'Doma par reptiloīdiem nav tik kaitīga'. Kāda atbildība draud dezinformācijas izplatītājiem?
Foto: Delfi kolāža

"Brīvie cilvēki nes brīvo domu," "mēs esam Satversme", "neaizbāziet mums mutes" – ar šādiem "karogiem", piesaucot valsts pamatlikumu, bieži operē cilvēki, kuri interneta platformās izplata maldinošas ziņas vai dezinformāciju. Valsts pamatlikuma 100. pants paredz, ka "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta". Vai vārda brīvībai ir robežas, kāda atbildība Latvijā draud par viltus ziņu vai maldinošas informācijas izplatīšanu, vai pastāvošais regulējums ir pietiekams vai uzlabojams un kādas lietas ir bijušas, skaidroja portāls "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pērn decembrī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nosodīja dezinformācijas un maldinošas informācijas "masīvo infodēmiju", kas uzvirmojusi Covid-19 pandēmijā, kļūstot par krīzes virzītājspēku. Arī Latvijā pandēmija sociālajos tīklos atrāva slūžas, ar jaunu sparu cilvēki un organizācijas, kas jau bija iemēģinājušas roku maldinošu ziņu rakstīšanā par 5G, bērnu vakcinēšanu un citiem jautājumiem, ķērās pie Covid-19 apspēlēšanas. Daļa rīkoja akcijas pret vakcināciju un valstī noteiktajiem ierobežojumiem vai pat mudināja tos neievērot. Vairāki maldu ziņu paudēji arī apvienoja spēkus, veidojot komunikācijas produktu "Brīvvalsts TV", par to vairāk var lasīt šeit.

Valsts drošības dienests (VDD) savā gada pārskatā par 2020. gadu raksta, ka jau 2020. gada sākuma fiksēja "ievērojamu dezinformācijas un viltus ziņu pieplūdumu". Dienests portālam "Delfi" jau iepriekš uzsvēra, ka "dezinformācijas un sazvērestības teoriju izplatīšanas gadījumus VDD vērtē atbilstoši savai kompetencei, proti, analizējot to ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu un Latvijas nacionālās drošības interesēm".

"Ja kāds cilvēks neapzinās, ko viņš dara, un viņš dara ļaunumu, protams, viņu nesauks pie atbildības, jo cilvēks var kļūdīties un var darīt ne visai gudras lietas. Taču, ja kāds rīkojas apzināti, lai maldinātu, lai provocētu uz konfliktiem un lai radītu nestabilitāti, tad šeit mums ir jādomā par absolūtas brīvības, kas ir cilvēka prātā, ierobežojumu. Nedrīkst pieļaut, ka kāds, pārprotot un nepareizi interpretējot brīvību, rada kaitējumu citiem. Šeit atslēgas vārdi ir "kaitējums citiem cilvēkiem"," portālam "Delfi" skaidro krimināltiesību eksperts, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV). Viņš arī norāda, ka vārda brīvība nekad nav bijusi definēta kā absolūta kategorija, "ir jāsaprot, ka tai ir robežas, par to arī rakstīts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un citos dokumentos".

Tas ir ne tikai Latvijas, bet visas pasaules izaicinājums rūpēties par savas informatīvās telpas higiēnu un savas valsts iekšējās drošības stabilitāti, intervijā ar portālu "Delfi" atgādina iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), norādot, ka galu galā – tas ir suverenitātes jautājums.

Pēc kādiem pantiem var sodīt

Kā 2018. gada vasarā rakstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", tālaika iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieteica karu dezinformācijai ar tā dēvēto "Nika Endziņa lietu" par nepatiesu ziņu izplatīšanu par lielveikala sabrukšanu. "Re:Baltica" bija izpētījusi, līdz tam laikam par viltus ziņu publicēšanu Latvijā pie atbildības neviens nebija saukts, un, ja kāds rakstītajiem meliem notic, portālu veidotāji ieņem pozīciju – "nevienam nav aizliegts būt stulbam". Iekšlietu ministrija norādīja, ka "atkarībā no konkrētā publicētā teksta satura var iestāties kriminālatbildība arī par huligānismu, nepatiesu ziņu izplatīšanu vai citu noziedzīga nodarījuma sastāvu".

