Četri globālie mediji no Latvijas patērētājiem pērn desmit mēnešos piesaistīja 104,4 miljonus eiro, secina asociācija
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Četri globālie mediji – "Google", "Facebook", "Spotify" un "Netflix" – no Latvijas patērētājiem pērn desmit mēnešos piesaistīja 104,4 miljonus eiro, trešdien diskusijā par iespējām Latvijā ieviest digitālo nodokli informēja Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāve Baiba Liepiņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa stāstīja par to, kā pēdējos gados mainījies reklāmas tirgus Latvijā un kāda bijusi šo izmaiņu ietekme uz mediju finansiālo situāciju.

Pēc Liepiņas teiktā, patērētāji aizvien vairāk lieto mobilos telefonus, attiecīgi pieaug arī viedierīcēs patērētā satura apjoms. Savukārt šie patērētāju paradumi ietekmē reklāmas tirgu, jo darbojas process "reklāma seko patērētāja aktivitātēm".

Reklāmas asociācijas pārstāve arī informēja par izmaiņām mediju dalībā Latvijas reklāmas tirgū. Ja 1999. gadā reklāmas tirgū piedalījās seši televīzijas kanāli, tad 2019. gada beigās reklāmas tirgū piedalījās 30 kanāli, no kuriem 11 bija Latvijas jurisdikcijas kanāli.

"Kopš 2010. gada reklāmas līdzekļi aizplūst pie četriem globāliem medijiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Google", "Faceboo", "Spotify" un "Netflix" no Latvijas patērētājiem 2018. gadā piesaistīja 82 miljonus eiro, bet 2019. gada desmit mēnešos –104,4 miljonus eiro. Šāds naudas apjoms nekad nav bijis Latvijas reklāmas tirgū," sacīja Liepiņa.

Zvērinātu advokātu birojs "Primus Derling", atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, secinājis ka septiņu interneta platformu – "airbnb", "Booking.com", "ebay", "etsy", "Facebook", "Google" un "LinkedIn" – Latvijā sniegto pakalpojumu kopējā vērtība 20218.gadā bija 90,36 miljoni eiro, bet 2019. gada desmit mēnešos – 113 miljoni eiro.

Reklāmas asociācijas pārstāve uzsvēra, ka globālo mediju platformas patlaban izkonkurē vietējos medijus, kuru ienākumi un peļņa sarūk, un attiecīgi tiem trūkst līdzekļu satura veidošanai.

“Privātos medijus galvenokārt finansē ieņēmumi no reklāmas. Tāpat arī abonēšana vai mazumtirdzniecība nespēj nest tādus ienākumus, kas varētu aizvietot reklāmas ieņēmumu kritumu," pauda Reklāmas asociācijas pārstāve.

Viņa norādīja, ka arī turpmāk patērētāji kļūs mobilāki un patērēs to saturu, kas viņus interesē, kā arī globālās mediju platformas piedāvās tādu saturu, kādu vēlas patērētāji.

"Medijiem ir jāatrod veids, kā šo iespēju izmantot. Un vienīgais veids, kā varam konkurēt, ir kvalitatīvs un un pieprasīts lokālais saturs. Bet tam ir nepieciešama nauda. Tāpēc būt godīgi, ja tiktu rastas iespējas, lai tie, kas izmanto Latvijas resursus, maksātu Latvijā nodokļus," teica Liepiņa.

Jau ziņots, Baltijas valstīs strādājoša zvērinātu advokātu biroja "Primus Derling" veiktā pētījumā, kas veikts pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma, atzīts, ka Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī.

Kā informēja ministrijas pārstāve Lita Kokale, lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest tā saukto digitālo nodokli, KM pērn pasūtīja padziļinātas juridiskas ekspertīzes veikšanu un atzinuma ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām sniegšanu, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū.

KM pārstāve skaidroja, ka esošo nodokļu noteikumu neatbilstība mūsdienu digitālajai ekonomikai un iespēja digitālos pakalpojumus sniegt attālināti rada konkurences kropļojumus, kā arī nelabvēlīgi ietekmē valstu nodokļu ieņēmumus. Lai risinātu šo problēmu Latvijai ir iespējams izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī.

Pētījuma veicēji norāda, ka jauns digitālo pakalpojumu nodoklis būtu uzskatāms par apgrozījuma, nevis kapitāla pieauguma nodokli, un līdz ar to tā ieviešana nebūtu pretrunā ar OECD nodokļu paraugkonvenciju.

Pētījumā secināts, ka aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā, septiņi lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi - "Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google" un "Linkedin" - būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem par 50%, "visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei".

Vienlaikus pētījuma autori uzsver, ka konstatējams arī tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies.

Ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi ir būtisks mediju finansējuma avots, ko novirzīt vietējā satura veidošanai, KM ieskatā ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Pētījuma autoru ieskatā digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā būtu pamatota. Turklāt pētījuma veicēju ekspertīzē atzīts, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, no līdzekļiem, kas iegūti digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumos, varētu atbalstīt arī Latvijas plašsaziņas līdzekļus, kuri veido Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgu saturu, bet kuru reklāmas tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi.

Kā atzīst pētījuma veicēji, izlemjot par šī nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot digitālo pakalpojumu nodokļa direktīvas projektā norādīto nodokļa likmi – 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem.

Kā ziņots, atbildot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušā gada 11. novembra rezolūcijā izteikto lūgumu kultūras ministram sniegt priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai, KM piedāvāja ne tikai pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, bet arī "meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus" un uzsākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Airbnb Baltija Eiropas Savienība Facebook Google Kultūras ministrija Netflix OECD PVN
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form