Dārgā psihe: 'Psihiatrijā viss bija apstājies'. Kā reģioni cīnās ar speciālistu trūkumu

Psihiatre, neiroloģe, bērnu psihiatre un narkoloģe. Tās nav četras personas, tā ir Irēna Greivule, ārste Alūksnē, kura pieņem Alūksnes primārās veselības aprūpes centrā, divstāvu ķieģeļu namā. Viņas kabineta durvis pacienti ar ļoti dažādām vajadzībām un sāpēm vēruši nu jau 40 gadu, turklāt pēdējos gados, pandēmijas un kara Ukrainā laikā, darba psihiatrijā visiem ārstiem ir daudz vairāk. Rindā pie viņas kā psihiatres jāgaida tuvu mēnesim. Ja pati ārste veselības problēmu dēļ nevar strādāt, un tāds posms pērn bija, tad tuvākais ceļš ir uz 45 kilometrus attālo Gulbeni.

"Nu grūti ar tiem reģioniem," tematu par psihiatriskās palīdzības pieejamību reģionos sadzirdējis, nopūšas Māris Taube, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents. Viņa vadītajā organizācijā ik pa brīdim ienākot kāds risināms stāsts no reģioniem, kurā jāiesaistās, piemēram, jāieliek aicinājums kolēģiem, meklējot aizstājēju, ja pilsēta draud palikt bez ārsta. Psihiatri ir viena no specialitātēm, kur ļoti iezīmējas ārstu novecošanās, norāda arī nozares ministrijā. Turklāt, šogad plānojot rezidentūras vietas, ministrijai ārstniecības iestādes iesniegušas ziņas kopumā par 24 psihiatru vakancēm, 19 no tām ir reģionos, piemēram, Cēsīs, Piejūras slimnīcā Liepājā, Ģintermuižā Jelgavā un arī Strenčos.

Kā piesaistīt ārstus reģioniem, kāda ir ne tikai viņu, bet arī ārstu psihoterapeitu un psihologu pieejamība ārpus Rīgas un kādās situācijās pacients nevar gaidīt – par to šis sērijas "Dārgā psihe" raksts.