Visās lietas, kas Latvijā skaļi izskanējušas saistībā ar dezinformāciju, kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 231. panta "Huligānisms".

"Internets un digitālā vide juridiski nav nodalīta no reālās vides. Internetā pastāv tie paši noteikumi, kas reālajā vidē. Arī viltus ziņu izplatīšana tiek identificēta kā huligānisms, traucējot sabiedrisko mieru, kas paredz kriminālatbildību," 10. novembrī rakstā "Huligānisms internetā: vai vārda brīvībai ir robežas" žurnālā "Jurista vārds" norāda TM pārstāvji Uldis Zemzars un Jolanta Laura.

Judins uzskata, ka, protams, līdzšinējo regulējumu var pilnveidot, piemēram, nosaukuma "huligānisms" vietā varētu būt "sabiedriskā miera traucēšana", taču, viņaprāt, tas nav pēc būtības jāmaina: "Šī pieeja idejiski man ļoti patīk".

"Sākotnēji bija doma likumā ierakstīt "viltus ziņas" vai "dezinformācija." Taču, ja mēs ietu tādu ceļu, tad būtu jautājums: bet kas ir viltus ziņas? Un mums atskaites punkts būtu ļoti sarežģīts. Tagad mūsu atskaites punkts ir sekas: ir traucēts sabiedriskais miers. Sabiedrība pārdzīvo, reaģē, cilvēki uztraucas. Nākamais solis: ar ko ir traucēts sabiedriskais miers? Ja redzam, ka tas saistīts ar izdomājumu, nepatiesas informācijas izplatīšanu, var tikt piemērots sods. Tad jāskatās, kāds rīcībai bija iemesls, un, ja mēs redzam, ka tā bija apzināta rīcība, ka cilvēks tīši veica kādas darbības, zinādams, ka informāciju "salīmē" pēc saviem nepamatotiem kritērijiem, izdomā kaut ko, tad šāds modelis (likumā - red.) ir OK," norāda Judins. Skaidrs ir tas, ka šo normu piemērošana ir samērā jauna prakse, ir pirmie kriminālprocesi un ir būtiski izglītot tiesībsargājošās iestādes par šo regulējumu.

Jāpiebilst, ka atbildība par dažāda veida viltus ziņu izplatīšanu vēsturiskā skatījumā nebūtu jaunums Latvijas tiesību sistēmā, cita starpā norāda Tieslietu ministrija atbildes vēstulē Saeimai "Par administratīvo atbildību par publisku aicinājumu nepildīt likuma prasības un viltus ziņu izplatīšanu" Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijai. Viltus ziņu apkarošanai bija paredzēti krimināltiesiski līdzekļi, un zemāk aplūkojami piemēri, kas minēti TM vēstulē.


Tiesa, Judina vadītajā Saeimas apakškomisijā bijušas diskusijas arī par administratīvo sodu piemērošanu viltus ziņu gadījumā. Administratīvo sodu likumā ir 11. pants "Sīkais huligānisms" par sabiedriskās kārtības traucēšanu. TM atzina, ka nav nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par viltus ziņu (dezinformācijas) radīšanu un izplatīšanu, kā arī administratīvās atbildības sistēma nav piemērota šāda veida pārkāpumiem. Šādu pozīciju balstīja virkne apsvērumu, piemēram, lai varētu konstatēt viltus ziņu (dezinformācijas) esību, nepieciešams noskaidrot personas nodomu (mērķi). "Tā ir būtiska šā jēdziena pazīme. Turpretī administratīvo pārkāpumu tiesībās personas nodoma esība un arī citi t. s. subjektīvās puses elementi netiek vērtēti," bilda TM.

