Būt vai nebūt dievnamam Jaunmārupē – par 'Kairos' likteni vēl lemj
Foto: Publicitātes attēli

Mārupes novada Būvvaldē ir saņemtas aptuveni 500 atsauksmes saistībā ar asas viedokļu sadursmes iepriekš raisījušo būvniecības ieceri – kultūras un sociālā garīguma centra "Kairos" celtniecību Jaunmārupē. Projekta sabiedriskā apspriešana noslēdzās 1. jūlijā – iedzīvotāji viedokli "par" vai "pret" būvniecības ieceri varēja paust un savu nostāju pamatot kopš jūnija sākuma.

Būvvaldē saņemto atsauksmju skaits gan ir aptuvens, jo vienam dokumentam mēdza būt vairāki iesniedzēji, portālu "Delfi" informēja Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde.

Pēc viņas teiktā, precīza informācija par saņemtajām atsauksmēm un tajās izteiktajiem viedokļiem būs pieejama pārskatā par publiskās apspriešanas rezultātiem, kas tiks sagatavots mēneša laikā.

Arī Būvvaldei lēmums par to – piešķirt atļauju būvniecībai vai nē, jāpieņem viena mēneša laikā. Žunde papildināja, ka lēmuma pieņemšanas procesā tiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis un būvvalde apbūves atļauju var nepiešķirt.

"Delfi" jau rakstīja, ka ar sabiedrisko apspriešanu jūnija vidū tika pieteikta Latvijas Romas katoļu baznīcas iecere Jaunmārupē, Ievu ielā 8, būvēt kultūras un sociālā garīguma centru "Kairos".

Šī iecere uzjundīja plašu kaislību gammu – iedzīvotāji sociālajos tīklos un citās saziņas platformās tika aicināti balsot "pret" šāda centra būvniecību, kā argumentus minot gan apsvērumus par nepieciešamību apbūves vietā, kas ir privātīpašums, saglabāt kokus, bažas par iedzīvotāju, tostarp, bērnu drošību, jo tikšot celts narkomānu rehabilitācijas centrs, norādot uz tumsonību, "maģisku pakalpojumu" tirdzniecību no katoļu baznīcas puses, minot lielāku nepieciešamību pēc moderna zinātnes centra un pat piesaucot iespējamās celtniecības izraisītos ekoloģiskas katastrofas draudus. Tāpat argumentēts, ka ieceres autori nav ņēmuši vērā visus apbūves īstenošanai nepieciešamos noteikumus, projektā esot daudz tehnisku nepilnību, tāpat daudz neskaidrību esot par to, ar ko nāksies saskarties mārupiešiem, kā arī norādīts uz cilvēka pamattiesību uz domas, apziņas un reliģijas brīvību iespējamo aizskārumu un dome skubināta centra būvniecībai rast nomaļāku vietu.

Savukārt būvniecības idejas virzītāji un aizstāvji šīs bažas pilnībā noraidīja, skaidrojot, ka "Kairos" būšot Latvijā pirmais starpkonfesionālais kultūras, sociālais un garīguma centrs – pirmā dažādām konfesijām piederīgo pulcēšanās, lūgšanu un sadraudzības vieta Mārupes novadā, kurā vismaz pērnā gada sākumā, bija ap 20 000 iedzīvotāju. Lai gan centrā paredzēts būvēt katoļu baznīcu, to iecerēts izmantot ne tikai šīs konfesijas dievkalpojumiem, turklāt idejas autori uzsver, ka centrā, kas tiks veidots pēc latviešu lauku viensētas principa, tajā apvienojot vairākas atsevišķas ēkas, būs telpas gan retrītiem un meditācijai un tās kalpos arī kā garīgās sakopošanās vieta tiem, kas nonākuši dažādās smagās situācijās un piedzīvo grūtības – tuvinieku zaudējumu, saskaras ar problēmām ģimenē, darbā vai mācību vidē. Tāpat paredzēts īstenot dinamisku kultūras dzīvi – rīkot koncertus un izstādes, ierīkot kafejnīca, kā arī īstenot sociālā darbība, piedāvājot dažādas nodarbības gan pusaudžiem, gan senioriem un citām sabiedrības grupām – tas būšot atkarīgs no pašiem novada iedzīvotājiem un viņu vēlmēm. "Kairos" noteikti nedublēšot ne ārstniecības, ne citu iestāžu funkcijas.
Centra celtniecībai organizācija "Jezuīti Latvijā" sadarbībā ar Rīgas Romas katoļu baznīcas kūriju izveidoja fondu "Kairos". Pati organizācija "Jezuīti Latvijā", kas ir 1534. gadā dibināta katoļu baznīcas organizācija, kurai pieder arī pāvests Francisks, Latvijas reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēta 2017. gadā Mārupē, Kantora ielā, turpat, kur atrodas jezuītu klosteris. Tieši jezuītiem arī pieder centra "Kairos" būvniecības ideja.

Konkrēto 1,2 hektāru plašo īpašumu uz kura baznīcu, kā arī centru "Kairos" iecerēts celt, katoļu baznīcas kūrija saņēmusi kā dāvinājumu pirms kāda gada. Centra būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 1,5 miljoniem eiro un līdzekļus iecerēts iegūt gan no baznīcas ārvalstu fondiem, gan arī vietējiem uzņēmējiem un atbalstītājiem. Būvniecības ieceres pretinieki gan pauduši uzskatu, ka tad, ja katoļu baznīcai šāda nauda esot pieejama, to būtu nepieciešams ieguldīt jau esošo īpašumu sakārtošanā, kā to darot rūpīgs saimnieks.

Pēc būvniecības idejas pretinieku un aizstāvju diskusijām gan klātienē, būvniecības ieceres prezentācijā 17. jūnijā, gan sociālajos tīklos, kurās tika norādīts gan iedzīvotāju maldināšanu, gan viltus ziņu veidošana un pārlieku agresīvs izteiksmes stils, oponenti nedaudz mainīja komunikācijas manieri.

Jezuīti savā lapā vietnē "Facebook" publicēja aicinājumu pārtraukt "Kairos" projekta izraisīto ažiotāžu un tai sekojošos savstarpējos apvainojumus, skubinot izrādīt vairāk cieņas un respekta vienam pret otru un norādot, ka "šobrīd tiek strādāts pie tā lai, iespēju robežās, visu iesaistīto viedoklis tiktu ņemts vērā".

Savukārt oponenti nekavējās dalīties ar attēliem, kuros sniegts ieskats tajā, kāda izskatās konkrētā apbūves vieta – Jaunmārupes parks, kuru, "iespējams, neatgriezeniski izkropļos katoļu baznīcas plāni...". Katoļu baznīcā gan norāda, ka arī šajos attēlos situācija atspoguļota nepilnīgi.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Būvniecība Facebook Mārupe
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form