Rīgas pašvaldība 30. oktobrī Satiksmes ministrijai iesniedza 24 projektu sākotnējos pieteikumus ilgtspējīgas mobilitātes un pārvietošanās attīstībai Rīgas pilsētā un integrēšanai ar Rīgas metropoles areālu un realizēšanai līdz 2026. gada jūlijam, portāls "Delfi" uzzināja Rīgas pilsētas attīstības departamentā (PAD).
Pieteikumi sagatavoti, liekot uzsvarus uz tādām aktivitātēm, kā "Rail Baltica" dzelzceļa projekta integrēšanu pilsētas centrā, veidojot Rīgas pasažieru staciju par Baltijas mēroga multimodālo transporta mezglu un jauna multimodāla transporta mezgla izveidi Torņakalnā.
Tāpat domāts par pilsētas centra atslogošanu no tranzīta vieglās un kravas auto satiksmes, sabiedrības mobilitātes paradumu maiņu par labu ilgtspējīgiem risinājumiem, uzlabojot sabiedriskā transporta komfortu un prioritāti, attīstot maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūru un paredzot reģionālas nozīmes mobilitātes punktus.
Projektu pieteikumu izstrādē tika ņemti vērā spēkā esošie plānošanas dokumenti, kā arī Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) principi, norāda PAD. Tāpat organizētas koordinējošās sanāksmes ar vairākām iesaistītajām pusēm, piemēram, Rīgas plānošanas reģions un VSIA "Autotransporta direkcija", nozaru ekspertiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
"Par finansējumu apjomu pašlaik ir pāragri runāt, ņemot vērā, ka šobrīd par iesniegtajiem projektu sākotnējiem pieteikumiem tiek gaidīta atgriezeniskā saite no Satiksmes ministrijas par to, kuras tieši aktivitātes tiktu virzītas uz ANM," norāda PAD pārstāve Inese Pabērza.
Līdz tam Rīgas pašvaldība strādā pie projektu pieteikumu augstākas detalizācijas un prioritizēšanas, lai atbalstu saņemtu projekti ar iespējami lielāko pienesumu pilsētas centra atslogošanai no tranzīta vieglās un kravas auto satiksmes un Rīgas iedzīvotāju un apmeklētāju mobilitātes paradumu maiņai par labu ilgtspējīgiem mobilitātes risinājumiem.
Jau vēstīts, ka Rīgas reģionam ir iespēja iegūt simtiem miljonu eiro lielas investīcijas dažādu satiksmes infrastruktūras projektu īstenošanai, kas ļautu samazināt CO2 izmešu daudzumu pilsētā, taču līdz oktobra beigām Rīgas pašvaldībai bija jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Eiropadomē panākto vienošanos tiek veidots jauns un būtisks ES budžeta instruments – Atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