Arī Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Toms Sadovskis skaidro, ka galvaspilsētas policijas ieskatā administratīvo sodu piemērošana viltus ziņu gadījumā nebūtu iespējama ne teorētiski, ne arī praktiski. Administratīvajā procesā policijai ir daudz mazāk likumā paredzētu instrumentu. "Līdz ar to, ja pārkāpēju nav iespējams uzreiz identificēt, tad policijai nav instrumenta, kā attiecīgo personu identificēt," uzver RPP.

Četri gadījumi, kas piesaistījuši likumsargu uzmanību


Atskatoties nesenā pagātnē, jāsecina, ka viltus ziņas apgriezienus uzņēma 2018. gada vasarā. Togad jūlijā interneta vietnē "redzams.net" tika publicēta nepatiesa informācija, ka sabrucis lielveikals "Alffa" (ievērojot šādu rakstību), līdz ar to simtiem cilvēki gājuši bojā un daudzi cietuši. Jānorāda, ka nepilnus trīs gadus pirms šādas informācijas parādīšanās Zolitūdē, Priedaines ielā, sagruva veikals "Maxima", dzēšot 54 dzīvības.

Kā skatāms interneta arhīvā "Wayback Machine", šajā vietnē 2018. gadā arī ievietotas citas viltus ziņas, piemēram, ka Latvijā strauji izplatās kāds bīstams vīruss, no kura katru dienu mirst cilvēki, un ka Latvijā parādījušies indīgi kukaiņi, kuru kodumi ir letāli. Tāpat "redzams.net" brīdināja, ka no 2019. gada armijā būs jādodas visiem Latvijas vīriešiem. Taču "redzams.net" nebija vienīgais portāls, kas biedēja iedzīvotājus ar nepatiesām ziņām. "Kasjauns.net", "parvisu.net", "atklats.com" un citi portāli īstenoja identisku praksi.

Aiz šiem portāliem bija nu jau par viltus ziņu pionieri dēvētais Niks Endziņš. 2018. gada augustā viņu aizturēja Valsts policija aizdomās par huligānismu un krāpšanu nelielā apmērā un tiesa kā drošības līdzekli viņam piemēroja apcietinājumu. No cietuma Endziņš iznāca vien novembra izskaņā. Pēc gada, 2019. gada jūlijā, Rīgas tiesas apgabala prokuratūra Endziņam uzrādīja apsūdzību huligānismā. Krimināllieta vēl joprojām atrodas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā un tā ir neizskatīta.

#1 gadījums. Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 231. panta par huligānismu


Tā gan nav vienīgā Endziņa krimināllieta. 2020. gada janvārī jaunietis "Facebook" ievietoja video, kurā apgalvoja, ka Latvijā ir nonācis pirmais ar jaunā koronavīrusu inficētais pacients. Tāpat viņš video sacīja, ka "vispār tos ķīniešus [cenzēts] vajadzētu likvidēt, to valsti vajag likvidēt, no tās valsts nekāds labums nav".

Šī gada aprīļa izskaņā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda viņam septiņu mēnešu cietumsodu. Spriedums stāsies spēkā tajā gadījumā, ja pēc pilnā sprieduma sagatavošanas netiks iesniegta apelācijas prasība. Pats Endziņš medijiem iepriekš atklāja, ka gatavojas spriedumu pārsūdzēt.

#2 gadījums. Pēc KL 78. panta otrās daļas par darbībām, kas vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu un pēc 231. panta par huligānismu:

Savukārt 2020. gada februārī Valsts policija aizturēja kādu 2001. gadā dzimušu jaunieti, kurš vietnē "aumytests" publicēja viltus ziņas, tostarp par it kā koronavīrusa izplatību Cēsīs. Likumsargi sāka kriminālprocesu par huligānismu.

