Krievijas ierobežoto iespēju dēļ finansiāli atbalstīt Krievijas tautiešu politikas īstenotājus Latvijā, 2016. gadā bija vērojama tendence panākt atbalstu no tiem Latvijas uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, secinājusi Drošības policija (DP).
DP 2016. gada publiskajā pārskatā minēts, ka visuzskatāmāk šo tendenci atspoguļojusi tā dēvētās Uzvaras dienas pasākumu organizēšana 9. maijā. Drošības policija secinājusi, ka 9. maija pasākumu īstenošana lielā mērā bijusi iespējama, pateicoties tieši vietējo uzņēmēju atbalstam, kuri šādā veidā centušies vairot arī savas biznesa iespējas Krievijā.
Publiskajā pārskatā DP gan nav pieminējusi nedz uzņēmumu skaitu, kas devuši savu artavu 9. maija svinību organizēšanā, nedz konkrētu uzņēmumu nosaukumus.
Latvijā dzīvojošo Krievijas tautiešu ikdienas darbība pērn galvenokārt nodrošināta, pateicoties Krievijas institūciju finansiālajam, organizatoriskajam un koordinējošam atbalstam. Lielāko atbalstu materiālā un nemateriālā veidā Latvijā dzīvojošo Krievijas tautiešu aktīvistiem un to organizācijām turpinājusi nodrošināt Krievijas federālā aģentūra NVS, ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humanitārās sadarbības jautājumos "Rossotrudņičestvo", "Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fonds", fonds "Russkij mir", "A. Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds" un Krievijas vēstniecība Latvijā, kā arī Maskavas un Sanktpēterburgas pilsētu administrācijas, lielākos naudas devējus Latvijas krievu tautiešiem atklājusi DP.
Krievijas fondi arī 2016. gadā turpinājuši rūpīgāk izvērtēt Krievijas tautiešu organizāciju iesniegtos grantu projektu pieteikumus. Tam par iemeslu bijušas gan Krievijas finansiālās problēmas, gan iespējami finansējuma izšķērdēšanas gadījumi iepriekšējos gados. Projektu atbalstīšanai starp noteicošajiem faktoriem bija to iesniedzēju pietuvinātība Krievijas valsts varu īstenojošajām institūcijām un praktiskā līdzdalība Krievijas tautiešu politikas un tās atklāto un slēpto mērķu īstenošanā, skaidro DP.
Papildus bijis vērojams arī Krievijas sabiedrisko organizāciju piedāvājums Latvijā dzīvojošajiem tautiešiem apmeklēt un piedalīties dažādos to rīkotos pasākumos, apmaksājot pilnā vai daļējā apmērā ar nokļūšanu un uzturēšanos saistītos izdevumus. Ierobežotā finansējuma dēļ uz šiem pasākumiem katras dalībvalsts pārstāvjiem piešķirts noteikts delegātu kvotu skaits. Līdzīgi kā Krievijas grantu finansējumu piešķiršanā un apstiprināšanā, arī dalība Krievijas subjektu rīkotajos pasākumos visbiežāk apstiprināta tikai lojāliem un pietuvinātiem Krievijas tautiešu politikas aktīvistiem, kuru motivāciju nereti noteikuši arī personiski un savtīgi nolūki – tūrisma un atpūtas iespējas.
Turklāt ārvalstu pieredze un DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas tautiešu politikas īstenošanā iesaistītie fondi tiek izmantoti arī kā piesegs Krievijas specdienestus interesējošu aktivitāšu veikšanai, teikts DP dokumentā.
Vēl pārskata periodā uz Krievijas tautiešu vides Latvijā salīdzinoši lielo atkarību no Krievijas materiālā un nemateriālā atbalsta norādījušas arī ilgstošās diskusijas par iepriekšējā Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova rezidēšanas ilgumu un iespējamām pārmaiņām finansējuma jautājumā tautiešu vidē līdz ar Jevgeņija Lukjanova stāšanos šajā amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
