkrēti par šiem (veselības aprūpes pakalpojumu) groziem, lai, piemēram, cilvēki ar trešās grupas invaliditāti nepaliek ārpusē. Kaut vai jāceļ likme mikrouzņēmējiem," portālam "Delfi" skaidro Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājs Skride.

Skride norāda, ka pagaidām nav arī zināms, cik daudz Latvijas cilvēku nepienāksies pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs, tikai pamata. "Tur nav tikai mikrouzņēmēji, bet arī sociāli neaizsargātāki iedzīvotāji, kas nav (apdrošinātajās) grupās, kā arī trešās grupas invalīdi, kuri tiešām dzīvo pieticīgi. Veikalos laukos joprojām bieži vien cilvēki iepērkas uz parāda, mēneša beigās tikai to nomaksā," norāda Skride.

Skrides ieskatā, veselības aprūpes pakalpojumu dalīšana kopumā divos grozos nav pareiza, jo ir vairāki riski. "Konkrētajam likumam sākotnējā ideja bija nesegt pilno veselības aprūpi Latvijas nerezidentiem, kas šeit nemaksā nodokļus, bet gan citā valstī," atgādina Skride.

Viņaprāt, šis likums nedrīkstētu palielināt nevienlīdzību Latvijā, kas jau tagad ir diezgan liela. Pēc Skrides domām, drīzāk tiem strādājošajiem, kas pelna vairāk, sociālais nodoklis būtu jāpalielina par 1,5 vai 2 procentpunktiem, nevis par 1 procentpunktu, kā tas pērn tika attiecināts uz visiem vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem. Tāda kārtība jau esot Austrālijā.

"Uzreiz skaidri jāsaka, ka tas notiks nevis tehnisko jautājumu dēļ," tā savukārt jaunās kārtības ieviešanas laika pārcelšanas iemeslus pamato veselības ministre Anda Čakša (ZZS), kura ir arī Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja biedre.

Otrdien notikušajā komisijas sēdē deputāti sprieduši par tām iedzīvotāju grupām, kuras saņems vien pamata pakalpojumu grozu.

"Tā grupa, kas mani uztrauc, ir cilvēki ar trešās grupas invaliditāti. Pieņemot likumu, viņus neapstiprināja kā valsts apdrošināto grupu, atstāja vien uz 2021. gadu. Taču daudz cilvēku, kas pieder šai iedzīvotāju grupai, nav spējīgi strādāt. Iespējams, ir jāpārskata, kādā veidā nonāk pie trešās grupas invaliditātes, taču šobrīd datuma pārlikšana mums iedod iespēju šo grupu iecelt apdrošinātajos, sameklējot finansējumu," norāda Čakša.

Cik daudz naudas vajadzēs, lai valsts apdrošināto lokam pievienotu personas ar trešās grupas invaliditāti, rēķinās atbildīgās iestādes, taču pašreizējās aplēses liecina, ka nepieciešami būs nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Pēc Čakšas teiktā, iepriekš pret šīs grupas iekļaušanu bijusi Finanšu ministrija.

Atbilstoši likumam bija plānots, ka no šāgada 1. janvāra iedzīvotāji varēs saņemt vai nu pilnu (kā šobrīd) vai pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozu atkarībā no tā, vai ir apdrošināti vai neapdrošināti. Piemēram, neapdrošinātie varēs par valsts naudu saņemt pamata grozu – piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārsta aprūpi un vairākus izmeklējumus, uz kuriem var nosūtīt ģimenes ārsts. Taču nevarēs saņemt valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu, plānveida ārstēšanos slimnīcā vai valsts kompensējamās zāles. To varēs darīt tikai par maksu vai arī būs jāpievienojas apdrošināšanas sistēmai, veicot brīvprātīgās iemaksas.

Apdrošināti savukārt būs legālie darba ņēmēji, kuri strādā vispārējā nodokļu režīmā, un valsts apdrošinātie,piemēram, tajā skaitā bērni, pensionāri, skolēni, pilna laika studenti, personas ar I un II grupas invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki, bāreņi, viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem un vēl citi.

Taču 2018. gada 31. decembrī atklājās kļūdas informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, kuru dēļ sistēma nedarbojās un kuras šobrīd tiek labotas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anda Čakša Finanšu ministrija Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form