Šis ir vienīgais publiski zināmais gadījums, kad par viltus ziņu izplatīšanu internetā spēkā stājies notiesājošs spriedums. Tajā lasāms, ka jaunietis rīkojies "huligānisku motīvu vadīts, ar mērķi gūt materiālu labumu no raksta skatījumiem".

#3 gadījums. Pēc KL 231. panta par huligānismu:

Svaigākais publiski zināmais kriminālprocess saistībā ar viltus ziņām sākts pērnā 9. decembrī. Valsts policija aizturēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsta palīdzi Marinu Kornatovsku un aktīvistu Valentīnu Jeremejevu, kurš arī zināms kā nodibinājuma "Tautas varas fronte" valdes loceklis, saistībā ar viltus ziņām par Covid-19. Lielu popularitāti guvušajā video mediķe skatītājus maldināja un sniedza nepatiesu informāciju. Piemēram, par to, ka Ķīpsalā jau top Covid-19 pacientu slimnīca un vakcīnas pret šo slimību cilvēkiem kaitēs, masku nēsāšana var nogalināt bērnus, un viņas kolēģi slimnīcā pacientus ārstē ar apšaubāmām metodēm.

Kā tobrīd norādīja policijā, viltus ziņas ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību. Kriminālprocess tika sākts pēc Krimināllikuma panta par huligānismu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) portālam "Delfi" zina stāstīt, ka šī viltus ziņa nonāca līdz Krievijai, kas kaimiņvalstij lika domāt, ka tā ir Latvijas drošības dienestu sagatavota operācija, lai ietekmētu Krievijas iekšpolitiskos procesus.

Šobrīd kriminālprocesā turpinās aktīva izmeklēšana. Valsts policija šobrīd izmeklēšanas interesēs portālam "Delfi" plašākus komentārus nesniedza.

#4 gadījums. Pēc KL 231. panta par huligānismu:

Ko secinājis Valsts drošības dienests un policija

"Dezinformācija un viltus ziņas, kā arī dažādas sazvērestības teorijas 2020. gadā apliecināja savu efektivitāti nekritiski domājošajā sabiedrības daļā, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka to izplatība tuvākā laikā varētu mazināties," tā raksta VDD savā pārskatā par 2020. gadu. Dezinformācijas un viltus ziņu pieplūdumu savās interesēs steigušas izmantot kā ārvalstu, tā vietējie subjekti, lai vēl vairāk polarizētu un šķeltu sabiedrību, vairojot neziņu un bailes par nākotni.

VDD ieskatā, sazvērestības teoriju straujā izplatība un lietojums dažādās sabiedrības grupās bijusi viena no redzamākajām blaknēm visas pasaules centieniem pārvarēt Covid-19 pandēmiju. "Arī Latvijas informatīvajā telpā tā diemžēl atrada auglīgu augsni – galvenokārt sociālajā tīklā "Facebook" izveidotajās interešu grupās," lasāms gada pārskatā.

Turklāt VDD secinājis, ka pērn vieni no aktīvākajiem musinātājiem uz Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un sabiedrības veselības un līdzcilvēku apdraudēšanu bija nodibinājuma "Tautas varas fronte" (TVF) pārstāvji (par nodibinājumu vairāk lasāms šeit). Pēc VDD sniegtās informācijas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma izbeigt par Covid-19 viltus ziņu izplatīšanu aizdomās turētā aktīvista Valentīna Jeremejeva vadītā nodibinājuma TVF darbību, taču nodibinājums spriedumu pārsūdzēja. Civillieta šobrīd atrodas Rīgas apgabaltiesā.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens sarunā ar portālu "Delfi" atzīst, ka viltus ziņu un dezinformācijas apjoms ir "nenormāli liels". Tāpēc svarīga ir sadarbība ar dažādo sociālo tīklu uzturētājiem, kā arī atbildības uzlikšana uz tiem.

