Cirks, lāča pakalpojums un vainīgo meklējumi: Saeima izskata Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas ziņojumu
Foto: LETA

Saeima ceturtdien uzklausīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, kurā kā politiski un morāli atbildīgas norādītas septiņas personas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar ziņojumu par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgas ir septiņas personas - bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce ("Latvijas attīstībai"), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL), uzrunājot kolēģus, vērsa uzmanību uz to, ka nevainīguma prezumpcijas princips ziņojumā nav pārkāpts, jo konkrētie cilvēki norādīti kā atbildīgie par Valsts būvinspekcijas likvidāciju.

"Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, nav pierasts pie atbildības saukt premjerministrus, ministrus un citas augstas valsts amatpersonas. Diemžēl varbūt arī tāpēc mēs esam tur, kur esam. Vieni no pēdējiem Eiropas Savienības valstu sarakstā gan pēc labklājības, gan korupcijas apkarošanas un citādā ziņā," sacīja Balodis.

Tikmēr deputāts Jānis Upenieks (V) kritizēja komisijas veikumu un atzina, ka viņam ir kauns par kolēģiem, kas 54 cilvēku bojāeju izmanto sava politiskā kapitāla stiprināšanai.

"Komisija izmantota politisko spalvu spodrināšanai, cietušie komisijas sēdēs redzējuši tikai cirku," viņš sacīja. Upenieka ieskatā ar atsevišķu personu nosaukšanu komisija ir izdarījusi "lāča pakalpojumu", novēršot uzmanību no reālām problēmām būvniecībā, citās nozarēs un sabiedrībā.

Savukārt deputāts Inesis Boķis (V) vērsa uzmanību uz to, ka komisija izvēlējusies vieglāko taktiku, minot septiņu politiķu vārdus, bet nenorādot, piemēram, vainīgos būvniekus.

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektā vērsta uzmanība uz vairākām nepilnībām, tostarp par nenormālu nosaukta situācija, ka jaunajam būvniecības regulējumam nepieciešama virkne uzlabojumu.

"Likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā. Valsts īstenota būvniecības kontrole tika atjaunota tikai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, mēģinājumi atjaunot valsts īstenotu būvniecības kontroli līdz Zolitūdes traģēdijai atdūrās pret naudas trūkumu," teikts ziņojumā. Arī Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bijusi neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota.

Komisija rosina veikt Būvniecības likuma grozījumus, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā

Nepilnības atklātas arī būvmateriālu tirgus uzraudzībā un iepirkumu jomā, kur zemākās cenas principa dēļ tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu.

"Publiskā iepirkuma procedūrā dominējošais zemākās cenas kritērijs, nekvalificētu apakšuzņēmēju algošana iepirkuma prasību izpildei, iepirkuma līgumu nesankcionēta grozīšana pēc uzvaras konkursā būtiski samazina būvju kvalitāti un drošumu," secinājuši deputāti. Tāpat tiek rosināts arī piešķirt pašvaldībām tiesības atteikt ēku būvniecību ētisku apsvērumu dēļ, liecina komisijas galaziņojuma projekts.

Jau vēstīts, ka iepriekš konkrētu personu vārdu iekļaušanas dēļ ziņojumu atteicās parakstīt Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sekretārs Ints Dālderis (V). Dālderis norādīja uz ētikas pārkāpumiem, nosaucot politiķus par vainīgiem bez faktiska pamata. Vēlāk sekretāra amatā tika apstiprināts deputāts Kārlis Krēsliņš (NA).

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā, tika izveidota 2014. gada 11. novembrī uz vienu gadu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Būvniecība Ekonomikas ministrija Saeima Zolitūdes traģēdija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form