'Doma par reptiloīdiem nav tik kaitīga'. Kāda atbildība draud dezinformācijas izplatītājiem?
Foto: LETA

"Svarīgākais darbs ir savlaicīga šo rezonansi izraisošo ziņu vai saturu bloķēšana vai dzēšana," uzsver ministrs, piebilstot, ka par katru viltus ziņu nav iespējams ierosināt kriminālprocesu, "jo tādā gadījumā arī tiesas būs pārpildītas ar šiem procesiem". "Pat ja ierosinās 5, 20 vai 30 lietu, nebūsim naivi, šīs ziņas turpinās izplatīties," turpina Ģirģens. Ir jāstrādā pie tehniska risinājuma, kā laicīgi identificēt šīs ziņas, lai tās varētu savlaicīgi bloķēt.

Tikmēr Valsts policija mēģina iesaistīt pēc iespējas vairāk sociāli aktīvus cilvēkus, tai skaitā arī soctīklos, kā arī uzrunāt sabiedrību, lai tā aktīvāk informētu likumsargus par aizdomīgiem gadījumiem, tostarp par krāpšanu, viltus ziņām un aicinājumiem uz likumpārkāpumiem. Tā intervijā ar portālu "Delfi" pērn atklāja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) kibernoziedzības apkarošanu atbildīgās nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.

Valsts policija ir plaši pārstāvēta interneta vidē, kā arī tai ir sava mobilā lietotne. "Kur katram iedzīvotājam ir iespēja, tai skaitā, anonīmi, informēt mūs, tai skaitā Kibernoziegumu apkarošanas nodaļu, par jebkādiem aizdomīgiem notikumiem interneta vidē," norādīja Homenko.

"Nav teikts, ka tas uzreiz pārtaps par iesniegumu vai par kriminālprocesu, vai par izmeklēšanu. Viennozīmīgi – nē, bet jo vairāk sabiedrība ir aktīva un atsaucas uz mūsu [Valsts policijas] aicinājumiem monitorēt, sakārtot šo interneta, virtuālo, sociālo vidi, jo vieglāk mums orientēties. Attiecīgajā gadījumā, kad šīs personas, personu grupas pārkāpj likuma normu, tad mums jau ir zināms materiāls, kas saistīts ar šo grupu aktīvām darbībām pirms nozieguma izdarīšanas. Tas viennozīmīgi kalpo par objektīvo situācijas novērtējumu," skaidroja VP pārstāvis.

Visos iepriekšējos gadījumos, kad personas par viltus ziņu izplatīšanu nonākušas līdz statusam – kriminālprocess, iepriekš jau bijusi ievākta pietiekoši liela informācija monitoringa rezultātā – gan no iedzīvotājiem, gan brīvi pieejama informācija par viņu aktivitātēm iepriekš. "Kas arī kalpo par objektīvu faktu kā novērtēt viņu iesaistīšanos un viņu aktivitātes. Tāpēc gribētos arī atgādināt cilvēkiem, kuri vēlas izplatīt viltus ziņas vai domā, ka tas ir nesodāmi un par to neviens neuzzinās, – interneta vide ir tā vide, kur viss paliek uz visiem laikiem," uzsvēra Homenko.

Prevencija un sodi. Ko darīt tālāk?

Andrejs Judins norāda, ka cilvēkiem allaž ir pieprasījums pēc sodiem, tomēr, viņaprāt, sods ir galīgais instruments. "Vajadzīga skaidrošana, skaidrošana un vēlreiz skaidrošana. Lai novērstu kaitējumu, nevis sodītu cilvēkus, prevencijai jābūt vairāk nekā represijām," viņš paskaidro. Totāliem aizliegumiem esot lieli riski, jo nevar garantēt, ka kāds tos neizmantos ļaunos nolūkos.

Judins uzsver, ka galvenais ir medijpratība. Viņaprāt, labs modelis būtu, ja kāda institūcija sekotu līdzi interneta vidē notiekošajam, un, pamanot, ka, piemēram, soctīklos ievietotā informācija ir tendencioza, sakropļota un rada cilvēkiem nepareizu priekštatu, tā norādītu, lai informācijas ievietotājs tam pievērš uzmanību. Taču, ja to viņš neņemtu vērā un šādas darbības turpinātu – tad sekotu jau nopietnāka reakcija.

Turklāt Judina ieskatā, nekādas represijas nedrīkst vērst pret tiem cilvēkiem, kuri kļūdaini soctīklos kaut ko interpretē. Arī fantazēt liegt nevar: "Doma, ka pasaulē valda reptiloīdi, nav tik kaitīga, taču doma, ka ar vakcīnām grib ko sliktu nodarīt cilvēkiem – te ir kaitējums. Apšaubīt vakcīnu efektivitāti un vakcinācijas procesu nav aizliegts, bet ir tomēr jāoperē ar faktiem," skaidro Judins.

Arī iekšlietu ministrs Ģirģens akcentē prevencijas nozīmīgo lomu. Ar to svarīgi nodarboties ar divos virzienos. Pirmais – sabiedrības izglītošana, lai jau no bērnības tiktu attīstīta kritiskā domāšana. Otrais – izlūkošana internetā, ar ko nodarbojas drošības iestādes. Abiem nepieciešami papildu resursi, tostarp finanšu.

Valstij jābūt proaktīvai un jāiegulda lielāki resursi kvalitatīvāka satura stratēģiskās komunikācijas veidošanā. "Jautājums ir: ko mēs darām, lai preventīvi darītu visu, lai šis noziedzīgais nodarījums nenotiktu, kā mēs apturēsim ārvalstu dienestu mērķēto darbību? Un visbeidzot, vai valstij ir pašai sava maigā vara, soft powers?" retoriski vaicā Ģirģens.

Vienlaikus iekšlietu ministrs uzskata, likumdošana ir pilnveidojama. Tostarp vajadzētu grozīt Krimināllikumu, iespējams, pat iekļaut speciālu pantu par viltus ziņām. Taču šai tiesību normai būtu jābūt ļoti precīzai.

"Es uzskatu, ka kriminālprocesam jābūt pret tām personām, kuru veidotais nepatiesais, sagrozītais ziņu apjoms rada lielu rezonansi. Te tikai ir jādefinē, kas ir liela rezonanse," uzsver ministrs.

"Pirmais mūsu likums: mēs negribam un nekādā veidā negrasāmies ierobežot personu domas brīvību, runas brīvību, tā ir absolūtā brīvība. Lai cilvēki nepārprot. Te nav nekāda autoritāra valsts, mēs absolūti nevēlamies iejaukties cilvēku brīvībā," norāda Ģirģens. "Bet tas, kas attiecās uz tiem troļļiem, subjektiem, kuri musina cilvēkus ar apzinātu, maldinošu un sagrozītu informāciju, tai normai ir jābūt tādai, lai mums nevajadzētu šādu rīcību interpretēt caur huligānisma prizmu. Ir jāņem arī vērā, ka tie troļļi jeb dezinformatori pēdējā laikā neizplata tādas ziņas, kas ir acīmredzami nepatiesas."

Viltus ziņu apkarošanā būtu arī svarīgi sadarboties ar sociālajiem medijiem, piemēram, "Facebook" un "Instagram", kā arī daļa atbildības par sociālajos medijos izplatīto informāciju būtu jāuzliek uz šo platformu pleciem. Ministrs piekrīt portālam "Delfi", ka tas nav nacionāla līmeņa jautājums, bet gan Eiropas Savienības jautājums. Vienlaikus viņš atzīmē, ka ir jāsaglabā personas runas izteikšanās brīvība.

Šis ir viens no rakstiem projektā "Follow the Money" (Sekot naudai) Baltijas valstīs, ko atbalsta IJFE (Investigative journalism for Europe, Eiropas pētnieciskā žurnālistika).



Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Sandis Ģirģens Valsts drošības dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form